ŽURNĀLS

Vai korupcija Latvijā mainās un attīstās

Mag.iur. Kristīne Ķipēna, Kriminoloģisko pētījumu centra vadošā kriminoloģe, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

2002.gadā Kriminoloģisko pētījumu centrs veica pētījumu „Korupcija Latvijā un tās apkarošanas sistēmas pilnveidošana”. Šis pētījums sastāvēja no vairākiem posmiem — problēmas teorētiskās analīzes, problēmas praktiskās izplatības noteikšanas un priekšlikumu izstrādes korupcijas apkarošanas sistēmas pilnveidošanai.

Lai noteiktu korupcijas izplatības jaunākās tendences, izplatītākos korupcijas veidus un visvairāk skartās sfēras, Kriminoloģisko pētījumu centrs pētījuma ietvaros veica aptauju par minēto tematu. Šīs aptaujas rīkošanu noteica nepieciešamība pēc jaunākās informācijas par korupcijas izplatību un kopējo situāciju, kas ļautu dot reālus un efektīvus priekšlikumus korupcijas apkarošanas sistēmas pilnveidošanai.

Korupcijas problēmas nozīme Latvijā šobrīd ir īpaši aktuāla, jo jau vairākas reizes uz korupciju kā būtisku valsts defektu mums ir norādījušas dažādas starptautiskās organizācijas, kuras sniedz mums palīdzību, gan arī Eiropas Savienības institūcijas, uz kuru pašlaik tiecamies. Tāpat šāda pētījuma nepieciešamību nosaka mūsu valstī notiekošie procesi — tas, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izveide tika kavēta un kura kompetence ik pa brīdim tiek apšaubīta un pārskatīta.

Par korupcijas apkarošanas sistēmas nepilnībām liek domāt arī tāda pēdējos gados ļoti izplatīta parādība kā acīmredzami neloģiski un nepareizi sodi narkotiku lietās tiesātajām personām, kas liecina, ka korupcija ir skārusi arī sistēmu, kuras mērķis ir korupciju apkarot, t.i., tiesībaizsardzības iestādes. Tāpat par korupcijas izplatību liek domāt arī pēdējā laikā populāri kļuvušie kontrabandas skandāli, kura pēc būtības nav iespējama bez attiecīgo amatpersonu uzpirkšanas un korupcijas.

Visu šo iemeslu dēļ Kriminoloģisko pētījumu centrs veica aptauju, kuras gaitā tika aptaujāti 490 respondenti. Respondenti tika izvēlēti no divām sfērām — apmēram puse (228 respondenti) bija studenti, bet otra puse (262 respondenti) — profesionāļi, kuri strādā valsts iestādēs, pašvaldībās vai pašvaldību iestādēs (Rīgas domes Pašvaldības policijā) vai tiesībaizsardzības struktūrās.