Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

DOMNĪCA ESEJA

13. Novembris 2014 / 15:11

Civillikuma piemērošana pandektu tiesību mācībgrāmatu gaismā
2 komentāri

Ar interesi izlasīju 11.11.2014. „Jurista Vārda” numuru Nr.44/45 (846/847) un vēlētos ilustrēt, kā praksē varētu izmantot attiecīgās vēsturiskās atziņas, par piemēru ņemot Civillikuma (CL) 2005.pantu.

CL 2005.pants paredz, ka par pirkuma līguma objektu var būt ķermeniskas un bezķermeniskas lietas. Iepazīstoties ar turpmākajiem CL pantiem par pirkuma līgumu, var secināt, ka, atsavinot ķermeniskas un bezķermeniskas lietas ar pirkuma līgumu, pilnīgi visos gadījumos pārdevējam it kā jānodod pircējam pirkuma līguma priekšmets. Šajā sakarā prof. K.Torgāns pamatoti aizrāda, ka bezķermenisku lietu nodošanu nevar īsti veikt pēc ķermenisku lietu nodošanas noteikumiem,[1]  citiem vārdiem runājot, jautājums ir par to, vai bezķermeniskas lietas tomēr jānodod pircējam un, ja ir, tad saskaņā ar kādiem noteikumiem.

Vietējo likumu kopojuma (VLK) 3833.pants ir CL 2005.panta ekvivalents. VLK 3833.pants paredzēja, ka par pirkuma līguma priekšmetu var būt visas lietas, saprotot ar to ne vien ķermeniskas lietas, bet arī tiesības (bezķermeniskas lietas). Vēsturiskie avoti par VLK, piemēram, V.Bukovska komentārs, nesniedz atbildi uz iepriekš uzdoto jautājumu.

Ņemot vērā A.Noldes pētījumu un iepazīstoties ar tām pandektu mācībgrāmatām, kuras F.G.Bunge varēja izmantot konkrētajā gadījumā, secināms, ka gandrīz visas VLK pirkuma līguma tiesību normas ir pārņemtas no grāmatu sadaļām par ķermenisku lietu pirkšanu, lai gan šīs mācību grāmatas saturēja citas sadaļas par dažādu veidu bezķermenisku lietu atsavināšanu ar pirkuma līgumu. Fakts, ka VLK (un līdz ar to CL) apakšnodaļa par pirkuma līgumu pamatā attiecas uz ķermeniskām lietām, ir izskaidrojams ar to, ka bezķermenisku lietu iegūšanas un atsavināšanas noteikumi ir atrodami citās VLK sadaļās, nodaļās un apakšnodaļās. Šie citi VLK noteikumi par bezķermeniskām lietām saturiski atbilst pandektu grāmatās norādītajam par bezķermenisku lietu pirkšanu. Iespējams, F.G.Bunge nav vēlējies šos speciālos noteikumus par bezķermenisku lietu pirkšanu dublēt VLK apakšnodaļā par pirkuma līgumu.

Atriežoties pie CL, ja pārdod dažādas bezķermeniskas lietas, papildus CL vispārējam regulējumam par pirkuma līgumu, kas ir attiecināms vienlīdz uz ķermeniskām un bezķermeniskām lietām, ievērojot regulējuma jēgu un mērķi, jāpiemēro attiecīgas speciālās normas, kuras parasti atrodas kaut kur citur, piemēram, par saistībtiesiska prasījuma atsavināšanu un iegūšanu jāskatās CL 1793.–1810.pants, reālservitūta – CL 1145.pants utt.

Skatoties CL 2005.pantu kopsakarā ar citām tiesību normām, kā arī ņemot vērā pandektu grāmatu atziņas, CL tāpat kā VLK iztrūkst t.s. norādes norma, kura skaidrotu, ka bezķermenisku lietu gadījumā lietas nodošanas nepieciešamība ir atkarīga no speciālā regulējuma, ja bezķermeniska lieta ir pirkuma lietu priekšmets.

Spēkā esošā CL ārējā struktūra un tās daļas, nodaļas, apakšnodaļas nosaukumi ne vienmēr pilnībā atspoguļo tiesību normas jēgu un mērķi, līdzīgi bija arī VLK gadījumā. Piemēram, noilguma regulējums arī VLK atradās Saistību tiesību daļā nodaļā par saistības izbeigšanas veidiem, taču vēsturiskajā literatūrā un tiesu praksē tika atzīts, ka noilguma nosacījumi ir attiecināmi ne tikai uz saistībtiesiskiem prasījumiem, bet arī prasījumiem, kuri izriet no citiem pamatiem, piemēram, ģimenes tiesībām,[2]  tāpēc VLK tāpat kā CL noilgums nav saistību izbeigšanās veids visos gadījumos. Šis apstāklis jāņem vērā, piemērojot un tulkojot CL.

Ievērojot VLK un CL līdzības, pandektu grāmatu izmantošana var dažkārt atvieglot normu interpretācijas procesu, tomēr tiesību normu saturu nosaka vairāki apstākļi, tāpēc pandektu grāmatu atziņas ir tikai viens no vēsturiskās interpretācijas palīgavotiem.

[1] Torgāns K. Saistību tiesības. II daļa. Mācību grāmata. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2008, 15.lpp.

[2] Loebers A. Par preklusīviem termiņiem. Tieslietu Ministrijas Vēstnesis. 1924, Nr.1, 40.–41.lpp.

12
komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
TT
9. Decembris 2014 / 22:45
0
ATBILDĒT
proti, bezķermeniskām lietām nebūtu vajadzīga speciālā nodošanas procedūra, ja vien tā neizriet no speciālajām tiesību normām, un tās tiek uzskatītās par nodotajiem ar pirkuma līguma spēkā stāšanās brīdi?
tad attiecīgi šāds pirkuma līgums klust par reāllīgumu, atšķīribā no ķermenisko lietu pirkuma līguma.
Jūlija Kolomijceva > TT
10. Decembris 2014 / 19:45
0
ATBILDĒT
Ja bezķermeniskas lietas nav jānodod, ievērojot speciālo regulējumu, pirkuma līgums tomēr paliek konsensuāls. Iedalījums „konsensuāls - reāllīgums” ir svarīgs no saistību tiesību viedokļa, bet īpašuma un citu mantisku tiesību, kuras var atsavināt, iegūšanas brīdis laikā ziņā var sakrist ar saistību tiesību darījuma noslēgšanu vai atšķirties. Tā ķermeniskas lietas var nodot uz cita pamata pirms pirkuma līguma noslēgšanas vai pēc kāda laika pēc pirkuma līguma noslēgšanas. Savukārt, piemēram, aizdevuma līguma, kas ir reāllīgums, gadījumā naudas nodošanai ir uzreiz divas nozīmes: 1) tā ir (saistību tiesību) līguma noslēgšanas obligāta sastāvdaļa; 2) tā ir īpašuma iegūšanas veids. Tas, ka naudas nodošanai ir divas nozīmes, nemaina aizdevuma līguma būtību, ka tas ir reāllīgums. Ja, atsavinot bezķermeniskas lietas, pietiek ar parakstu, parakstam būs vienkārši dubultnozīme: 1) piekrišana pirkuma līgumam; 2) attiecīgas mantiskas tiesības iegūšanas veids.
jaunākās esejas
Egons Rusanovs, Signe Skutele
Eseja
Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē IV. Konservatīvisms-patriotisms, kārtība un brīvība
Rodžers Skrutons būtisku savas intelektuālās dzīves daļu bija veltījis tam, lai definētu un aizstāvētu konservatīvismu kā “sociālo filozofiju un politisko programmu”.Viņš uzskatīja, ka būt par konservatīvo ...
Egons Rusanovs, Signe Skutele
Eseja
Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē III. Izvēle starp reformu un revolūciju
Fiziķis prof. Mārcis Auziņš kādā savā intervijā sacīja šādus vārdus: “Pēdējā laikā ar baudu lasu angļu intelektuāļa filozofa Rodžera Skrutona grāmatas. Viņš ir dīvains, dzīvo savā lauku ...
Egons Rusanovs, Signe Skutele
Eseja
Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē II Īsa biogrāfija
Egons Rusanovs, Signe Skutele
Eseja
Konservatīvisms Rodžera Skrutona izpratnē I

Manipulācijas ar nosaukumiem un tomēr − sociālisma nemainīgā būtība

2 komentāri
Egons Rusanovs
Eseja
“...a, kad jūs labāk atcerējāties notikušo uzreiz pēc notikuma vai tagad?”

Kāda it kā nevainīga, tomēr intelektuāli gluži vai tracinoša un simptomātiska jautājuma analīze ar provizorisku diagnozi Latvijas postpadomju kriminālprocesam: lēni ritošā (neatgriezeniskā?) deģenerācija(?)

3 komentāri
AUTORU KATALOGS