ŽURNĀLS Domu mantojums

Latvijas Republikas Augstakās Tiesas senātors O.Ozoliņš — 1938. gadā

Pirmskara Augstākās tiesas senatora, Civilās kasācijas departamenta priekšsēdētāja Osvalda Ozoliņa raksts turpina iepriekšējā "Jurista vārda" numurā aizsākto tēmu par civiltiesību teorijas jautājumiem. Apskatot tolaik nupat pieņemtā Civillikuma ievaddaļu, Osvalds Ozoliņš pirmskara autoriem netipiski vienkāršā valodā atklāj Civillikuma ievaddaļā ietverto pantu nozīmi un šo pantu kopsakarības.

Mūsdienu civiltiesību zinātnieki ir pievērsuši lielu uzmanību visu Civillikuma daļu skaidrojumam, ko apliecina arī nupat iznākušais ģimenes tiesību daļas komentārs. Tomēr nepelnīti ēnā ir palikuši Civillikuma ievaddaļā ietvertie 25 panti ar tajos reglamentētajiem vispārīgajiem civiltiesību normu piemērošanas principiem un attiecībām ar starptautiskajām tiesībām. Šis raksts varētu palīdzēt īstenot ne reizi vien izskanējušo domu par nepieciešamību praksē vairāk piemērot Civillikuma vispārīgās normas un tajās ietvertos principus, kā arī kalpot par mūsdienās neradītajiem komentāriem Civillikuma ievadam.

Arnis Buka, "LV" tieslietu redaktors

Pirmpublicējums: Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, 1938. g., 309.–325. lpp. Publikācijā saglabāta pirmiespieduma rakstība un interpunkcija.

Jaunā Civīllikuma ievads ievērojami grozīja agrākā civīllikuma (Viet. lik. kop. III d.) ievada otro un trešo sadaļu, kas runāja par civīllikuma noteikumu piemērošanu un iztulkošanu un par svešu likumu piemērošanu. Jaunā ievada 25 panti šo materiju izteic citādi, pilnīgi atraisoties no agrākā ievada noteikumiem un tā formulējumiem. Daži jaunā ievada noteikumi ir izteikti stipri lakoniski un tas var radīt pārpratumus tiesnesim, kas, pieradis pie agrākā ievada, vēl nav skaidrībā par jaunā ievada principiem. Nolūkā novērst pārpratumus, būtu ieteicams personām, kas piedalījušās pārrunās un apspriedēs, ku®ās izkristallizējušies jaunā ievada noteikumi, dot paskaidrojumus par ievada normām. Šādi paskaidrojumi atvieglotu pieeju apskatāmai materijai, padarītu skaidrāku noteikumu uztveri un dotu iespēju vieglāk orientēties noteikumu piemērošanā. Tomēr, nav jāaizmirst, ka šādiem paskaidrojumiem var būt vienīgi privātu domu nozīme. Pirms nav izdoti oficiāli tieslietu ministrijas paskaidrojumi pie likuma teksta, privātais paskaidrojums gan var atsegt dažādos viedokļus tiesisko stāvokļu novērtējumā, kas savu sintezi dabūjuši likuma normā, tomēr šāds paskaidrojums nevar precīzēt pašu likumu, nedz noderēt tam kā oficiāls motīvs. Šādi saprotot paskaidrojuma nozīmi, šo rindiņu rakstītājs, kam bijusi izdevība būt starp tiem, kas savās pārrunās un apspriedēs ir veidojuši jaunā ievada projektus, gribētu dalīties savās pārdomās par jaunā civīllikuma pirmo 25 pantu saturu.

Apskatot šo pantu saturu, katram ir skaidrs, ka lielākā daļa no tā ir veltīta tā sauktām kollīziju normām. Ievada 8.–25. panti runā par juridiskām attiecībām, ku®as kārtojot jāsadu®as ar starptautisku elementu, visbiežāk ārzemnieka personas veidā. Konfliktus, kas tādos gadījumos rodas starp iekšzemes likumu, kas tiecas juridisko attiecību pakļaut sev, un ārzemes likumu, uz ku®u atsaucas ārzemnieks, parasti mēdz novērst vai nu konvenciju kārtībā, vai ar vienpusīgām normām, ar ku®ām iekšējā likumdošana norobežo sava un sveša likuma piemērošanu. Šādas normas literātūrā mēdz apzīmēt vai nu par kollīziju normām, vai par starptautisko privāto tiesību normām. Parasti tās liek civīllikumu ievados, un, tādā kārtā, arī mūsu Civīllikuma ievads dabūjis kollīziju normas. Kas attiecas uz ievada 1.–6. pantiem, tad arī tie satur dažus svarīgus principus, par ku®iem īpaši jāpārrunā. Labākai pārskatāmībai visa Civīllikuma ievada materija būtu sadalāma divās daļās, runājot papriekš par kollīziju normām un to principiem, un pēc tam par likuma piemērošanas noteikumiem, kas ietverti 1.–6. pantos.

I. Kollīziju normas

Kollīziju normas bieži mēdz apzīmēt kā starptautisko privāto tiesību priekšrakstus.