ŽURNĀLS

3. Decembris 2002 /Nr.24 (257)

Kur robežojas vārda brīvība un goda aizskaršana
Dr.iur.
Diāna Hamkova
 

Kur robežojas vārda brīvība un goda aizskaršana

Mag.iur.Diāna Hamkova, LU Juridiskās fakultātes lektore, — “Latvijas Vēstnesim”
HAMKOVA.JPG (9806 bytes)
Foto: no personiskā arhīva

Šodienas “JV” publicē pilnu sprieduma tekstu lietā L.Strujevičs pret AS “Diena” un A.Ozoliņu, skat. satura rādītāju

Vārda brīvība

Satversmes 100.pants nosaka, ka “ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus”. Satversmes 95.pants nosaka, ka valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Kā tiesības uz vārda brīvību, tā tiesības uz godu un cieņu ir konstitucionālā kārtībā aizsargājamas cilvēka pamattiesības. Tieši minēto tiesību izpratne ir izraisījusi visai lielu rezonansi sabiedrībā. Problēma ir robežas konstatācijā — kur beidzas vārda brīvība un kur sākas goda un cieņas aizskaršana. Vārda brīvība ir tiesība, kas reglamentēta turpat vai visos starptautiskos aktos, kas ir attiecināmi uz cilvēktiesību jomu. Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības Konvencijas 10.pants nosaka, ka “ikvienam ir tiesības paust savus uzskatus. Šīs tiesības ietver uzskatu brīvību un tiesības saņemt un izplatīt informāciju un idejas bez iejaukšanās no valsts institūciju puses un neatkarīgi no valstu robežām”.1 Tieši pie šīs nostādnes parasti apelē masu mediju pārstāvji, sakot, ka vārda brīvību apdraud gan Krimināllikums, gan nu jau likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums (Strujēviča (prasītājs) un a/s “Diena” (atbildētājs) lietā).

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Par izmaiņām kooperatīvo sabiedrību darbībā
Lai saskaņotu Eiropas valstu tiesību attīstību
Jautrīte Briede
Kāds ir spriedums lietā "Lavents pret Latvijas valsti"
Par Valsts prezidentes apžēlotajiem
Jānis Endziņš
Par kooperatīvo sabiedrību specifiku un nākotni
AUTORU KATALOGS