ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Nobeigums.

Sākums "Jurista vārds" 1.06.2000., Nr.22;

8.06.2000., Nr.23

Otrkārt, kā raksturīga īpašība tiek minēta šķīrējtiesas nolēmuma apstiprināšana no šķīrējtiesas ( Court of Arbitration ) puses. Tā tiek vērtēta kā acīmredzama garantija šķīrējtiesas nolēmuma efektivitātei. Arī šajā gadījumā darba grupa neprasīja nekādas izmaiņas un rekomendēja tikai administratīvus pasākumus, lai novērstu lietu nepamatotu atlikšanu.

Treškārt, īpatnēja ICC šķīrējtiesu raksturojoša pazīme ir dokuments par strīda izskatīšanas kārtību. Nevienā citā starptautiskās šķīrējtiesas centrā (ne Amerikas Arbitrāžas asociācijā, ne Stokholmas tirdzniecības un rūpniecības kameras šķīrējtiesas institūtā, ne Londonas Starptautiskajā šķīrējtiesā u.c.) nav prasības pēc šāda dokumenta sastādīšanas. Tomēr šķīrējtiesneši bieži vien šāda dokumenta sastādīšanu izmanto ad hoc šķīrējtiesas procesā, kas saistīts gan ar šī dokumenta priekšrocībām, gan ar ICC šķīrējtiesas prakses rezultātiem.

Latvijas Civilprocesa likuma 486. pants izdala divu veidu šķīrējtiesas: tādas, kas izveidotas konkrēta strīda izšķiršanai, un tādas, kas darbojas pastāvīgi. Attiecībā uz pastāvīgi darbojošām šķīrējtiesām tiek noteikts, ka pastāvīgā šķīrējtiesa darbojas uz statūtu vai nolikuma pamata. Sīkāku institucionālo šķīrējtiesu regulējumu likums neparedz, vienīgi nosaka, ka pastāvīgu šķīrējtiesu var izveidot juridiskās personas, tās pēc tiesas izveidošanas paziņo Tieslietu ministrijai arī, ka strīdu izšķiršana šķīrējtiesā nav uzņēmējdarbība. 506. panta 2. daļa paredz, ka gadījumā, ja strīdu izšķir pastāvīgā šķīrējtiesa, bet puses nav vienojušās par šķīrējtiesas procesa kārtību, strīdu izšķir saskaņā ar šīs pastāvīgās šķīrējtiesas reglamentu. Likums nedod skaidrojumu institucionālo šķīrējtiesu struktūras minimālajām prasībām.

3.2.2. Atlikto šķīrējtiesas procesu samazināšana

Dažkārt ICC šķīrējtiesa tiek kritizēta par tās ilgumu, it sevišķi tajos gadījumos, ja to salīdzina ar ad hoc šķīrējtiesu vai citu institucionālo šķīrējtiesu. Tomēr, kā norāda Īvs Derēns, ne vienmēr laika limitus iespējams ievērot, kaut arī tiek pieliktas visas pūles procesa paātrināšanai. Pasaulē šķīrējtiesas procesu atlikšana ir bieži sastopama, un tā nav raksturīga tikai ICC šķīrējtiesai. Lai arī kādi šķīrējtiesas noteikumi tiktu pieņemti, rets ir tāds šķīrējtiesas process, kas ilgst mazāk par gadu. ICC procesa kritikā tiek saskatīts arī kas pozitīvs — tas liecinot, ka tieši šī šķīrējtiesa ir vislabāk zināma, jo izveidota ļoti sen (1923. gadā) un tā ir ļoti nozīmīga. Turklāt pieaudzis tādu lietu skaits, kurās iesaistītas puses no visas pasaules.

ICC šķīrējtiesas procesā tika nosauktas četras problēmas, kuru atrisināšana neļautu lietas ilgi atlikt:

1) paātrināt lietas nodošanu šķīrējtiesnešiem;

2) paātrināt dokumenta par lietas izskatīšanas kārtību pieņemšanu;

3) paātrināt darbības pirms šķīrējtiesnešu iecelšanas;

4) paātrināt šķīrējtiesas nolēmuma pieņemšanu.

Saskaņā ar iepriekšējo noteikumu redakcijas 2. pantu Starptautiskajai šķīrējtiesai ( International Court of Arbitration ) vienai pašai bija tiesības:

a) apstiprināt līdzšķīrējtiesnešus, vienīgos šķīrējtiesnešus, šķīrējtiesas tribunāla priekšsēdētāju, ko ievēlējušas puses saskaņā ar savstarpējo vienošanos;

b) nozīmēt vienīgo šķīrējtiesnesi un šķīrējtiesas tribunāla priekšsēdētāju pēc Nacionālās komitejas priekšlikuma;

c) lemt par šķīrējtiesnešu skaitu (1 vai 3), ja puses nevar vienoties par to;

d) nozīmēt kāda vietā šķīrējtiesnesi un tās puses vietā, kura nevar to izdarīt.

Visus iepriekš minētos lēmumus pieņēma tiesas komiteja ( Committee of the Court ), kas sastāv no priekšsēdētāja un diviem locekļiem. Komiteju vadīja šķīrējtiesas prezidents, bet viņu varēja aizstāt viceprezidents. Katru mēnesi notika divas komitejas sēdes, kurās izskatīja jautājumus par šķīrējtiesas tribunālu izveidošanu.

Vairumā gadījumu komitejai bija vajadzīgas vairākas reizes izlemt jautājumus. Piemēram, lai sastādītu šķīrējtiesas tribunālu no trim locekļiem, ja puses līdzšķīrējtiesnešus ir pilnvarojušas nosaukt šķīrējtiesas tribunāla priekšsēdētāju, bija nepieciešamas vismaz divas komitejas sēdes. Vienā sēdē tika apstiprināti līdzšķīrējtiesneši, bet nākamajā tika apstiprināts līdzšķīrējtiesnešu nosauktais šķīrējtiesas tribunāla priekšsēdētājs.

Šādā veidā nebija iespējams ātri izveidot šķīrējtiesas tribunālu, jo bija jāņem vērā starplaiki starp komitejas sēdēm. Lai ieviestu lielāku elastību un ātrumu, darba grupa ieteica, ka tiesas ģenerālsekretāram ir jādod tiesības apstiprināt līdzšķīrējtiesnešus, vienīgos šķīrējtiesnešus un šķīrējtiesas tribunāla priekšsēdētāju, personas, kuras nosauktās puses savos līgumos, nodrošinot, ka potenciālie šķīrējtiesneši ir aizpildījuši ziņojumu par neatkarību bez atrunām vai ka neatkarības ziņojums ar atrunām nav izraisījis noraidījumus.