Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

DOMNĪCA ESEJA

17. Novembris 2021 / 11:09

Personu izlikšana no dzīvojamās telpas, izmantojot saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas procedūru
Mg. iur.
Kristaps Mikoss
 

Ievads

[1] Viens no jaunā dzīvojamo telpu īres regulējuma [1] ieceres autoru deklarētajiem mērķiem bija samazināt ilgstošas tiesāšanās riskus lietās, kas izriet no dzīvojamo telpu īres tiesiskajām attiecībām.[2] Tomēr pat lietās, kurās pirmšķietami strīds par īres tiesisko attiecību izbeigšanos nemaz nepastāv, jaunais regulējums pilnībā šos riskus nenovērš. Autors šajā rakstā sniedz viedokli par to, kādā apjomā saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas procedūru ir iespējams piemērot pēc spēkā esošā regulējuma bez bažām par izvēlētās procedūras konstitucionalitāti un kādi grozījumi un papildinājumi normatīvajos aktos būtu nepieciešami, lai šo procedūru varētu attiecināt uz visām situācijām, kad strīds par pienākumu atbrīvot telpas nepastāv.

I. Priekšnoteikumi saistības atbrīvot īrēto dzīvojamo telpu bezstrīdus piespiedu izpildīšanas procedūras piemērošanai

[2] Ar jaunā Dzīvojamo telpu īres likuma [3] spēkā stāšanos īres tiesiskajās attiecībās turpmāk varēs tikt piemērota saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas procedūra, kura ļauj izīrētājam paātrinātā kārtībā izlikt no telpām tādu īrnieku, kurš labprātīgi neatbrīvo telpas pēc līgumā piešķirtā lietošanas termiņa beigām vai ir pieļāvis maksājumu kavējumu, kas pārsniedz divu mēnešu īres maksas summu (vai vairāk, ja līgumā noteikts lielāks maksājumu kavējuma termiņš vai apmērs).[4]

[3] Kā norādījusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa, ja bijušais īrnieks pret īpašnieka gribu saglabā dzīvojamās telpas valdījumu, tiek ierobežota īpašnieka tiesība kontrolēt sava īpašuma izmantošanu, un aizsardzība pret šādiem tiesībaizskārumiem ietilpst Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 1. protokola 1. panta tiesību uz īpašumu aizsardzības tvērumā.[5] Līdz ar to bezstrīdus piespiedu izpildīšanas procedūras ieviešanai īres līguma izbeigšanās gadījumiem ir leģitīms mērķis, proti, nodrošināt efektīvu dzīvojamās telpas īpašnieka valdījuma traucējuma novēršanu.

[4] Bezstrīdus paspiedu izpildīšanā tiek prezumēts, ka strīds par tiesībām nepastāv,[6] turklāt kopš šā gada 20. aprīļa pieteicējam papildus rakstveida pieteikumā, ar kuru lūdz nodot saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanai, ir jāapliecina, ka pieteicējs ir informēts pa to, ka Krimināllikums paredz atbildību par nepatiesa pieteikuma sniegšanu.[7] Bezstrīdus piespiedu izpildīšana neatņem parādnieka tiesības uz pārsūdzību, ceļot tiesā t.s. apvērsuma prasību, līdz ar to šāda kārtība nav pretrunā Satversmes 92. pantam.[8]

[5] Tomēr ne visos gadījumos, kad nepastāv strīds pēc būtības par to, vai uz īres līgumu pamatotās telpu lietošanas tiesības īrniekam ir vai nav izbeigušās, dzīvojamās telpas īpašniekam ir pieejama valdījuma atgūšanas iespēja, izmantojot bezstrīdus piespiedu izpildīšanas procedūru.

[6] Kā to pirmšķietami varētu secināt no Civilprocesa likuma 400. panta pirmās daļas 3. punkta jaunās redakcijas,[9] bezstrīdu piespiedu izpildīšanas piemērošana ir atstāta līgumslēdzēju ieskatam, un, lai to piemērotu, pušu noslēgtajam līgumam ir jāatbilst diviem kritērijiem:

  • terminētā līgumā ir noteikts īrnieka pienākums termiņa notecējuma dēļ vai tādēļ, ka nav samaksāta īres maksa līgumā noteiktajā apmērā, atbrīvot īrēto dzīvojamo telpu pirms līguma termiņa beigām kopā ar ģimenes locekļiem un citām iemitinātajām personām (turpmāk – bezstrīdus piespiedu izpildīšanas klauzula), un
  • īres līgums ir noslēgts notariālā akta formā vai ir ierakstīts zemesgrāmatā.

