ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Par ombudsmeni pasaulē un Latvijas iespējām

Juris Dreifelds, LZA ārzemju loceklis, Kanādas Broka universitātes profesors, - "Latvijas Vēstnesim"

Turpinājums. Sākums "Jurista vārds"

27.04.2000., Nr.17; 4.05.2000., Nr.18

Līdztiesības likumam ir divas puses: tam jānodrošina reāla līdztiesība visās nozarēs, kur tas nepieciešams, un jāietekmē dzimumu loma, kā arī jāliek valdībai aktīvi strādāt līdztiesības labā tur, kur likuma vara vēl nesniedzas. Valdības projekta pamatā bija ideja par likuma lielo nozīmi, veidojot cilvēku apziņā izpratni par notiekošajām netaisnībām. Vispārējs likums arī deva iespēju izveidot izpildaparātu.

Līdztiesības likums sekmēja līdztiesības "ombūda" un līdztiesības jautājumu sūdzību komitejas radīšanu.

Eiropas ombudsmenis

Pirmais Eiropas Savienības ombudsmenis (jeb Eiropas ombudsmenis) tika ievēlēts 1995.gada jūlijā. Viņa darba termiņu saskaņoja ar Eiropas Parlamenta piecu gadu termiņu. Šī pati institūcija arī ievēlē ombudsmeni un saņem viņa gada pārskatus. Pirmais šo amatu pildīja Jakobs Zodermans ( Jacob Soderman ), kurš no 1989.līdz 1995.gadam bija veicis ombudsmeņa pienākumus Somijā.

Kāds bija ceļš uz Eiropas ombudsmeņa biroja izveidošanu: lai arī rezolūciju par to Eiroparlaments pieņēma jau 1979.gadā, nekas netika darīts vēl veselus desmit gadus. Ombudsmeņa ideju saistībā ar Eiropas pilsonības sarunām atkal atdzīvināja Spānijas premjerministrs Filips Gonzaless ( Filipe Gonzalez ), bet Dānijas delegācija 1991.gada martā iesniedza savu likuma projektu par ombudsmeni. Daudzajiem centieniem vainagojoties ar veiksmi, punkts par šo amatu un tā mandātu tika iekļauts arī 1992.gada Māstrihtas līgumā. Pēc J.Zodermana domām, "Eiropas ombudsmeņa biroja izveidošana bija viens no svarīgākiem Māstrihtas līguma panākumiem ES pilsonības sakarā".

Eiropas ombudsmeņa darbības pamatā ir divi mērķi: izskatīt valsts pārvaldes normu pārkāpumus ES institūcijās un struktūrās, kā arī uzlabot to darba kvalitāti. Viens no J.Zodermana pirmajiem uzdevumiem bija dot sliktas vadības vai nepareizas saimniekošanas ( maladministration ) definīciju. To viņš meģināja veikt savā 1995.gada pārskatā, uzsverot, ka viņa sniegtais saraksts vēl nav pilnīgs un izsmeļošs. Neapmierinoša darbība tiek konstatēta, ja Eiropas iestāde nedarbojas saskaņā ar ES līgumiem un likumiem jeb neievēro likumu un noteikumu principus, kurus izveidojusi Justīcijas tiesa ( Court of Justice ) vai Pirmās instances tiesa ( Court of First Instance ). Definīcijā iekļautas arī citas lietas: administratīvas nekonsekvences, aizmāršības, varas ļaunprātīga izmantošana, paviršība vai nevērība, nelikumīgas procedūras, netaisnība, nemākulība vai nedarbošanās (malfunction), diskriminācija, nepamatota nokavēšanās, informācijas trūkums vai tās nesniegšana.52

Pirmajos pāris gados J.Zodermans atteicis 80% sūdzību, jo tās bijušas "nepieņemamas" dažādu iemeslu dēļ. Visbiežākā kļūda - cilvēki snieguši sūdzības par savām nacionālajām iestādēm, nevis par Eiropas iestādēm. Bez tam ombudsmeņa mandāts neļauj izskatīt lietas, kurām nav saistības ar sliktu administrāciju, kuras vēršas pret abām Eiropas tiesām, arī ja sūdzētājs nav saistīts ar ES. Cilvēki tomēr sāk saprast Eiropas ombudsmeņa mandāta robežas, jo ar katru gadu atteikto lietu proporcija lēnām samazinās. Pēc pēdējā ziņojuma, 1998.gadā ir izskatītas 1617 sūdzības (1372 jaunas sūdzības, 244 no iepriekšējiem gadiem). Lauvas tiesa jeb 76% nākušas no indivīdiem, 3,9% - no biedrībām, 3,7% - no uzņēmumiem, un tikai 9 sūdzības atsūtījuši Eiroparlamenta deputāti.53

Pat ja sūdzība iekļaujas mandātā, tā var būt nepieņemama dažādu citu iemeslu dēļ: ja notikums vecāks par diviem gadiem, ja nav izsmeltas visas sūdzību izskatīšanas iespējas iestādē, no kuras tā nāk, ja lieta tiek izskatīta tiesā un ja sūdzība ir anonīma vai precīzi nenorāda, kurā iestādē nesaprašanās ir notikusi.

Iznāk, ka 1998.gadā no visām izskatītām sūdzībām tikai 212 iekļāvās mandātā un reizē arī bija "pieņemamas". Tomēr arī no šī skaita jāatrēķina prāvs sūdzību skaits, jo izrādās, ka tām nav bijis seguma (42), tās jau izskata Eiroparlamenta Petīciju komiteja (9) vai tās atbirušas citu iemeslu dēļ (33). Galarezultātā Eiropas ombudsmenis pārbaudījis 170 sūdzības, ko saņēmis no sabiedrības un vienu, ko sastādījis pats.