ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Nereti, piemērojot meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošos normatīvos aktus, rodas neskaidrības, kā noteikt personu, kurai ir saistošas attiecīgo normatīvo aktu prasības, tāpēc būtu jāaplūko to subjektu loks, uz ko attiecas meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošie normatīvie akti. Šai rakstā vēlētos akcentēt problēmas, kas saistītas ar tiesiskās atbildības par meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem (turpmāk — meža pārkāpumi) piemērošanas jautājumiem.

Meža likuma, kurš stājies spēkā 2000.gada 17.martā, 4.panta pirmajā daļā ir izdalīti trīs subjektu veidi, uz ko šis likums attiecas:

1) persona, kurai meža zeme ir īpašumā;

2) persona, kurai meža zeme ir tiesiskajā valdījumā;

3) persona, kurai šis likums un citi meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošie normatīvie akti nosaka tiesības un uzliek pienākumus.

Vadoties no Meža likuma regulējuma, meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošie normatīvie akti ir saistoši meža zemes īpašniekam . Civillikuma 994.panta pirmā daļa nosaka, ka "par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatās". Civillikuma 993.panta pirmā daļa paredz, ka "nodošana vēl nenodibina nekustama īpašuma ieguvējam īpašuma tiesību: to iegūst tikai ar iegūšanas tiesiskā pamata un par to izgatavotā akta ierakstīšanu zemesgrāmatās", gadījumos, kad tiek atsavināts nekustamais īpašums, īpašuma tiesības pāriet tikai ar ieraksta maiņas izdarīšanu zemesgrāmatā, tātad par meža zemes īpašnieku persona kļūst ar ieraksta izdarīšanu zemesgrāmatā.

Saistībā ar meža apsaimniekošanu un izmantošanu nereti rodas problēmas, kad jāizlemj jautājums, kurai personai ir tiesības cirst mežu, pirms tam saņemot ciršanas apliecinājumu Valsts meža dienestā.