[7] Kā norādījusi Satversmes tiesa “bezstrīdus piespiedu izpildes pamats vienmēr ir publisks akts, kas nodrošina publisku ticamību tam, ka attiecīgā saistība pastāv [autora izcēlumi]”.[10] Turpat kā viens no bezstrīdus izpildīšanas nosacījumiem norādīts “… 2) šīm saistībām jābūt ietvertām [autora izcēlums] publiskajos aktos un skaidri apliecinātām”.[11] Tātad viens no bezstrīdus izpildīšanas priekšnosacījumiem ir publiskas amatpersonas veikta pārbaude par publiskajā aktā norādīto faktu patiesumu.[12]

[8] Pārbaudes objekts gadījumā, ja bezstrīdus piespiedu izpildīšanas klauzula tiek pielīgta notariālā akta kārtībā ir līguma pušu patiesā griba un darījuma noteikumi attiecībā uz visu darījumu, vienlaikus izskaidrojot pusēm iespējamās darījuma tiesiskās sekas.[13]

[9] Turpretim gadījumā, ja puses reģistrācijai zemesgrāmatā iesniegušas privātā kārtā noslēgtu īres līgumu ar tajā ietvertu bezstrīdus piespiedu izpildīšanas klauzulu, “tiesnesis pamatojas vienīgi uz tiem datiem, kas ir lūgumā un tam pievienotos dokumentos, nepieprasot nekādas ziņas no iestādēm vai privātpersonām”.[14] Tādējādi attiecībā uz nostiprināšanai iesniegto īres līgumu tiesnesis pēc dokumentiem noskaidro parakstītāju identitāti (salīdzina, vai nostiprinājuma lūdzēji ir tās pašas personas, kas parakstīja īres līgumu), pārliecinās, vai tiesības, kuras lūdz nostiprināt, vispār ir nostiprināmas zemesgrāmatā, [15] kā arī “vai dokumentos, uz kuriem pamatots nostiprinājuma lūgums, nav nekā acīmredzami pretlikumīga”.[16] Zemesgrāmatu tiesneša veiktā darījuma pārbaude attiecas tikai uz nostiprināmās tiesības patiesu pastāvēšanu vai galīgu nodibināšanu.[17] Ja nostiprinājuma lūgums tiek apmierināts, nostiprinājuma ierakstā norāda “nostiprināto tiesību, tās saturu un būtiskos piederumus”.[18] Līdz ar to zemesgrāmatā nostiprināmās tiesības arī nosaka tiesneša veiktās pārbaudes apjomu.

[10] Zemesgrāmatās nevar lūgt nostiprināt jebkādas tiesības, kam ir kaut kāds sakars ar nekustamo īpašumu. Zemesgrāmatas primāri ir paredzētas tiesību uz nekustamo īpašumu to nodrošinājumu un aprobežojumu [19] (lietu tiesību) nostiprināšanai, bet saistību tiesības nostiprināmas zemesgrāmatā tikai tādos izņēmuma gadījumos, kad tas noteikts likumā.[20] Īrnieka tiesības (īres tiesības) zemesgrāmatā ierakstāmas saskaņā ar jaunā likuma 36. pantu un Civillikuma 2126. pantu. Turpretim izīrētāja tiesību prasīt saistības bezstrīdus piespiedu izpildīšanu (kas arī saskaņā ar jaunā likuma 8. panta trešo daļu ir saistību tiesiska attiecība ar izīrētāju kā tiesīgo un īrnieku kā saistīto personu) likums neparedz ierakstīt zemesgrāmatā, kā arī neparedz, ka ieraksts par īres tiesībām nodibinātu izīrētājam šādas tiesības. Tādā kārtā reģistrējot šādu līgumu zemesgrāmatā, bezstrīdus piespiedu izpildīšanas klauzula neietilpst zemesgrāmatu tiesneša veiktās pārbaudes tvērumā.

[11] Varētu iebilst, ka ar hipotēku un komercķīlu nodrošinātas maksājuma saistības bezstrīdus piespiedu izpildei arīdzan neviens nepārbaudīs, vai tika saņemta ķīlas devēja piekrišana šīs procedūras izmantošanai. Ķīlas devēja situācija tomēr atšķiras, jo gan hipotēkas, gan tāpat arī komercķīlas gadījumā personai, kura prasa bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, pieder zemesgrāmatā vai Komercķīlu reģistrā ierakstītā tiesība, respektīvi, pieteikuma iesniedzēja ir tiesīgā, nevis saistītā persona, savukārt tiesība prasīt saistības bezstrīdus piespiedu izpildīšanu izriet nepastarpināti no likuma.[21] Proti, tiesības piešķīrums kreditoram “meklēt sev apmierinājumu no ieķīlātās lietas”[22] jau ir attiecīgā ieķīlāšanas darījuma dabiskā sastāvdaļa.

[12] Citādi tas ir dzīvojamo telpu īres līguma gadījumā. Saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likuma 8. panta trešo daļu, “ja izīrētājs un īrnieks vienojas par dzīvojamās telpas īres līguma notariālu apliecināšanu (notariālais akts) vai ierakstīšanu zemesgrāmatā, dzīvojamās telpas īres līgumā nosaka īrnieka pienākumu [autora izcēlums] termiņa notecējuma dēļ vai tādēļ, ka nav samaksāta īres maksa līgumā noteiktajā apmērā, atbrīvot īrēto dzīvojamo telpu pirms līguma termiņa beigām kopā ar ģimenes locekļiem un citām iemitinātajām personām, ja izīrētājs, izmantojot viņam likumā noteiktās tiesības, vēršas tiesā saistības bezstrīdus piespiedu izpildīšanai Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā”.

Tātad no tiesību normas teksta nepārprotami izriet, ka pusēm bezstrīdus piespiedu izpildīšanas klauzula ir jāpielīgst; to apstiprina arī Civilprocesa likuma 403. panta 3. punkts (sk. normas tekstā: “pēc … līgumiem, kas paredz”). Bezstrīdus piespiedu izpildīšanas klauzula nav arī dzīvojamo telpu īres līguma dabiskā sastāvdaļa, jo tās nepieciešamību nosaka pušu brīvi izvēlētā darījuma forma (rakstiska, notariālā vai rakstiska ar korroborāciju zemesgrāmatā).

[13] No minētā secināms, ka likumdevēja izveidotais dzīvojamās īres līguma bezstrīdus piespiedu izpildīšanas klauzulas modelis ir neveiksmīgs, jo privātā kārtā noslēgts un zemesgrāmatā ierakstīts dzīvojamās telpas īres līgums neatbilst Satversmes tiesas judikatūrā definētajiem saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas tiesiskuma nosacījumiem.[23] Šī likumdevēja kļūda gan būtu samērā vienkārši izlabojama, ja Dzīvojamo telpu īres likuma 36. pantu papildinātu ar otro un trešo teikumu, kas aprakstītu īres tiesību nostiprinājuma tiesiskās sekas, līdz ar to arī paplašinot zemesgrāmatu tiesneša veiktās pārbaudes apjomu: “Ar nostiprināšanu zemesgrāmatā īrnieka īres tiesības iegūst spēku arī pret trešajām personām. Vienlaikus ar īres tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā par labu izīrētājam tiek nodibināta tiesība uz īrnieka saistības atbrīvot īrēto īpašumu bezstrīdus piespiedu izpildīšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.”

II. Dzīvojamās telpas īpašnieka tiesību aprobežojumu esamības prezumpcija

[14] Bezstrīdus piespiedu izpildīšana dzīvojamās telpas īpašniekam nebūs pieejama arī tad, ja dzīvojamās telpas īres līgums saskaņā ar likumu uzskatāms par izbeigtu, šādos gadījumos:

  • būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pieņemts lēmums, ar kuru aizliegta dzīvojamās mājas ekspluatācija.[24] Jāatzīmē, ka būvvaldes lēmums aizliegt būves turpmāku ekspluatāciju parasti tiek adresēts tikai būves īpašniekam, kā arī tieši būves īpašnieks ir administratīvās (Būvniecības likuma 28. panta trešā daļa)[25] un kriminālatbildības (Krimināllikuma 239.1 pants)[26] subjekts lietās par tādu būvju ekspluatāciju, kura iepriekš tikusi aizliegta.
  • īrnieks ir miris, bet īrnieka ģimenes locekļi neizmanto Dzīvojamo telpu īres likuma 16. panta trešajā daļā paredzētās īres līguma saistību pārņemšanas tiesības, taču arī labprātīgi neatbrīvo aizņemtās telpas;
  • iepriekšējā likuma darbības laikā noslēgtais īres līgums ticis ierakstīts zemesgrāmatā uz tiesas sprieduma pamata saskaņā ar tiesībām, ko paredz Dzīvojamo telpu īres likuma Pārejas noteikumu 3. punkts. Likuma Pārejas noteikumi neparedz, ka šādā gadījumā, tiesai spriedumā nolemjot ierakstīt īres līgumu zemesgrāmatā, obligāti būtu jānosaka arī izīrētāja tiesība prasīt saistības bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, izliekot īrnieku sakarā ar līguma termiņa izbeigšanos vai īres maksas nesamaksu;
  • arī gadījumā, ja, mainoties dzīvojamās telpas īpašniekam, zemesgrāmatā neierakstītais dzīvojamās telpas īres līgums ir zaudējis spēku,[27] vai, vēl vairāk – arī tad, ja zvērināts notārs ieguvējam ir izdevis apliecību par to, ka oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” izsludinātajā uzaicinājuma termiņā neviena persona, kurai ir tiesības īrēt dzīvojamo telpu, nepieteicās,[28] personas kas aizņēmušas dzīvojamo telpu no tās bezstrīdus piespiedu izpildīšanas kārtībā izlikt nevarēs un par šo personu izlikšanu tāpat būs jāceļ prasība tiesā.

[15] Pieprasot iepriekš minētajos gadījumos dzīvojamās telpas īpašniekam vērsties ar prasības pieteikumu tiesā, likumdevējs iepriekšējā likuma garā [29] ir izvēlējies “pārapdrošināt” mājokļa lietotāja intereses arī apstākļos, kad pirmšķietami šo interešu aizsardzībai nepastāv nekāds pamats. Šāda likumdevēja izvēle autora ieskatā nesaskan nedz ar Dzīvojamo telpu īres likuma 1. pantā deklarēto mērķi nodrošināt taisnīgu līdzsvaru starp dzīvojamās telpas izīrētāja un īrnieka interesēm nedz ar Civillikuma 928. panta prezumpciju, ka “šaubu gadījumā arvien pieņemams, ka īpašums ir neaprobežots”.[30] Patlaban turpretim rodas iespaids, ka tā vietā darbojas īpašuma aprobežojumu esamības prezumpcija.

[16] Jāsecina arī, ka jaunais dzīvojamo telpu īres regulējums atsedz nozīmīgu problēmu, par kuru ilgu laiku ticis “pieklājīgi” klusēts. Proti, Latvijas civilprocesā patlaban nepastāv vienkāršota un vispārēji piemērojama nekustamā īpašuma īpašnieka valdījuma aizsardzības procedūra, kas ļautu gadījumos, kad īpašnieka tiesības uz valdījumu netiek apstrīdētas, ātri un vienkārši atjaunot traucēto valdījumu.[31] Arī Civilprocesa likuma 74.2 nodaļā paredzētā ievešana valdījumā ir tikai specifiska procedūra, ko izmantot var vienīgi nekustamā īpašuma kā objekta atbrīvošanai “no tādiem šķēršļiem, kas atkarīgi no agrākā īpašnieka un traucē ieguvējam īstenot nekustamā īpašuma faktisku valdījumu”.[32] Tādēļ to nevar piemērot pret trešajām personām, kuru valdījumā īpašuma atrodas.[33] Līdz ar to īpašniekam, kura valdījums ticis nepamatoti traucēts, vairumā gadījumu būs ilgstoši jātiesājas ar tiesību aizskārēju. Piemēram, ja, izmantojot neapdzīvotas mājas īpašnieka ilgstošu prombūtni, kāds iemitinās šajā mājā, Latvijas likums vairāk aizsargās nelikumīgā iemītnieka jeb “ietupeņa” (no angļu sar. val. lietv. squatter, kas darināts no darb. v. to squat – tupēt) nekā likumīgā īpašnieka intereses.[34] Īpašniekam, lai celtu prasību piekritīgā tiesā, pirmkārt būs jānoskaidro aizskārēja personība un deklarētā dzīvesvieta (ja tāda ir), tāpat jānodrošina pierādījumi par aizskāruma esamību, piemēram, uzaicinot zvērinātu tiesu izpildītāju fiksēt faktu par to, ka īpašniekam piederošo mājokli apdzīvo citas personas, kas labprātīgi to neatbrīvo, visbeidzot jāsamaksā valsts nodeva un jāsedz izdevumi par juridisko palīdzību. Seko tiesas process, kas prasību izskatot visu triju instanču tiesās var aizņemt vairākus gadus.

