Mag.iur. Ilona Kronberga, Probācijas dienesta izveides darba grupas vadītāja, — “Latvijas Vēstnesim”
Foto: no personiskā arhīva
Arvien biežāk masu medijos un
sabiedrības uzmanības lokā nonāk problēmas, kas skar kriminālsodu izpildes jomu.
Tāpēc ir pamats uzskatīt, ka sabiedrībā pastāv interese par šiem jautājumiem —
par to, kas notiek cietumos; par to, vai visiem, kas ir cietumos, tur jāatrodas; vai
sodi, kurus satur Krimināllikums, ir gana efektīvi; arī par to, kas notiek ar cilvēku
pēc cietumsoda izciešanas. Šajā sakarā var teikt tikai vienu — ja šādas it kā
parasti nepopulāras problēmas tomēr ir sabiedrībai kļuvušas interesantas, tam ir
pamats. Jā, iemesls ir tik tiešām pamatots, jo daudzi jautājumi, kas ir
vistiešākajā sakarā ar iepriekšminētajām lietām, jau ilgi gaida savu risinājumu.
Nedomāju, ka kāds varētu teikt: man vienalga, vai noziedzība ir vai nav. Bet tieši tā daudzi no mums bieži izturas — it kā tas viss būtu kur citur. Ja vainīgais notiesāts un ielikts cietumā, jautājums atrisināts, par to var aizmirst. Turklāt atriebības kāre arī dara savu (jo bargāks sods, jo labāk), bet sekas interesē tikai reto.
Ar šo rakstu gribu aicināt padomāt tieši par sekām, kas rodas no nevērības, atriebes kāres, neiejūtības, nevēlēšanās dzirdēt un redzēt sev apkārt notiekošo.
Par sodiem
Ja raugās uz sodiem ilgākā cilvēces attīstības posmā (piemēram, sākot no Romas impērijas), vienīgais, ko var apgalvot: sodu veidi ir palikuši tādi paši, kā bijuši.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes