Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

DOMNĪCA ESEJA

1. Decembris 2015 / 09:38

Par kriminālprocesu ne-ierosināšanu
13 komentāri

Pirmdienas rītā (30.novembrī) ziņu portālos plaši tika atspoguļots mūsu ģenerālprokurora Ē.Kalnmeiera 2015.gada 26.novembrī Latvijas radio 4 raidījumā “Действующие лица” teiktais par sīkajām (EUR 400?!) zādzībām un tiesībsargājošo institūciju darbinieku rīcību saistībā ar kriminālprocesu uzsākšanu vai drīzāk jau neuzsākšanu.

Noteikti visiem iesaku noklausīties šo raidījumu,[1] bet, ja pavisam godīgi, mani "nedaudz" satrauc ģenerālprokurora izteikumi.

Ja ir likums, tad tas ir jāpilda. Ja mums Latvijā, atšķirībā no Igaunijas vai Lietuvas, ko minēja ģenerālprokurors, nav noteikts minimālais slieksnis zādzībām, tad nevar teikt, ka šādas zādzības neviens netaisās izmeklēt un nevajag arī traucēt policiju (rakstīt iesniegumus). Sanāk, ka policijas darbinieki tagad jebkurā zādzības gadījumā rakstīs atteikumu kriminālprocesa uzsākšanai un cietušai personai būs jāsniedz sūdzība prokuratūrā (laiks un līdzekļi), un tikai tad kriminālprocess tiks uzsākts.

Un te viens jautājums saistībā ar šo – kā tad būs (ir?!) ar amatpersonu bezdarbību vai pat ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu? Krimināllikuma 318. un 319.pants vēl nav atcelti. Tāpat arī Krimināllikuma 291.pants par apzināti nelikumīga lēmuma taisīšanu joprojām ir spēkā. Un tieši par šo Krimināllikuma normu iespējamo piemērošanu attiecībā uz izmeklēšanu veicošajām amatpersonām mēs varam runāt gadījumos, kad policija atsaka uzsākt kriminālprocesus. Ģenerālprokurora minētais, ka personai nozog velosipēdu, bet policija atbild: “Ko tu nāc, tāpat neatradīsim!” un atteikumā uzraksta, ka persona ir pati pazaudējusi velosipēdu, tieši vedina domāt par apzināti nelikumīgu lēmumu pieņemšanu. Tomēr tā vietā, lai secinātu, ka tas ir slikti, aizbildinoties ar policijas kapacitāti vai kvalificēta personāla trūkumu, un nepieļaujami, ģenerālprokurors tikai teic, ka šādu policijas lēmumu atcels, uzsāks kriminālprocesu un… Un te nekas neseko, diemžēl.

Ja ir notikusi zādzība, tad kriminālprocess uzsākams ir nekavējoties. Protams, ka tas var vēlāk tikt izbeigts, noskaidrojot notikuma apstākļus vai arī nespējot neko darīt lietas labā – iestājoties noilgumam. Uzsākot procesu un vismaz pratinot kaut vai cietušo, ir iespējams iegūt informāciju, kas varētu noderēt turpmākajā darbā, jo parasti tie paši zagļi neveic tikai vienu noziedzīgu nodarījumu, bet to dara sistemātiski. Analizējot iespējamās zādzību vietas, zādzību izdarīšanas apstākļus, var nonākt pie secinājumiem, kas tad palīdz policijas darbiniekiem notvert šo zagli. Un šī zagļa notveršanas mērķis nav tikai konkrētā cietušā tiesību aizskāruma novēršana, bet gan visas mūsu sabiedrības interešu apdraudējuma novēršana un vispārēja prevencija.

Var būt, ka var piekrist ģenerālprokuroram, ka katram ir jābūt arī pašam piesardzīgam (somu veram ciet, makus bikšu aizmugurējās kabatās neliekam, velosipēdus pieslēdzam vai atstājam drošās vietās, dzīvokļus un mašīnas aizslēdzam un aprīkojam ar signalizāciju utt.) un ka praktiskajā darbā varam runāt par prioritātēm (laika resursu pārdale par labu kādai slepkavībai vai dzimumnoziegumam), taču nevaram, kaut neapzināti, dot mājienus neievērot likumus, neuzsākot kriminālprocesus tajos gadījumos, kad tas ir jādara.

Pat puse no minētajiem EUR 400 var būt pensionāra dzīvības vērta, bet velosipēds ir vienīgais veids, kā laukos cilvēks tiek uz veikalu pēc maizes. Kas aizsargās šos cilvēkus, ja ne policija un prokuratūra?

Protams, šī intervija aktualizē arī jautājumus par minimālo mantisko zaudējumu slieksni zādzību (neaizmirstot gan par nemantisko kaitējumu – sabiedrības interešu pārkāpumu) un kriminālpārkāpumu izmeklēšanas vienkāršošanu, bet uzsvēršu – kamēr likumdevējs nav veicis izmaiņas, mums visiem ir jāstrādā un jāsadzīvo ar to, kas ir.

[1] Pieejams: http://lr4.lsm.lv/lv/raksts/deystvuyuschie-lica/genprokuror-prizval-zhiteley-ne-trevozhit-policiyu-po-pustjakam.a59656/

68
0
komentāri (13)
13 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Lasītāja
6. Marts 2016 / 23:47
0
ATBILDĒT
Jautājumā, kā vienkāršāk Kriminālprocesa likumā atrast kriminālprocesa principiem atbilstošās normas, labrāt uzklausītu kādu aiztāvības viedokli, -
kādu, kas var salabot apsūdzības sarautās stīgas, mainīt akcentus un nospēlēt cilvēka dzīvi tā, kā to vēl neviens nekad nav dzirdējis
Smieklīgi
4. Decembris 2015 / 15:11
0
ATBILDĒT
un dīvaini, ka to raksta cilvēks kurš pats strādā ar netīrām metodēm!
Fonda > Smieklīgi
4. Decembris 2015 / 19:29
0
ATBILDĒT
Kalnmeijers vai Lapsa?
Sannija Matule
1. Decembris 2015 / 19:07
0
ATBILDĒT
Nākamajā JV numurā būs arī paša ģenerālprokurora viedoklis par minēto ažiotāžas "priekšmetu".
mazgudrais > Sannija Matule
2. Decembris 2015 / 16:38
4
ATBILDĒT
cienītā, kāde te "ažiotāža"? pateica prokurors to, ko pateica, un viss, tur nekas nav pārprats un nepareizi saprasts, par šito būtu dienesta apliecība jānoliek uz galda
Seskis
1. Decembris 2015 / 12:22
0
ATBILDĒT
Iesaku visus iesniegumus par zādzībām sākotnēji pārsūtīt Valsts ieņēmumu dienestam! Kad cietušais spļaudams ārā izsistos zobus drebošā balsī atzīsies nodokļu inspektoram, kur ņēmis tos 400 euro nozagtās mantas iegādei, iesniegumu skaits par zādzībām krietni samazināsies.
Romans Doncenko
1. Decembris 2015 / 11:35
3
ATBILDĒT
Vakardienas "sensācija" par ģenerālprokurora izteikumiem intervijas laikā ir diezgan uzskatāms piemērs tam, cik ļoti kāre pēc skaļiem virsrakstiem aptumšo spēju ieklausīties un iedziļināties lietas būtībā. Manuprāt, ģenerālprokurora vēstījums bija balstīts uz šādām tēzēm. 1. Rīgas pilsētā policijas saņemto ziņojumu par noziedzīgiem nodarījumiem apmērs ir tik liels, ka policija bieži vien tā vietā, lai uzsāktu kriminālprocesu, pieņem lēmumu par atteikšanos to ierosināt (laika un resursu ekonomijas dēļ). 2. Prokuratūras darba kapacitāte savukārt neļauj pilnvērtīgi pārbaudīt visu šādu atteikumu likumību, tādēļ pārbaude tiek veikta un lēmumi atcelti, ierosinot kriminālprocesu, tikai tad, ja cietušais šo lēmumu pārsūdz prokuratūrā. 3. Arī tad, ja kriminālprocess tiek ierosināts, cerība, ka tiks noskaidrots vainīgais, ir minimāla, un policija faktiski tikai formāli veiks atsevišķas procesuālas darbības.
Tas arī viss. Sašust par "amatpersonu bezdarbību vai pat ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu" jau var, tikai nevajag izlikties, ka šis jautājums nebūtu jau sen plaši zināms.
Ja kādam tomēr vēl liekas, ka ģenerālprokurors aicinājis neziņot par maza apmēra noziegumiem, tad iesaku uzmanīgi noklausīties vēlreiz, nekā tamlīdzīga tur nav.
Skaidrības labad jāsaka, manuprāt, kabatzādzību piemērs ir šajā kontekstā neveiksmīgs. To specifika no kriminālistikas metodikas viedokļa tik tiešām ir tāda, ka gadījumā, ja zaglis netiek pieķerts uzreiz pēc zādzības, pierādīt viņa vainu tikpat kā nav iespējams. Tāpēc jau kriminālpolicijai ir speciāla nodaļa, kas nodarbojas tikai ar kabatzādzību atklāšanu.
Un šajā sakarā nākamais, pēc būtības, pats galvenais jautājums ir - ko darīt? Ir jābūt idejām un priekšlikumiem, bet to nav, diemžēl. Ne pārāk sen Valsts policija bija prezentējusi pētījumu "Mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas vienkāršošana ar mērķi sabalansēt nozieguma
sabiedrisko bīstamību, radīto kaitējumu un
izmeklēšanā izlietotos resursus" (atrodams VP mājas lapā). Neesmu dzirdējis, ka būtu sekojusi kāda turpmāka rīcība, piemēram, policijai kaut vai ieviešot vienkāršotās standartizētās veidlapas.
Es domāju, minētā pētījuma ideju realizācijas problemātikas apspriešana juristu vidē būtu daudz konstruktīvāka, nekā - "kāpēc ģenerālprokurors teica tā un neteica šitā".
mazgudrais > Romans Doncenko
2. Decembris 2015 / 16:42
1
ATBILDĒT
godātais, vēstījums bija skaidrs - nav jēgas ziņot
Trainee > Romans Doncenko
1. Decembris 2015 / 16:41
0
ATBILDĒT
Jā, jo valsts galvenās amatpersonas var teikt, ko vēlas un sabiedrībā vairotais tiesību nihilisms un ignorance ir tikai vārdi un fikcija, bet izmeklētāju problēmas izmeklēt kabatzādzību pastāv jau tagad.

Raidījumu noklausījos, 15-18 min vienkārši murgs, ļauns murgs. Savelkot kopā ar izteikumiem par KNAB pārkāpumiem nesen, rodas dziļas pārdomas par Kalnmeijera spējām pareizajā virzienā vadīt sistēmu.
piemērojam analoģiju
1. Decembris 2015 / 11:11
0
ATBILDĒT
ārsti ārstē tikai nopietnas kaites, ar zobu sāpēm netraucēt, pārdevēji pārdod tikai no 10 eiro, ar sīkumiem netraucēt (sakrājiet līdz lielākai summai), skolotāji māca tikai tos bērnus, kuri ir perspektīvi, u.tt
tikai cilvēks
1. Decembris 2015 / 10:48
0
ATBILDĒT
Paldies par viedokli...vismaz kādam mūsu valstī rūp likuma ievērošana...un drosme publiski paust savu viedokli.
pievienojos
1. Decembris 2015 / 10:45
0
ATBILDĒT
Dīvaini un pat nedaudz baisi,ka šādam rakstam vispār jātop.Kāds i-neta komentētājs uz to bija reaģējis pavisam īsi un skaidri - ja tā,tad "neapgrūtiniet" mani ar nodokļu maksāšanu.
Unabomberz
1. Decembris 2015 / 10:33
0
ATBILDĒT
Lasot amatpersonas izteikumus par sīku zādzību 400 EUR apmērā un zinot, ka Latvijā minimālā alga ir 360 EUR vismaz man man sāk šķist, ka konkrētā amatpersona ar steigu jāsūta atpakaļ uz universitātes solu apgūt loģikas kursu.
jaunākās esejas
Indra Kaniņa-Šlitke
Eseja
Laba likumdošanas prakse un tās neievērošanas tiesiskās sekas
Satversmes tiesas 2019. gada 6. marta spriedums lietā Nr. 2018-11-01 nu jau atkārtoti (pēc 2018. gada 12. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2017-17-01 izteiktajiem secinājumiem) likumdevējam dod skaidru vēstījumu,[1] ka likumdošanas ...
1 komentāri
Jānis Kubilis
Eseja
Likumiskie procenti ir ierocis cīņā ar saistību nepildītājiem
Domājams, ka teju katrs komersants ir vienā vai citā veidā saskāries ar situāciju, kurā tikusi bojāta automašīna, iznomātās telpas vai citā veidā nodarīti zaudējumi. Var tikai apsveikt tos, kuri nav. Varbūt arī risks ir bijis ...
2 komentāri
Katrīne Pļaviņa
Eseja
50 miljoni – Google pirmais Datu regulas sods Francijā. Kas jāzina Baltijas uzņēmumiem?
Sarkanā pilnmēness dienā Francijas personas datu aizsardzības iestāde (CNIL) sodīja Google Francijas sabiedrību ar 50 miljonu eiro sodu un pilna sodošā lēmuma teksta publicēšanu divus gadus. Šis ir pirmais lielais sods ...
Indra Kaniņa-Šlitke
Eseja
Sacīkstes princips civilprocesā pretstatā patērētāja kā vājākas puses aizsardzībai: tiesas iniciatīva prasības noilguma vērtēšanā un šādas ierunas celšanas termiņi
Augstākās tiesas mājaslapas sadaļā “Judikatūra un judikatūras jaunumi” 19.12.2018. publicēts Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2018. gada 6. decembra spriedums lietā Nr. C15233015, SKC-292/2018, (ECLI: ...
5 komentāri
Sanita Osipova
Eseja
Latvijas valsts ideja: kāpēc mums būt lepniem?

Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietnieces Sanitas Osipovas priekšlasījums konferencē “Celtspēja”.

AUTORU KATALOGS