[17] To, ka likumīgā īpašnieka nepietiekama aizsardzība pret prettiesisku valdījuma traucējumu var rezultēties nozīmīgā cilvēka pamattiesības aizskārumā, 2020. gada nogalē atgādināja arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa ar spriedumu lietā Papachela & AMAZON S.A. pret Grieķiju,[35] ar ko Grieķijas valstij tika uzlikts pienākums atlīdzināt viesnīcas īpašniekam zaudējumus 300 000 eiro un morālā kaitējuma 10 000 eiro kompensāciju sakarā ar to, ka valsts savlaicīgi nebija nodrošinājusi īpašnieka aizsardzību pret prettiesisku valdījuma atņemšanu. Tiesa, atsaucoties uz iepriekšējiem nolēmumiem, cita starpā atgādināja, ka Konvencijas 1. protokola 1. pants uzliek valstij pozitīvu pienākumu rīkoties un aizsargāt īpašnieka tiesības, jo sevišķi gadījumos, kad pastāv tieša saikne starp pasākumiem, kurus varētu likumīgi sagaidīt no varas iestādēm, un iespējām netraucēti izmantot savu īpašumu.[36]

III. Kā aizsargāt īpašnieka valdījumu?

[18] Īsā atbilde – nolīgstiet savam īpašumam apsardzi, kas parūpēsies, lai neviens bez jūsu ziņas tajā neiekļūst. Saprotams, ka arī prettiesīga dzīvojamās telpas valdītāja tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi ir aizsargājamas, tomēr to nedrīkstētu darīt uz nesamērīgas īpašnieka tiesību ierobežošanas rēķina. Saprātīgāks un iesaistīto pušu pamattiesības respektējošs risinājums būtu īpašnieka valdījuma tiesību aizsardzībai ieviest vienkāršotu procedūru, kurā valdījumu zaudējušais īpašnieks varētu panākt valdījuma atjaunošanu bezstrīdus procesa kārtībā uz tiesas lēmuma pamata, vienlaikus nodrošinot no īpašuma izliekamajām personām saprātīgu termiņu, lai tās varētu īstenot ar bezstrīdus piespiedu izpildīšanas lēmumu iespējami aizskarto tiesību aizsardzību.

[19] Par paraugu šāda vispārīgi piemērojama nekustamā īpašuma īpašnieka valdījuma tiesiskās aizsardzības institūta izveidei varētu noderēt šogad [37] pieņemtās Civilprocesa likuma normas par īrēto telpu atbrīvošanu bezstrīdus piespiedu izpildīšanas kārtībā. Īpašnieka tiesības tiek nodibinātas ar publisku aktu – zemesgrāmatu tiesneša lēmumu, ar ko tiek apmierināts nostiprinājuma lūgums par īpašuma tiesību ierakstīšanu zemesgrāmatā. Īpašuma tiesības atšķirībā no saistību tiesībām ir spēkā pret ikvienu personu, un ikvienam ir pienākums atturēties no to aizskaršanas.[38] Savukārt persona, kas šīs īpašnieka tiesības nepamatoti aizskar, uz neatļautās darbības pamata [39] rada saistību tiesisko attiecību ar tiesīgo īpašnieku, kura tiesības prasīt aizskāruma pārtraukšanu pamatojas uz publisko aktu – tiesību nostiprinājumu zemesgrāmatā. Iekļaujot Civilprocesa likuma 400. pantā bezstrīdus piespiedu izpildīšanas sarakstā arī saistības, kas rodas no neatļautas darbības – prettiesiskas zemesgrāmatā ierakstīta nekustamā īpašuma valdījuma iegūšanas vai saglabāšanas – valsts pienācīgi izpildītu no Satversmes 105. panta un Konvencijas 1. protokola 1. panta izrietošo pozitīvo pienākumu izveidot efektīvu īpašuma tiesību aizsardzības sistēmu.[40] Ievērojot pušu tiesību un interešu līdzsvaru, būtu nepieciešama arī Civilprocesa likuma 405. panta 2.1 daļas normai analoģiska norma, kas paredzētu, ka pienākums atbrīvot prettiesiski aizņemto īpašumu ir izpildāms divu mēnešu laikā. Šis termiņš ir vajadzīgs, lai dotu personai laiku atrast citu mājokli vai arī, ja tomēr pastāv tiesiskais pamats atrasties aizņemtajā īpašumā, vērsties tiesā ar apvērsuma prasību, vienlaikus lūdzot apturēt saistības bezstrīdus izpildīšanu.[41]

