Mg. iur. Uldis Ķinis, Kuldīgas rajona tiesas priekšsēdētājs, LU Juridiskās fakultātes doktorants, – “Jurista Vārdam”
Nobeigums. Sākums “JV” 14.09.2004., Nr.35
Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.
|
Somija
Somijas Krimināllikuma 9.pants “Korporatīvā atbildība” paredz, ka saskaņā ar kodeksa 1.daļu “Kompetence piemērot Somijas krimināltiesības” ir piemērojama juridisko personu krimināl-atbildība.39
Šī paša kodeksa 9.nodaļa “Korporatīvā atbildība” regulē juridisko personu kriminālatbildības priekšnosacījumus.
1.pants “Piemērošanas kompetence” noteic, ka kriminālatbildībai ir pakļautas korporācijas, fondi un citas juridiskas organizācijas, kuru darbības rezultātā izdarīti noziedzīgi nodarījumi. Tos pēc prokurora pieprasījuma var sodīt ar naudas sodu, ja tas paredzēts likumā. Minētā panta 2.daļā norādīts, ka šī panta nosacījumi netiek piemēroti gadījumos, ja noziedzīgu nodarījumu izdara valsts institūcija.
Pretēji Dānijas Krimināllikumam Somijas Krimināllikuma 9. nodaļas 2.pants noteic juridiskās kriminālatbildības priekšnoteikumus. 2.panta “Atbildības priekšnoteikumi” 1.daļā korporācija var tikt notiesāta ar korporācijas naudas sodu, ja persona ir korporācijas valdes loceklis vai izpilda citu pārvaldību un ir līdzvainīga noziegumā vai atļauj šāda nozieguma izdarīšanu, vai nenovērš tā izdarīšanu ar pienācīgu rūpību, vai nav to pamanījusi. 2.daļā korporatīvais naudas sods var tikt piemērots pat tad, ja noziedznieks nav identificēts vai citādi nav sodīts. Tomēr korporatīvo sodu var nepiemērot lietās, ko ierosina pēc cietušā sūdzības, ja tāda nav iesniegta, izņemot gadījumus, kad pārkāpums skar vitālas sabiedrības intereses.
3.panta “Saistība starp noziedznieku un korporāciju” 1.daļa noteic: “Noziegums tiek atzīts par izdarītu kompānijas interesēs, ja noziedznieks ir rīkojies kompānijas vārdā vai tās interesēs un saistīts ar tās pārvaldību, vai tās kalpotājs, vai atrodas darba tiesiskās attiecībās ar kompāniju, vai norīkots pārstāvēt to.”
4.pantā “Notiesāšanas pamatojums” noteikts: tiesājot korporāciju un piemērojot tai sodu, īpaši jāievēro šādi nosacījumi: korporācijas nolaidības lielums un pakāpe, piedaloties noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā; noziedznieka kā korporācijas vadības institūcijas pārstāvja statuss; korporācijas darbību rezultātā izdarītā nozieguma smagums un kriminālās darbības pakāpe; citas nozieguma rezultātā radušās sekas korporācijai; pasākumi, ko korporācija veic, lai novērstu jaunus noziedzīgus nodarījumus; ja korporācijas valdes pārstāvis ir notiesāts ar sodu, korporācijas lielums, cik korporācijas akcijas valdes pārstāvim pieder, kā arī noziedznieka personiskā atbildība korporācijas saistībās.
Somijas kodekss ir sīki izstrādāts, un tiesai nav iespējama paplašināta interpretācija, kā tas bija vērojams Dānijas, Nīderlandes un vispārējo tiesību valstīs. Somijas kriminālkodekss ļauj secināt, ka kriminālatbildība pret juridiskām personām ir piemērojama tikai par korporācijas nolaidību, laikus nekontrolējot savu padoto darbinieku rīcību.
Šveice
Pēc ilgām diskusijām, izpildot ANO pretterorisma prasības, ar 2003.gada 1.oktobri Šveices Sodu likumā ieviesa juridiskās personas kriminālatbildības institūtu, paredzot kompānijām maksimālo sodu – pieci miljoni Šveices franku apmērā.
