Jānis Retējums, LU Juridiskās fakultātes students, — “Latvijas Vēstnesim”
 Foto: no personiskā arhīva |
Goda un cieņas un aizskāruma civiltiesiskais regulējums Latvijā pastāv nedaudz ilgāk par desmit gadiem. Tik īsā laikā pietiekami laba izpratne par šo morālā kaitējuma veidu valstī vēl nav izveidojusies. Problēmas rada arī tas, ka goda un cieņas jēdzienu izpratne dažādās tiesību nozarēs ir atšķirīga. Tādēļ sākotnēji tiesneši, izspriežot goda un cieņas aizskāruma lietas, vadījās vairāk pēc subjektīvās ētikas, morāles, lingvistikas izpratnes. Gods un cieņa ir morāles kategorijas, kas tiek aizsargātas ar tiesiskiem līdzekļiem, tāpēc tiesnesis nedarbojas tikai kā tiesību normu piemērotājs. Tiesnesim jārīkojas arī kā taisnīguma, objektivitātes un godīguma nesējam. Arī sabiedrības izpratne par godu un cieņu nav apmierinoša. Ir vērojama nesamērība starp prasīto kompensāciju apmēriem — līdz pat 500 000 latu — un piespriestajām kompensācijām — 150 lati vai vēl mazāk.
Plašsaziņas līdzekļi tiesai pārmet, ka atsevišķos gadījumos tiek ierobežota to izteiksmes brīvība. Kā tiesai vērtēt situācijas, kad saskaras vairākas demokrātiskas sabiedrības pamatvērtības, kuru izšķiršana nav tieši ar likumiem regulēta? Vai tiešām sabiedrības un atsevišķu cilvēku izpratne par goda un cieņas aizskārumu ir tik dažāda? Tiesa bieži nav atzinusi goda un cieņas aizskārumu, kaut gan persona uzskata, ka ir aizskarta. Kā tiesām būtu jārīkojas, izspriežot lietas par goda un cieņas aizskārumu? Atbildēt uz šiem jautājumiem ir šī darba mērķis.
Goda un cieņas jēdziens
Kaut arī pastāv daudz būtiskākas diskusijas un pretrunas par morālā kaitējuma un goda un cieņas aizskāruma izpratni, Latvijas tiesību sistēmā nav pilnīgas vienprātības par goda un cieņas jēdzieniem.
Problēmas rodas, jo goda un cieņas jēdzieni nav juridiski jēdzieni, bet gan filozofiski, ētiski un estētiski jēdzieni – tās ir ētikas un morāles kategorijas1, kuras tiek lietotas un aizsargātas tiesībās. Lai gan goda un cieņas jēdzieni civiltiesībās ir ietverti tikai ar 1992. gada 22. decembra papildinājumiem Latvijas Republikas Civillikumā (turpmāk – Civillikumā), krimināltiesībās goda aizskārums bija iekļauts Latvijas PSR Kriminālkodeksā (128. pants). Latvijas PSR Kriminālkodeksā gods un cieņa nebija strikti nodalīti jēdzieni. Tos lietoja kā sinonīmus, un netika pievērsta liela uzmanība tam, lai nodalītu šos jēdzienus. Ar cieņu tika saprasta attieksme, kam raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtību u.tml. atzīšana, šādas attieksmes izpausme, morālā vērtība, morālā stāja, arī gods.2 Gods savukārt tiek skaidrots kā cilvēka morālā, ētiskā vērtība (sabiedrības, sabiedrības šķiras, kārtas vai atsevišķa indivīda izpratnē); pozitīvs (cilvēka) morālās stājas vērtējums; atzinīgs, ievērojams vērtējums, parādot cieņu.3 Var saskatīt, ka gods ir sabiedriskais novērtējums, bet cieņa ir atsevišķa indivīda paša novērtējums. Analizējot agrākus šo jēdzienu skaidrojumus, arī nav saskatāma būtiska atšķirība un strikts šo jēdzienu dalījums. Gods tiek tulkots krievu valodā xtcnm> gjxntybt un vācu valodā die Ehre, der Ruhm, Anstand, Tūchtigkeit, das Ehrgefūhl, der gute Name.4 Var secināt, ka gods ir plašāks jēdziens par cieņu – gods ietver cieņu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes