ŽURNĀLS

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

* Ziņojums par bērnu stāvokli Latvijā 2000.gadā. — Rīga: SIA “Izglītības soļi”, 2000.–2001.–67 lpp. Turpmāk tekstā — Ziņojums vai (atsaucēs) — burts “Z” un attiecīgās lappuses numurs kvadrātiekavās.

Bērna tiesību aizsardzības problēmas dažādu aspektu izpēte un tai sekojoša pārkāpumu novēršana, kā zināms, ir viens no nepieciešamākajiem un nozīmīgākajiem tiesiskas valsts nostiprināšanas un tiesiskās sistēmas pilnveidošanas pasākumiem.

Lai labāk apzinātu situāciju, šogad Kriminoloģisko pētījumu centrs veicis aptauju, kuras mērķis bija noskaidrot ar bērna tiesību aizsardzību saistītu Latvijas iedzīvotāju viedokli. Šim nolūkam tika izstrādāta aptaujas anketa, iekļaujot tajā 200 jautājumus, uz kuriem atbildot, varēja izvēlēties vienu no sešiem atbilžu variantiem, un vēl 56 jautājumus, uz kuriem respondenti tika lūgti sniegt atklātās tekstuālās atbildes.

Kā jau minēts, aptaujas dalībnieku nodarbošanās bija saistīta ar bērna tiesību aizsardzības sistēmu Rīgā un citās Latvijas pilsētās: 32,8% — valsts vai pašvaldības iestāžu, t.sk. arī sociālie darbinieki; 22,2% - policijas darbinieki (nepilngadīgo lietu inspektori, iecirkņu inspektori, municipālās policijas darbinieki utt.); 17,6% — skolotāji un mācību iestāžu darbinieki; 20,3% — studenti un skolēni, tajā piedalījās arī daži nevalstisko organizāciju, tiesu, prokuratūras un medicīnisko iestāžu darbinieki, tāpēc atbildēs minētie atzinumi uzskatāmi par praktiski pamatotiem un izrietošiem no individuālas pieredzes.

Aptaujā apzināti tika ietverti samērā daudzi (17,3%) jaunieši vecumā no 18 līdz 20 gadiem, jo šī grupa, ieguvusi jau nelielu dzīves pieredzi, var savdabīgi vērtēt iespējamos bērnu tiesību pārkāpumus, ar kuriem viņi saskārušies agrāk. Arī dažādu institūciju darbības vērtējums šajā vecuma grupā varētu būt visai objektīvs, jo nav saistīts ar paša respondenta piederību kādai iestādei un apspriežamo profesionālo funkciju veikšanu. Gados vecākajiem aptaujātajiem ekspertiem savukārt ir lielāka praktiskā darba pieredze un profesionālas zināšanas, jo vairāk tāpēc, ka 39,3% respondentu ar bērnu tiesību aizsardzību nodarbojas ilgāk par 10 gadiem.

Arī citi respondentu struktūras parametri apmēram atbilst bērnu tiesību aizsardzības iestāžu darbinieku sastāvam (29,7% vīriešu un 70,3% sieviešu, 60,2% respondentu ir augstākā vai nepabeigta augstākā izglītība), tāpēc aptaujas dalībnieku vērtējumi uzskatāmi par profesionāli pamatotiem un reprezentatīviem.

Atbildot uz anketas jautājumiem, aptaujas dalībnieki vērtēja dažādus bērnu tiesību apdraudējuma veidus un tos veicinošus apstākļus, aizsardzības organizāciju un tās subjektu darbības efektivitāti, kā arī pasākumus tās uzlabošanai. Sevišķi interesanti šķiet respondentu tekstuālajās atbildēs sniegtie sava viedokļa paskaidrojumi, kas ļauj labāk izprast ne tikai viņu izteikto vērtējumu, bet arī plašāk raksturo bērnu tiesību aizsardzības sfēras darbinieku attieksmi pret daudzām norisēm šajā jomā.