Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

DOMNĪCA ESEJA

13. Novembris 2014 / 15:11

Civillikuma piemērošana pandektu tiesību mācībgrāmatu gaismā
2 komentāri

Ar interesi izlasīju 11.11.2014. „Jurista Vārda” numuru Nr.44/45 (846/847) un vēlētos ilustrēt, kā praksē varētu izmantot attiecīgās vēsturiskās atziņas, par piemēru ņemot Civillikuma (CL) 2005.pantu.

CL 2005.pants paredz, ka par pirkuma līguma objektu var būt ķermeniskas un bezķermeniskas lietas. Iepazīstoties ar turpmākajiem CL pantiem par pirkuma līgumu, var secināt, ka, atsavinot ķermeniskas un bezķermeniskas lietas ar pirkuma līgumu, pilnīgi visos gadījumos pārdevējam it kā jānodod pircējam pirkuma līguma priekšmets. Šajā sakarā prof. K.Torgāns pamatoti aizrāda, ka bezķermenisku lietu nodošanu nevar īsti veikt pēc ķermenisku lietu nodošanas noteikumiem,[1]  citiem vārdiem runājot, jautājums ir par to, vai bezķermeniskas lietas tomēr jānodod pircējam un, ja ir, tad saskaņā ar kādiem noteikumiem.

Vietējo likumu kopojuma (VLK) 3833.pants ir CL 2005.panta ekvivalents. VLK 3833.pants paredzēja, ka par pirkuma līguma priekšmetu var būt visas lietas, saprotot ar to ne vien ķermeniskas lietas, bet arī tiesības (bezķermeniskas lietas). Vēsturiskie avoti par VLK, piemēram, V.Bukovska komentārs, nesniedz atbildi uz iepriekš uzdoto jautājumu.

Ņemot vērā A.Noldes pētījumu un iepazīstoties ar tām pandektu mācībgrāmatām, kuras F.G.Bunge varēja izmantot konkrētajā gadījumā, secināms, ka gandrīz visas VLK pirkuma līguma tiesību normas ir pārņemtas no grāmatu sadaļām par ķermenisku lietu pirkšanu, lai gan šīs mācību grāmatas saturēja citas sadaļas par dažādu veidu bezķermenisku lietu atsavināšanu ar pirkuma līgumu. Fakts, ka VLK (un līdz ar to CL) apakšnodaļa par pirkuma līgumu pamatā attiecas uz ķermeniskām lietām, ir izskaidrojams ar to, ka bezķermenisku lietu iegūšanas un atsavināšanas noteikumi ir atrodami citās VLK sadaļās, nodaļās un apakšnodaļās. Šie citi VLK noteikumi par bezķermeniskām lietām saturiski atbilst pandektu grāmatās norādītajam par bezķermenisku lietu pirkšanu. Iespējams, F.G.Bunge nav vēlējies šos speciālos noteikumus par bezķermenisku lietu pirkšanu dublēt VLK apakšnodaļā par pirkuma līgumu.

Atriežoties pie CL, ja pārdod dažādas bezķermeniskas lietas, papildus CL vispārējam regulējumam par pirkuma līgumu, kas ir attiecināms vienlīdz uz ķermeniskām un bezķermeniskām lietām, ievērojot regulējuma jēgu un mērķi, jāpiemēro attiecīgas speciālās normas, kuras parasti atrodas kaut kur citur, piemēram, par saistībtiesiska prasījuma atsavināšanu un iegūšanu jāskatās CL 1793.–1810.pants, reālservitūta – CL 1145.pants utt.

Skatoties CL 2005.pantu kopsakarā ar citām tiesību normām, kā arī ņemot vērā pandektu grāmatu atziņas, CL tāpat kā VLK iztrūkst t.s. norādes norma, kura skaidrotu, ka bezķermenisku lietu gadījumā lietas nodošanas nepieciešamība ir atkarīga no speciālā regulējuma, ja bezķermeniska lieta ir pirkuma lietu priekšmets.

Spēkā esošā CL ārējā struktūra un tās daļas, nodaļas, apakšnodaļas nosaukumi ne vienmēr pilnībā atspoguļo tiesību normas jēgu un mērķi, līdzīgi bija arī VLK gadījumā. Piemēram, noilguma regulējums arī VLK atradās Saistību tiesību daļā nodaļā par saistības izbeigšanas veidiem, taču vēsturiskajā literatūrā un tiesu praksē tika atzīts, ka noilguma nosacījumi ir attiecināmi ne tikai uz saistībtiesiskiem prasījumiem, bet arī prasījumiem, kuri izriet no citiem pamatiem, piemēram, ģimenes tiesībām,[2]  tāpēc VLK tāpat kā CL noilgums nav saistību izbeigšanās veids visos gadījumos. Šis apstāklis jāņem vērā, piemērojot un tulkojot CL.

