ŽURNĀLS

Atbildību var definēt kā cilvēka spēju apzināties savas darbības sekas. Tā ir tāda indivīda uzvedība, kurš savu rīcību saskaņo ar sabiedrībā pieņemtajām normām, vērtībām, citu cilvēku interesēm, bet sabiedrība reaģē uz indivīda rīcības izpausmēm, atbalstot vai nosodot tās.

Teorētiski jēdzienu “atbildība” var apskatīt divos aspektos — pozitīvā un negatīvā. Pozitīvā aspektā atbildība ir raksturīga ar pozitīvu sabiedrības attieksmi pret indivīda veiktajām darbībām, kad indivīds, pildot savu sociālo lomu, izrāda pašiniciatīvu, no viņa atkarīgās darbības cenšas izpildīt pēc iespējas ātrāk un kvalitatīvāk. Tiesiskajā sfērā pozitīvais atbildības aspekts saistās ar sociāli tiesisko aktivitāti, personai izrādot savu iniciatīvu, pildot tiesību aktos noteiktos priekšrakstus. Negatīvais atbildības aspekts jēdzienu “atbildība” aplūko nevis attiecībā uz veicamajām darbībām, bet uz to, kas jau paveikts. Un tieši negatīvajā aspektā var runāt par sociālās atbildības veidu — juridisko atbildību — valsts piespiešanas piemērošanu tiesību pārkāpējiem par izdarīto tiesību pārkāpumu, kam var būt personisks, mantisks vai organizatorisks raksturs un kas paredzēts tiesību normās.

Īpaša uzmanība atbildības institūtam ir jāpievērš valsts pārvaldes sfērā, kur atbildība ir viens no elementiem valsts pārvaldes iestādes kompetencē, kas raksturo valsts pārvaldes subjekta vispārējo atbildību noteiktā valsts pārvaldes jomā, bet pamatā tiek saistīta ar iestāžu amatpersonu atbildību. Arī valsts pārvaldē var runāt par atbildības jēdzienu pozitīvā nozīmē, kas savu izpausmi rod amatpersonu attieksmē pret savu pienākumu optimālu izpildi, pret iespēju kalpot sabiedrības labā. Un, protams, var runāt arī par atbildību negatīvā aspektā, kad amatpersona izmanto sev piešķirto amata varu savtīgās interesēs. Vienlaikus jāatzīmē, ka atbildība ir elements, kam parasti valsts pārvaldes iestādes kompetences aktā ne vienmēr tiek veltīta vajadzīgā uzmanība.