Kopsavilkums

[20] Ne visos gadījumos, kad formāli nepastāv strīds par to, vai notariālā akta kārtībā noslēgtais vai zemesgrāmatā ierakstītais īres līgums ir vai nav izbeidzies, dzīvojamās telpas īpašniekam ir pieejama iespēja izmantot Dzīvojamo telpu īres likumā paredzēto saistību atbrīvot īrēto īpašumu bezstrīdus piespiedu izpildīšanas procedūru.

[21] Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas procedūras piemērošana gadījumos, kad privātā kārtā noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums ar tajā ietvertu saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas klauzulu ir ierakstīts zemesgrāmatā, neatbilst Satversmes tiesas definētajiem bezstrīdus piespiedu izpildīšanas konstitucionalitātes kritērijiem, jo klauzulas spēkā esamība, reģistrējot īres līgumu zemesgrāmatā, netiek pārbaudīta. Šo problēmu būtu iespējams labot, likumā tekstā ietverot tiešu norādi uz izīrētāja tiesībām prasīt īrnieka saistības atbrīvot īrēto īpašumu bezstrīdus piespiedu izpildīšanu kā zemesgrāmatas ieraksta par īres līgumu dabiskajām sekām.

[22] Latvijas civilprocesā nepastāv vienkāršota un vispārēji piemērojama nekustamā īpašuma īpašnieka valdījuma aizsardzības procedūra, kas ļautu gadījumos, kad nekustamā īpašuma īpašnieka tiesības uz valdījumu netiek apstrīdētas tiesā, ātri un vienkārši atjaunot traucēto valdījumu. Tādā kārtā Civillikuma 928. pantā nostiprinātā īpašuma neaprobežotības prezumpcija praksē darbojas ļoti ierobežotā apjomā, bet vairumā gadījumu to aizstāj īpašuma aprobežojumu esamības prezumpcija.

[23] Efektīvu zemesgrāmatā ierakstīta nekustamā īpašuma īpašnieka valdījuma traucējumu aizsardzību varētu sniegt regulējums, saskaņā ar kuru gadījumā, ja prettiesīga valdījuma aizskāruma fakts netiek apstrīdēts tiesā, aizskāruma radītās sekas var novērst, bezstrīdus piespiedu izpildīšanas kārtībā izliekot aizskārēju no nekustamā īpašuma. Tāpat kā bezstrīdus piespiedu izpildīšanas kārtībā izpildot tiesas lēmumu par īrētā īpašuma atbrīvošanu, personai, pret kuru tiek pieņemts lēmums par izlikšanu, būtu dodams saprātīgs termiņš tiesas lēmuma labprātīgai izpildei, kura laikā parādnieks, ja tomēr pastāv tiesiskais pamats atrasties aizņemtajā īpašumā, varētu iesniegt tiesā apvērsuma prasību, vienlaikus lūdzot apturēt lēmuma par izlikšanu bezstrīdus piespiedu izpildīšanu.

[1] 17.03.2021. Dzīvojamo telpu īres likums. Latvijas Vēstnesis, 06.04.2021., Nr. 65A; 25.03.2021. likums Grozījumi Civilprocesa likumā, 34.–36., 51., 52. pkt. (likuma 400., 404., 405., 620.1., 620.1A un 620.2. panta grozījumi). Latvijas Vēstnesis, 06.04.2021., Nr. 65A.