Ievērojot VLK un CL līdzības, pandektu grāmatu izmantošana var dažkārt atvieglot normu interpretācijas procesu, tomēr tiesību normu saturu nosaka vairāki apstākļi, tāpēc pandektu grāmatu atziņas ir tikai viens no vēsturiskās interpretācijas palīgavotiem.

[1] Torgāns K. Saistību tiesības. II daļa. Mācību grāmata. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2008, 15.lpp.

[2] Loebers A. Par preklusīviem termiņiem. Tieslietu Ministrijas Vēstnesis. 1924, Nr.1, 40.–41.lpp.

12
0
komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
TT
9. Decembris 2014 / 22:45
0
ATBILDĒT
proti, bezķermeniskām lietām nebūtu vajadzīga speciālā nodošanas procedūra, ja vien tā neizriet no speciālajām tiesību normām, un tās tiek uzskatītās par nodotajiem ar pirkuma līguma spēkā stāšanās brīdi?
tad attiecīgi šāds pirkuma līgums klust par reāllīgumu, atšķīribā no ķermenisko lietu pirkuma līguma.
Jūlija Kolomijceva > TT
10. Decembris 2014 / 19:45
0
ATBILDĒT
Ja bezķermeniskas lietas nav jānodod, ievērojot speciālo regulējumu, pirkuma līgums tomēr paliek konsensuāls. Iedalījums „konsensuāls - reāllīgums” ir svarīgs no saistību tiesību viedokļa, bet īpašuma un citu mantisku tiesību, kuras var atsavināt, iegūšanas brīdis laikā ziņā var sakrist ar saistību tiesību darījuma noslēgšanu vai atšķirties. Tā ķermeniskas lietas var nodot uz cita pamata pirms pirkuma līguma noslēgšanas vai pēc kāda laika pēc pirkuma līguma noslēgšanas. Savukārt, piemēram, aizdevuma līguma, kas ir reāllīgums, gadījumā naudas nodošanai ir uzreiz divas nozīmes: 1) tā ir (saistību tiesību) līguma noslēgšanas obligāta sastāvdaļa; 2) tā ir īpašuma iegūšanas veids. Tas, ka naudas nodošanai ir divas nozīmes, nemaina aizdevuma līguma būtību, ka tas ir reāllīgums. Ja, atsavinot bezķermeniskas lietas, pietiek ar parakstu, parakstam būs vienkārši dubultnozīme: 1) piekrišana pirkuma līgumam; 2) attiecīgas mantiskas tiesības iegūšanas veids.
jaunākās esejas
Normunds Šlitke, Indra Kaniņa-Šlitke
Eseja
Kam pieder un kam tiks maksātnespējīgās AS “PNB Banka” kontos iesaldētie pašvaldības kapitālsabiedrības “Rīgas namu pārvaldnieks” 6 miljoni eiro?
AS “PNB Banka” 12.09.2019. ir pasludināta par maksātnespējīgu,[1] un tai ir iecelts administrators, kurš 19. septembrī ir publicējis uzaicinājumu[2] kreditoru prasījumus un citu personu prasības, kā arī citas ...
2 komentāri
Edijs Ceipe
Eseja
Finanšu un ekonomiskie noziegumi

Runa Tiesu administrācijas un Prokuratūras organizētā diskusijā “Vienveidīga tiesību normu piemērošana sodu noteikšanā” 2019. gada 29. novembrī.

Ineta Ziemele
Eseja
Moderns tiesiskums Eiropas pilsonim

Satversmes tiesas priekšsēdētājas Inetas Ziemeles priekšlasījums Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes 7. starptautiskajā zinātniskajā konferencē 2019. gada 18. oktobrī [1]

Aigars Strupišs
Eseja
Tiesību palīgavoti Senāta lietā SPC-5/2019

Civillietu departamenta priekšsēdētāja Aigara Strupiša atbilde uz laikrakstā “Latvijas Avīze” pausto viedokli.

2 komentāri
Indra Kaniņa-Šlitke
Eseja
Laba likumdošanas prakse un tās neievērošanas tiesiskās sekas
Satversmes tiesas 2019. gada 6. marta spriedums lietā Nr. 2018-11-01 nu jau atkārtoti (pēc 2018. gada 12. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2017-17-01 izteiktajiem secinājumiem) likumdevējam dod skaidru vēstījumu,[1] ka likumdošanas ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS