Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

DOMNĪCA ESEJA

2. Jūlijs 2021 / 15:32

Pārdomas par mantas noziedzīguma prezumpciju piemērošanas pieļaujamību procesā par noziedzīgi iegūtu mantu
2 komentāri
Mg. iur.
Zigmunds Dundurs
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis 

Latvijas krimināltiesiskajā regulējumā kopš 2005. gada 1. oktobra ietvertas krimināltiesiskās mantas noziedzīguma prezumpcijas. Tiesību doktrīnā[1] sniegts viennozīmīgs vērtējums, ka mantas noziedzīguma prezumpciju piemērošanas priekšnosacījums ir personas vainīguma konstatēšana likumā noteiktajā kārtībā, t.i., ar tiesas spriedumu vai kriminālprocesa izbeigšana uz personu nereabilitējoša pamata. Tomēr, neskatoties uz likuma skaidrību un tiesību doktrīnā pausto, praksē vēl joprojām vērojama neizpratne par to, kādos gadījumos īpašajā Kriminālprocesa likuma[2] 59. nodaļas procesā par noziedzīgi iegūtu mantu ir iespējams piemērot Krimināllikumā[3] 70.¹¹panta otrajā un trešajā daļā ietvertās mantas noziedzīguma prezumpcijas. Būtisks pagrieziena punkts likuma izpratnē un prakses attīstībā varētu būt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2021. gada 21. jūnija lēmums,[4] ar kuru apelācijas instances tiesa noraidīja prokurora protestu un izmeklētājas sūdzību kā nepamatotu, nolemjot atstāt negrozītu pirmās instances lēmumu, ar kuru bija izbeigts process par noziedzīgi iegūtu mantu.

Īsuma par faktiskajiem apstākļiem. Izmeklēšanas iestādē tika uzsākts kriminālprocess par kontrabandu, kontrabandas prece tika atrasta un izņemta pirms tās nokļūšanas apritē, noziedzīgi iegūti līdzekļi kontrabandas rezultātā netika iegūti. Uz aizdomu pamata tika aizturēts un vēlāk atzīts par aizdomās turēto noziedzīgās organizētās grupas vadītājs, pie kura mājās tika veiktas kratīšanas, tika atrasta skaidra nauda, kura tika arestēta, tāpat tika arestēti aizdomās turētajam piederošie nekustamie īpašumi un transportlīdzekļi. Pierādījumi pirmstiesas izmeklēšanā par kratīšanas laikā atrastās naudas un arestēto īpašumu saikni ar uzsākto kriminālprocesu par kontrabandu netika iegūti. Aizdomās turētajam apsūdzības nav celtas, lieta nav nodota tiesai iztiesāšanai, bet, tuvojoties mantas pirmstiesas arestu beigu termiņiem, izmeklētāja izdalīja procesu par noziedzīgi iegūtu mantu pret aizdomās turētā arestēto mantu, procesu nodeva tiesai, lūdzot mantu gan kā noziedzīgi iegūtu mantu, gan arī kā prezumētu noziedzīgi iegūtu mantu konfiscēt. Pirmās instances tiesa procesu izbeidza, konstatējot, ka arestētās mantas noziedzīgā izcelsme nav pierādīta. Prokurors un izmeklētāja lēmumu pārsūdzēja, apelācijas instances tiesa pirmās instances tiesas lēmumu atstāja negrozītu, apelācijas instances lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

Galvenās tēzes no apelācijas instances tiesas lēmuma.

1. Kriminālprocesa likuma 59. nodaļā iekļautās normas noteic, ka šīs nodaļas kārtībā uzsāktā procesā netiek iekļauti pierādījumi un netiek lemts par kādas personas saistību ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu vai personas vainīgumu, bet gan tiek lemts tikai par mantas noziedzīgo izcelsmi un rīcību ar mantu.

2. Ar lietā esošajiem materiāliem nav pierādīts, ka aizdomās turētajam piederošā, lietā arestētā manta un kratīšanas laikā izņemtā nauda ir uzskatāma par noziedzīgi iegūtu mantu tiešā saistībā ar uzsākto kriminālprocesu par kontrabandu.

3. Krimināllikuma 70.¹¹panta pirmā daļa un otrās daļas 1. un 2. punkts ir patstāvīgi, savstarpēji atšķirīgi no juridiskā un pierādīšanas viedokļa tiesiskie pamati mantas atzīšanai par noziedzīgi iegūtu un konfiskācijai, šos abus tiesiskos pamatus nav iespējams piemērot vienlaicīgi.

4. Krimināllikuma 70.¹¹panta otrajā daļā paredzētās prezumpcijas piemērošana ir saistīta ar personas izdarītu noziedzīgu nodarījumu. No šīs likuma normas nepārprotami secināms, ka, lai piemērotu krimināltiesisko prezumpciju, tostarp vērtētu personas materiālo stāvokli, uzliktu pienākumu pašai personai pierādīt, ka manta iegūta likumīgā ceļā, primāri ir jākonstatē, ka persona ir izdarījusi tādu noziegumu, kas pēc sava rakstura ir vērsts uz materiāla vai citāda labuma gūšanu, vai ir organizētas grupas dalībnieks vai atbalsta to, vai persona ir saistīta ar terorismu. Aizdomās turētā vaina nav konstatēta ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu krimināllietā, izmeklēšana pirmstiesas kriminālprocesā tiek turpināta un personai ir noteikts aizdomās turētā statuss.

5. Tiesai, izskatot lietu Kriminālprocesa likuma 59. nodaļas kārtībā, nav paredzētas tiesības vērtēt pierādījumus par personas vainīgumu nozieguma izdarīšanā, lai varētu piemērot Krimināllikuma 70.¹¹ panta otrās daļas prezumpciju par to, vai personas mantas vērtība ir vai nav samērīga ar personas likumīgiem ienākumiem un vai persona ir vai nav pierādījusi, ka manta ir iegūta likumīgā ceļā.

6. Procesā par noziedzīgi iegūtu mantu tiesai nav paredzētas tiesības lemt par aizdomās turētā vainīgumu kontrabandas izdarīšanā. Lietā ar konkrētajiem iesniegtajiem lietas materiāliem nav pierādīts, ka mantas izcelsme, visticamāk, ir noziedzīga, tāpēc mantisko jautājumu risināšana, neesot galīgajam nolēmumam krimināllietā par aizdomās turētā iespējamo vainīgumu, šobrīd ir nepamatota.

7. Procesa materiāli nedod pietiekamu pamatu atzīt, ka pirmstiesas kriminālprocesā arestētajiem aizdomās turētajam piederošajiem nekustamajiem īpašumiem, transportlīdzekļiem un kratīšanas laikā izņemtajai naudai ir noziedzīga izcelsme. Tiesai šajā lietā nav likumīga pamata piemērot Krimināllikuma 70.¹¹panta otrās daļas 1. un 2. punktā paredzēto krimināltiesisko prezumpciju mantas atzīšanai par noziedzīgi iegūtu.

8. Procesa par noziedzīgi iegūtu mantu izbeigšana nav šķērslis, turpinot pirmstiesas izmeklēšanu, atkārtoti vērsties tiesā ar lūgumu atzīt mantu par noziedzīgi iegūtu vai virzīt kriminālprocesu izskatīšanai tiesā vispārējā kārtībā.

Uzskatu, ka Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma regulējums kopsakarā ar tiesību doktrīnu un iepriekš minēto Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas lēmumu nepārprotami un skaidri norāda uz to, ka 59. nodaļas procesā krimināltiesiskās mantas noziedzīguma prezumpcijas pirmstiesas procesā pret aizdomās turētām un apsūdzētām personām nevar tikt piemērotas iekams personu vaina nav atzīta ar spēkā stājušos gala nolēmumu kriminālprocesā. Līdz ar to, lai 59. nodaļas procesā konfiscētu mantu, lietā ir jābūt tādiem pierādījumiem, kas norāda uz to, ka manta visticamāk ir noziedzīgi iegūta.

[1] Stukāns J. Prezumētā noziedzīgi iegūtā manta un procesa par noziedzīgi iegūtu mantu piemērošana. Jurista Vārds, 02.06.2020., Nr. 22 (1132), 19.–23. lpp.).

[2] Kriminālprocesa likums. Latvijas Vēstnesis, 74, 11.05.2005.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 11, 09.06.2005.

[3] Krimināllikums. Latvijas Vēstnesis, 199/200, 08.07.1998.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 15, 04.08.1998.

[4] Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2021. gada 21. jūnija lēmums, publiski nav pieejams.

17
komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Piemineklis
7. Jūlijs 2021 / 17:53
0
ATBILDĒT
Šobrīd vairākās pirmās instances tiesās ir uzsākti procesi par noziedzīgi iegūtu mantu ar gandrīz identiskiem faktiskajiem apstākļiem, izņemot to, ka arestētās mantas īpašniekam nav ne aizdomās turētā, nedz apsūdzētā statuss, tajā pašā laikā – citas personas – noziedzīgā nodarījuma izdarītāji – nav identificēti (un tehniski pat nav iespējams, ka varētu būt cits “izdarītājs”). Vai lēmuma tēzes un Jūs secinātais būtu attiecināms arī uz personām, aizskartās mantas īpašniekiem, identiskos faktiskajos apstākļos, kurām nav nedz aizdomās turētā, nedz apsūdzētā statuss?
Zigmunds Dundurs > Piemineklis
10. Jūlijs 2021 / 18:03
0
ATBILDĒT
Manuprāt, pret kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieku Kriminallikumā paredzētās mantas noziedzīguma prezumpcijas nevar tikt piemērotas, jo nav konstatēta šo personu vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas ir obligāts priekšnosacījums prezumpciju piemērošanai. Par kriminālprocesā aizskartā mantas īpašniekam arestēto mantu, lai to konfiscētu kā noziedzīgi iegūtu, jāsasniedz pierādīšanas slieksnis, ka manta visticamāk ir noziedzīgi iegūta.
jaunākās esejas
Egons Rusanovs, Maria Zvonareva
Eseja
Replikas saturs krimināltiesvedībā.
IV. Mūsdienu tendences replikas institūta izpratnē
Replikas saturs krimināltiesvedībā. I. Ievads Replikas saturs krimināltiesvedībā. II. Replikas institūta vēsturiskā ģenēze kopš 1864. gada 20. novembra Kriminālprocesa nolikuma Replikas saturs krimināltiesvedībā. III. ...
Egons Rusanovs, Maria Zvonareva
Eseja
Replikas saturs krimināltiesvedībā III. Replikas institūta vēsturiskā ģenēze starpkaru periodā un Latvijas PSR laikā
Replikas saturs krimināltiesvedībā I. Ievads Replikas saturs krimināltiesvedībā II. Replikas institūta vēsturiskā ģenēze kopš 1864. gada 20. novembra Kriminālprocesa nolikuma
Egons Rusanovs, Maria Zvonareva
Eseja
Replikas saturs krimināltiesvedībā II. Replikas institūta vēsturiskā ģenēze kopš 1864. gada 20. novembra Kriminālprocesa nolikuma

Replikas saturs krimināltiesvedībā I. Ievads

2 komentāri
Zigmunds Dundurs
Eseja
Pārdomas par mantas noziedzīguma prezumpciju piemērošanas pieļaujamību procesā par noziedzīgi iegūtu mantu
Latvijas krimināltiesiskajā regulējumā kopš 2005. gada 1. oktobra ietvertas krimināltiesiskās mantas noziedzīguma prezumpcijas. Tiesību doktrīnā[1] sniegts viennozīmīgs vērtējums, ka mantas noziedzīguma prezumpciju ...
2 komentāri
Egons Rusanovs, Maria Zvonareva
Eseja
Replikas saturs krimināltiesvedībā
I. Ievads
AUTORU KATALOGS