Teritorijas plānojumu kontrole
 Foto: no personiskā arhīva |
Dipl.iur. Sandijs Statkus, LU Juridiskās fakultātes valststiesību un administratīvo tiesību zinātņu maģistrants, – “Jurista Vārdam”
Pēdējie notikumi gan saistībā ar jauno Pašvaldību likuma projektu, gan Rīgas un Jūrmalas pilsētas domes pieteikumiem Satversmes tiesā, pašvaldību kontroles tiesiskā regulējuma problēmas ir padarījuši īpaši aktuālas. No vienas puses, likumdevējam un izpildvarai būtu jādod noteikta rīcības brīvība ietekmēt pašvaldības, taču, no otras – arī pašvaldības ir demokrātiskā procesā izveidotas iedzīvotāju pārstāvības institūcijas, kam jābūt apveltītām ar zināmu neatkarību.
Jāuzsver, ka arī pašvaldības iedzīvotāju rīcībā ir atsevišķi kontroles līdzekļi, ar kuru palīdzību iespējams ietekmēt pašvaldības pieņemtos lēmumus. Pētījuma mērķis ir norādīt uz problēmām, kas rodas iedzīvotājiem un izpildvarai, veicot kontroli pār pašvaldības teritorijas plānojumu, kā arī piedāvāt mehānismu, ar kura palīdzību šāda kontrole būtu padarāma efektīvāka.
Vietējās pašvaldības teritorijas plānojums ir viens no četriem
Katra tiesiskā regulējuma (tiesību normas vai tiesību institūta) pamatā ir tā objektīvs uzdevums saskaņot savstarpēji pretēji vērstas intereses, un tādēļ ir nepieciešams noskaidrot teritorijas plānojuma kā publisko tiesību institūta galveno uzdevumu, lai spētu analizēt tā kontroles svarīgākos līdzekļus, kā arī iespējamos trūkumus vai nepieciešamos uzlabojumus.
Par iepriekšminēto mērķi ir jāuzskata sabiedrības un atsevišķa indivīda interešu (mērķu) sabalansēšana. No vienas puses, precīzi un kvalitatīvi izstrādāts teritorijas plānojums nodrošina iespējas privātpersonām šajā teritorijā plānot savu saimniecisko darbību pārskatāmā laika periodā, piemēram, veikt būvniecību savā zemesgabalā, bet no otras – tas nodrošina līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu.
Teritorijas plānojuma kontroles iespējas spēkā esošā tiesiskā regulējuma ietvaros
Patlaban spēkā esoša tiesiskā regulējuma ietvaros ir trīs galvenie kontroles līdzekļi, ar kuru palīdzību iespējams pārbaudīt jau pieņemtu, bet, iespējams, prettiesisku teritorijas plānojumu. Pirmkārt, prokuratūras
6 kontrole, kad prokuratūrā ar iesniegumu vēršas kāda persona, kas uzskata, ka teritorijas plānojums pieņemts, pārkāpjot vai pieņemšanas procedūrā neievērojot kādu normatīvo aktu prasības, vai arī prokurors kādā citā veidā ir saņēmis informāciju par jau notikušu vai iespējamu likuma pārkāpumu. Otrkārt, tiešās pārvaldes iestāžu kontrole, kad Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija7 vai Vides ministrija8 pēc savas iniciatīvas vai arī pēc personas iesnieguma veic šādu kontroli. Treškārt, Satversmes tiesas kontrole, kad persona, pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 19.2 pantu9, iesniedz konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) Satversmes tiesā.10Prokuratūras kontrole
Saskaņā ar Prokuratūras likuma 16. panta trešo daļu ikvienai personai ir tiesības vērsties prokuratūrā ar iesniegumu, ja tā uzskata, ka ir noticis kāds likuma pārkāpums. Šāda iesnieguma obligāts priekšnoteikums ir personas sākotnējs iesniegums kompetentā iestādē, uz ko ir saņemts šīs iestādes atteikums novērst pārkāpumu vai vispār likumā noteiktā termiņā nav saņemta atbilde.
11 Tas nozīmē, ka pirms griešanās prokuratūrā indivīdam ir pienākums vērsties attiecīgā pašvaldībā, kā arī atbildīgajā ministrijā12 ar iesniegumu, kurā izteikts motivēts lūgums novērst pieļautos pārkāpumus, pieņemot attiecīgo teritorijas plānojumu.Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes