Koleģialitātes princips kriminālprocesā
Tiesas piesēdētāju institūts
Mg.iur. Juris Stukāns, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesis, LPA lektors, – “Jurista Vārdam”
Nobeigums.
Sākums “JV” Nr.38, 5.10.2004.
Foto: no personiskā arhīva |
Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas risinājumi
Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas tiesas piesēdētāju institūta risinājumi ir dažādi. Šajās valstīs nav bijušas un arī tagad nav izveidotas zvērināto tiesas.
Pētot zvērināto tiesas īpatnības Vakareiropā (tā to apzīmēja savā darbā F.Menders), Saeimas loceklis F.Menders 1924.gadā darbā “Zvērināto un šefenu tiesas” rakstīja: “Igaunijā zvērināto tiesu nav. Tuvākā nākotnē nav arī paredzēts tādas organizēt. Igauņu juristi savā pagājušā gada kongresā ir izsacījušies pret zvērināto tiesu ieviešanu un pieslējušies tiem Rietumeiropas juristu uzskatiem, kuri uzstājas pret zvērināto tiesu lietderību.Arī Lietuvā zvērināto tiesu nav. Viņu ieviešana pagaidām nav paredzēta, lai gan Lietuvas juristu aprindās šādu tiesu organizēšana ir vairākkārt ierosināta.”9
Arī šobrīd Lietuvas un Igaunijas juristu viedokļi ir atšķirīgi. Lietuvas Kriminālprocesa kodekss neparedz tautas pārstāvju līdzdalību krimināllietu izskatīšanā, un Lietuvā ir likvidēts tiesas piesēdētāju institūts.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes