Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

DOMNĪCA ESEJA

30. Oktobris 2020 / 15:16

Jaunā realitāte – juridiskās tehnoloģijas
Mg. iur.
Anete Garoza
INLUD juridiskā biroja partnere 

Vai varam atgriezties pasaulē pirms pandēmijas? Lielākā daļa nozares profesionāļu Eiropā ir vienisprātis, ka tas nav iespējams. Juridiskajiem birojiem būs jāpielāgojas jaunajiem noteikumiem. Izmaiņas mūsu domās un rīcībā ir neizbēgamas.

Katru gadu arvien vairāk tiek runāts par nozaru digitalizāciju. Šobrīd Eiropas Komisija ir izvirzījusi kopīgu digitālo stratēģiju[1] (Stratēģija) par vienu no galvenajām prioritātēm nākamajos piecos gados. Tiek izvirzītas pāris būtiskas pamatnostādnes digitālo risinājumu būtībai. Tehnoloģijām un digitālajiem risinājumiem ir jābūt vērstiem uz cilvēkiem. Primāri piedāvājot jaunas iespējas uzņēmējdarbībā, veicinot atvērtu un demokrātisku sabiedrību, dinamisku un ilgtspējīgu ekonomiku un uzticamu tehnoloģiju izveidi un attīstību.

Pēc Stratēģijas padziļinātākas izpētes var secināt, ka Eiropas Savienība vispārīgi orientējas uz “datu ētiku”, “uz cilvēku vērstu mākslīgā intelekta tehnoloģiju” un “patērētāja tiesību aizsardzību”. Tajā skaitā jaunie regulējumi[2] e-privātumā, autortiesību jautājumā un datu aizsardzībā ir vistiešākie piemēri Eiropas Savienības “datu ētikas” tehnoloģiju uzņēmumiem nodrošinājumam.

Bet kā tas varētu ietekmēt juridisko tehnoloģiju nozari Eiropā?

Juridisko tehnoloģiju nozares “pamata sāls” Eiropā ir tieši juristu vēlmes.

Tajā pašā laikā Eiropas Komisija nosaka,[3] ka vēlas atbalstīt tehnoloģijas, kas darbojas cilvēku labā: tādu tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu, kas reāli varētu ietekmēt cilvēku ikdienu, nodrošinot spēcīgu un konkurētspējīgu ekonomiku, kas pārvalda un veido tehnoloģijas tā, lai tiktu ievērotas Eiropas Savienības vērtības.

Digitālās transformācijas procesa panākumu pamats ir uzticamība. Drošības sajūta nav tikai kiberdrošības jautājums. Juristiem jāspēj uzticēties pašai tehnoloģijai, kā arī tās izmantošanas veidam. Tas ir īpaši svarīgi runājot par mākslīgā intelekta tehnoloģiju jautājumu. Ko mēs saprotam ar uzticamību šādā kontekstā? Tehnoloģiju mērķauditorijai būtu jāspēj labāk kontrolēt un atbildēt par saviem datiem un identitāti. Personām būtu jāspēj kontrolēt savu tiešsaistes identitāti, kad autentifikācija ir nepieciešama, lai piekļūtu noteiktiem tiešsaistes pakalpojumiem. Ņemot vērā tieši šo uzticamības faktoru, pagājušajā gadā augsta līmeņa ekspertu grupa mākslīgajā intelektā iepazīstināja ar mākslīgā intelekta tehnoloģiju ētikas vadlīnijām[4] un publicēja ziņojumu par uzticamu mākslīgo intelektu. Šīs vadlīnijas pēc savas būtības atbilst Eiropas vispārējai digitālajai stratēģijai, jo cita starpā tajās ir noteikts, ka “mākslīgā intelekta tehnoloģijai jābūt likumīgai, ētiskai un izturīgai”. Papildus pilnīga privātuma un datu aizsardzības ievērošanas nodrošināšanai ir jānodrošina arī atbilstoši datu pārvaldības mehānismi.

Šādi skatoties, varam secināt, ka juridisko tehnoloģiju principi jau pamatnostādnēs ir pilnībā saskaņoti ar iespējamo riska novēršanu juridiskajā profesijā – regulēts tirgus, kas koncentrējas uz informācijas tehnoloģiju drošību, uzticamību un personas datu aizsardzību. Šim stingrajam regulējumam uz datu pārvaldību nevajadzētu bremzēt mākslīgā intelekta tehnoloģiju attīstību tādā mērā, lai nebūtu situācija, ka priekšroka tiek dota ne-Eiropas juridisko tehnoloģiju uzņēmumiem. Autore cer, ka arī Latvijā esošie nozares profesionāļi izmantos iespēju un iesaistīsies konkurētspējīgu juridisko tehnoloģiju tapšanas procesā.

 

[1] Eiropas Savienības Digitālā stratēģija. Pieejama: https://ec.europa.eu/info/publications/EC-Digital-Strategy_en

[2] Eiropas Savienības Datu aizsardzības kolēģija. Skat.: https://edpb.europa.eu/our-work-tools/our-documents/topic/e-privacy-regulation_lv

[3]Eiropas Savienības Digitālā stratēģija.

[4] Mākslīgā intelekta tehnoloģiju ētikas vadlīnijas. Pieejamas: https://plato.stanford.edu/entries/ethics-ai/

7
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
jaunākās esejas
Egons Rusanovs, Signe Skutele, Maria Zvonareva
Eseja
Eseja par “pazudušo dēlu” Frīdrihu Lūdi jeb kā 18. gadsimta beigās Vidzemē noritēja kriminālprocess. V. Kriminālprocess 18. gadsimta Vidzemē I
Mārtiņš Birģelis
Eseja
Laimes un taisnīguma kolīzija tiesību zinātnē
“Laime rodama tikai apmierinājumā ar sevi, kad savus spēkus esi visus izlietojis, cik varēdams, kad pats savās acīs esi audzis caur saviem darbiem, ka stāvi caur paša darbu brīvs, neatkarīgs – pilns vīrs, [..] kam nevienam nav ...
Egons Rusanovs, Signe Skutele, Maria Zvonareva
Eseja
Eseja par “pazudušo dēlu” Frīdrihu Lūdi jeb kā 18. gadsimta beigās Vidzemē noritēja kriminālprocess. IV. Apgaismotāju spožums un posts
Egons Rusanovs, Signe Skutele, Maria Zvonareva
Eseja
Eseja par “pazudušo dēlu” Frīdrihu Lūdi jeb kā 18. gadsimta beigās Vidzemē noritēja kriminālprocess. III. Inkvizitors, kurš sarunājās ar savu sirdsapziņu
Saulvedis Vārpiņš
Eseja
Vai advokātam klienti jāšķiro vēlamajos un nevēlamajos
Iknedēļas žurnālā “Ir” 2021. gada 6. janvārī bija publicēts “politiķes un sabiedriskās darbinieces” Lolitas Čigānes raksts “Lembergs nav “vienkāršs klients”[1]. Rakstā autore pauž viedokli par to, kāpēc 2020. gada ...
11 komentāri
AUTORU KATALOGS