Jānis Pļaviņš, LU Juridiskās fakultātes students, — “Latvijas Vēstnesim”
Raksta zinātniskais konsultants LU Juridiskās fakultātes pasniedzējs Juris Trofimenko. Raksta pamatā — zinātniskais referāts “Darba likuma 98. panta interpretācija”.
Darba likuma 101.panta 1.daļā paredzētie darba līguma izbeigšanas
apstākļi
Pamatapstākļi |
|||
darbinieka uzvedība |
darbinieka spējas |
dažāda veida organizatorisku u.c. pasākumu veikšana uzņēmumā |
|
| Speciālie apstākļi |
— bez attaisnojoša iemesla pārkāpts darba līgumu vai noteiktā darba kārtība — prettiesiskas rīcības dēļ zaudēta darba devēja uzticība — rīcība pretēji labiem tikumiem, kuras dēļ darba tiesiskās attiecības nav turpināmas — veicot darbu, konstatēts alkohola, narkotiku vai toksisks reibuma stāvoklis — pārkāpti darba aizsardzības noteikumi un apdraudēta citu personu veselība vai drošība |
— trūkst pietiekamu profesionālo spēju darba veikšanai — veselības stāvokļa dēļ nav iespējams turpināt darbu (nepieciešams ārsta atzinums) |
— darbā atjaunots darbinieks, kurš attiecīgo darbu veica iepriekš — samazināts darbinieku skaits — likvidēts darba devējs (juridiskā persona, personālsabiedrība) |
 Foto: no personīgā arhīva |
Kopš 2002. gada 1. jūnija ir spēkā Darba likums1. Par vienu no strīdus objektiem kļuvusi 98.panta 1.daļas interpretācija.
Darba likuma 98.panta 1.daļa nosaka, ka darba devējam ir tiesības ne vēlāk kā vienu mēnesi iepriekš rakstveidā uzteikt darba līgumu ar nosacījumu, ka darba attiecības tiks izbeigtas, ja darbinieks nepiekritīs tās turpināt atbilstoši darba devēja piedāvātajiem darba līguma grozījumiem. Šāds uzteikums ir pieļaujams, ja tas pamatots ar darbinieka uzvedību, viņa spējām vai arī ar saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā.
Gramatiski tulkojot šo pantu, darba devējam ir vienpusējas tiesības izbeigt darba līgumu, praktiski nerēķinoties ar darbinieku. Vai tiešām tāds ir bijis likumdevēja mērķis? Iespējams, ka, tiesību normu interpretējot pēc citām metodēm — sistēmiskās, vēsturiskās un teleoloģiskās —, rodams atšķirīgs rezultāts.
Jāņem vērā, ka darba tiesiskajās attiecībās ir iesaistīts gandrīz katrs no mums. Tikai retais darbinieks vai darba devējs ir jurists un spēs šo normu juridiski korekti interpretēt, izmantojot ne tikai gramatisko interpretācijas metodi. Neizbēgamie strīdi saistībā ar šo normu palielinās tiesu slodzi. Tādēļ ir svarīgi pētīt iespējamos risinājuma variantus, kas palīdzētu atrisināt šo problēmu ne tikai tiesu, bet arī darba devēja un darbinieka attiecībās.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes