Tiesu neatkarības elementi Latvijā un Eiropā
Tiesu neatkarības elementi Latvijā un Eiropā
 Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I. |
Nākamais posms tiesu neatkarības nostiprināšanā ir saistīts ar Tiesu iekārtas likumprojekta pieņemšanu Saeimā. Savukārt likumprojektā viens no būtiskākiem jautājumiem ir Tieslietu padomes izveidošana, tās sastāva un kompetences noteikšana.
Šī gada 7.maijā tieslietu ministre Vineta Muižniece ar rīkojumu izveidoja darba grupu Tiesu iekārtas likumprojekta izvērtēšanai. Darba grupas sastāvā ir Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns, ģenerālprokurors Jānis Maizītis, Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs, Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs, Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Mihails Pietkevičs, TM valsts sekretāra vietniece Veronika Krūmiņa un Tiesu administrācijas direktore Ilona Beierbaha un šī raksta autore.
Darba grupa pirmajā sēdē izskatīja jautājumu par Tiesu iekārtas likumprojektā paredzētās Tieslietu padomes vietu un lomu Latvijas tiesu sistēmā.
Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes
0