ŽURNĀLS Diskusija

24. Aprīlis 2001 /Nr.12 (205)

Lai diskusija, mūsu diskusija, ir radoša un korekta
Dr.habil.iur.
Uldis Krastiņš
LU Juridiskās fakultātes
Krimināltiesisko zinātņu katedras profesors 

Lai diskusija, mūsu diskusija, ir radoša un korekta

Prof. Dr. habil.iur.Uldis Krastiņš, LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras vadītājs, — “Latvijas Vēstnesim”

8.JPG (17953 BYTES) Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Vēl un vēlreiz par KL 117.panta 6. un 7. punkta izpratni

Saistībā ar publikācijām “Latvijas Vēstnesī” — U.Krastiņš. “Par vienu strīdīgu Krimināllikuma pantu” 05.12.2000.; A.Judins. “Par slepkavību, kas saistīta ar citiem noziegumiem” 19.12.2000.; U.Krastiņš. “Par krimināltiesībām, kas prasa diskusiju” 06.02. 2001.; A.Judins. “…problēma ir daudz nopietnāka par viedokļu nesakritību divu noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijā” un A.Loskutovs. “… krimināltiesībās pirmoreiz veidojas īsta diskusija, nevis pieklājīga domu apmaiņa” 27.02.2001.; V.Liholaja. “Un vēlreiz par šo strīdīgo krimināltiesisko normu. Viedoklis diskusijā par KL 117.panta izpratni” 27.03. un 03.04.2001.; K.Rudzītis. “Par konsekvenci krimināltiesību diskusijā” 03.04. un 10.04.2001.

Diskusija ir radoša un korekta, ja tiek atbildēts uz oponenta vismaz galvenajiem argumentiem. Uz to es norādu tāpēc, ka A.Judina un A.Loskutova rakstos tā arī nav atbildēts uz manu pamatojumu viedoklim, ka slepkavība, ja tā saistīta ar laupīšanu, vai slepkavība, ja tā saistīta ar izvarošanu, jākvalificē tikai saskaņā ar Krimināllikuma (turpmāk tekstā — KL ) attiecīgi 117.panta 6. vai 7.punktu un nevis kā noziegumu kopība ar KL 176.panta ceturto daļu vai 159.panta 3.daļu.

Savu viedokli esmu pamatojis ar to, ka gan slepkavība, ja tā saistīta ar laupīšanu, gan slepkavība, ja tā saistīta ar izvarošanu, ir atsevišķi (vienoti) komplicēti noziegumi kā atbilstoši viena nozieguma sastāva pazīmēm (KL 117.panta 6. un 7.punkts) un tāpēc tie ir kvalificējami tikai atbilstoši šo noziegumu sastāvu pazīmēm.

Pirmoreiz Latvijas kriminālās likumdošanas vēsturē likumā ir formulēti atsevišķa (vienota) noziedzīga nodarījuma (KL 23.panta pirmā daļa) un noziedzīgu nodarījumu daudzējādības (KL 24.panta pirmā daļa) jēdzieni kā krimināltiesību patstāvīgi institūti, kas vienlaikus viena un tā paša noziedzīga nodarījuma sastāva ietvaros nevar pastāvēt. Tagad, kad Krimināllikumā šo institūtu nošķirtība ir skaidri formulēta, ar likumu ir apstiprināta krimināltiesību teorijas atziņa, ka personas darbība vai bezdarbības akts, kas atbilst tikai viena noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēm, nevar veidot noziedzīgu nodarījumu daudzējādību.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Aivars Niedre
Viedoklis
"Ir jāīsteno iecerētā likuma dekriminalizācija"
Jānis Maizītis, Latvijas Republikas prokuratūra
Intervija
"Ir jānosaka termiņš lietu izskatīšanai tiesā"
Andrejs Judins
Skaidrojumi. Viedokļi
Lai izprotam "nepilngadīgā" jēdzienu Krimināllikumā
Jānis Skrastiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Par vēl neizmantotām iespējām ierobežot korupciju
Vaira Vīķe-Freiberga
Viedoklis
Kad likuma bargums netrāpa mērķī
AUTORU KATALOGS