ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Turpinājums.

Sākums "Jurista vārds" 27.04.2000., Nr.17

Ņemot vērā, ka 1998.gadā ombudsmeņa biroji bija apmēram 90 pasaules valstīs, nav pārsteigums, ka viņu mandāta segumā var atrast atšķirības. Dažās valstīs tiek, bet citās netiek skartas šādas institūcijas, to tiesības un darbība: policija, bruņotie spēki, bērnu tiesības, pircēju tiesības, ieslodzījuma vietas, dabas aizsardzība, kultūras un valodas tiesības, korumpētība, valsts darbinieku ētiskā uzvedība. Ir valstis, kas atsevišķām iepriekšminētajām nozarēm izveidojušas īpašus ombudsmeņa birojus.

Var atšķirties arī ombudsmeņu darbības veidi. Kā jau tika minēts, Anglijā un Francijā ombudsmeņi drīkst izskatīt tikai sūdzības, kas tiem nosūtītas ar parlamenta deputātu starpniecību. Dažās valstīs ombudsmeņi drīkst skart tikai pilsoņu problēmas, citur — arī sūdzības, ko iesnieguši nepilsoņi, firmas, kolektīvi un jebkurš cilvēks, kam bijusi saskarsme ar valsts institūcijām. Parasti netiek izskatīti starpgadījumi, kas vecāki par diviem gadiem, jo tad rodas sarežgījumi ar atmiņām, dokumentiem un pierādījumiem. Ir valstis, kurās šis termiņš ir tikai viens gads.

Dažiem ombudsmeņiem ir tiesības atsevišķos gadījumos lietas iesūdzēt tiesā. Citur ombudsmeņiem jāierobežojas ar problēmu izklāstu parlamentam un masu medijiem. Ir varianti, kad sūdzētāji var pieprasīt anonimitāti, un tad, protams, ombudsmenis nevar šīs lietas publiskot.

Viena no svarīgākajām ūdensšķirtnēm ir ombudsmeņa spēja pēc savas iniciatīvas veikt inspekcijas. Tā, piemēram, Somijas ombudsmenim ir plašas pilnvaras izvērst "pārsteiguma inspekcijas". Citiem ombudsmeņiem ļauts dziļāk ieskatīties atsevišķās iestādēs un procedūrās, par kurām ir daudz sūdzību.

Kāda ir ombudsmeņa vara, lai uz viņu ieteikumiem nopietni reaģētu un ieteiktās izmaiņas ieviestu ierēdniecības darbā? Gandrīz visās valstīs viņiem ir tiesības ar likuma spēku pieprasīt jebkuru dokumentu, pat tos, kas skaitās slepeni, un pieprasīt zem zvēresta liecināt pārvaldes funkcionāriem. Toties viņi nevar ar varu uzspiest savu ieteikumu pildīšanu. Tieši šo aspektu daudzi Latvijā aptaujātie uzskata par ļoti kritisku. Pēc viņu domām, ombudsmenim vajag "īstu varu" — Latvijas apstākļos neviens bez tās neklausīs. Viņi ombudsmeņa arsenālā grib redzēt pātagu, ne mīļvārdiņus.

Taču pasaules prakse apliecinājusi, ka ombudsmeņa birojs gandrīz visus ieteikumus spēj realizēt bez pātagas. To nodrošina amata prestižs, parlamenta vara un masu mediju publicitāte. Partijas, kas veido valdību, var zaudēt popularitāti un atbalstu, ja tās atsakās ievērot ombudsmeņu ieteikumus. Ombudsmeņi var izteikt pārmetumus pašiem ierēdņiem, arī ieteikt attiecīgām institūcijām vainīgos ierēdņus "disciplinēt" vai pazemināt viņus amatā. Nopietnos gadījumos, kad pārkāpts likums, ombudsmenis var griezties tiesā.

Viena no galvenajām ombudsmeņa funkcijām gandrīz visās valstīs ir — ieteikt izmaiņas likumos vai jaunu likumu ieviešanu, jo viņam ir pastāvīga saskarsme ar tūkstošiem cilvēku un tūkstošiem ar ierēdņiem saistītu problēmu.

Kur ir ombudsmeņa izmeklēšanas tiesību robeža? Parasti viņš nevar skart pašu politisko procesu, parlamentu (ieskaitot komitejas un darbiniekus), valdību un tās lēmumus, kā arī tiesu spriedumus. Citur aizliegts ir skatīt lietas, kas jau iesūdzētas tiesā, vai ierēdniecības iekšējās lietas (darba apstākļus, paaugstinājumus, virsstundas, apbalvojumus). Protams, nacionālais ombudsmenis nevar rīkoties ārpus valsts robežām, kaut gan viņam ir iespēja sazināties ar citu valstu ombudsmeņiem. Eiropas ombudsmenis savukārt drīkst skatīt lietas, kas skar ES organizācijas.

Viena no būtiskākajām ombudsmeņa tiesībām ir neatkarība. Viņu ir grūti atcelt politisku iemeslu dēļ. Tāpēc arī daudzās valstīs ombudsmeņa atcelšanai ir izvirzītas augstas prasības. Francijā viņu var atlaist tikai tad, ja to rekomendē īpaša kolēģija, ko sastādījis pats valsts prezidents. Spānijā vajadzīgas trīs piektdaļas abu palātu nobalsojuma. ES ombudsmeni var atcelt tikai tad, ja Eiropas Kopienas tiesa ( Court of Justice ) konstatē, ka viņš vairs nespēj pildīt savus uzdevumus, vai ir atzīts par vainīgu nopietnos pārkāpumos. Arī Igaunijā atcelt ombudsmeni var tikai prezidents, ja tiek secināts, ka viņš nav bijis spējīgs darboties vismaz sešus mēnešus, vai arī ja Augstākā tiesa konstatējusi kriminālpārkāpumus.