[2] Sk. Dzīvojamo telpu īres likuma anotācija 12. Saeimas likumprojektu Nr. 1260/Lp12. Pieejams : http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/47BB5FED6BE3D7ABC225835B005293F3?OpenDocument

[3] Sk. 1 atsauci.

[4] 17.03.2021. Dzīvojamo telpu īres likuma 24. pants vai 29. panta pirmā daļa kopā ar Civilprocesa likuma 400. panta pirmās daļas 3. punktu “termiņa notecējuma dēļ vai nomas vai īres maksas nesamaksas dēļ”.

[5] Sk. ECT 28.07.1999. sprieduma lietā Immobiliare Saffi pret Itāliju ( pieteikuma Nr. 22774/93) 46. paragrāfu.

[6] Satversmes tiesas 2010. gada 17. maija spriedums lietā Nr. 2009-93-01, 12.3.1. punkts. Latvijas Vēstnesis, 20.05.2010., Nr. 79.

[7] Civilprocesa likuma 404. panta 1.1 daļa.

[8] Satversmes tiesas 2010. gada 17. maija spriedums lietā Nr. 2009-93-01, 13.4. punkts.

[9] Spēkā kopā 2021. gada 20. aprīļa (2. atsauci): “(1) Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana pieļaujama: … 3) pēc notariāli apliecinātiem vai zemesgrāmatā ierakstītiem terminētiem īpašuma nomas vai īres līgumiem, kas paredz nomnieka vai īrnieka pienākumu termiņa notecējuma dēļ vai nomas vai īres maksas nesamaksas dēļ atbrīvot nomāto vai īrēto īpašumu, kā arī pienākumu samaksāt nomas vai īres maksu”.

[10] Satversmes tiesas 2010. gada 17. maija spriedums lietā Nr. 2009-93-01, 12.3.1. punkts.

[11] Turpat.

[12] Publisko aktu patiesuma prezumpcija balstās uz atziņu ka “amata personām, kas piedalās šo aktu sastādīšanā, nav nekādas intereses kaut ko nepatiesu apliecināt un ka viņas kā amata personas atbild par nepatiesu apstākļu apliecināšanu”. Bukovskis V. Civīlprocesa mācības grāmata. Rīga: Autora izdevums, 1933, 393. lpp.

[13] Sk. Notariāta likuma 87.1 un 87.3 pantu.

[14] Zemesgrāmatu likums, 76. panta pirmā daļa.

[15] Zemesgrāmatu likums, 77. panta 3. punkts.

[16] Zemesgrāmatu likums, 77. panta 4. punkts.

[17] Sk. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 11. aprīļa lēmuma lietā Nr. SKC-1314/2016 11. punktu.

[18] Zemesgrāmatu likuma 47. panta 2. punkts.

[19] Zemesgrāmatu likuma 4. pants.

[20] Sk. Senāta Civillietu departamenta lēmuma lietā Nr. SKC-3141/2014 5.1. punktu, kā arī lēmumu Nr. SKC-1089/2011.

[21] Sk. Senāta Civillietu departamenta 2011. gada 26. janvāra lēmuma lietā Nr. SPC-9/2011 8. punktu: “(..) tiesnesim ir jāpārliecinās par publiskas hipotēkas vai komercķīlas esamību, jo tieši hipotēka un komercķīla ir tie tiesiskie instrumenti, pamatojoties uz kuriem pēc tam arī tiek realizēta saistības bezstrīdus piespiedu izpilde”.

[22] Sk. Civillikuma 1319. pantu: “Ķīlas ņēmējs, kuru parādnieks nav noteiktā laikā apmierinājis, var meklēt sev apmierinājumu no ieķīlātās lietas un šajā nolūkā spert visus vajadzīgos soļus tās pārdošanai.”

[23] Sk. Satversmes tiesas 2010. gada 17. maija sprieduma lietā Nr. 2009-93-01 9.3. punktu.

[24] 17.03.2021. Dzīvojamo telpu īres likums, 26. panta pirmā daļa.

[25] Sk. normas panta dispozīciju “Par būves vai tās daļas lietošanu vai pieļaušanu lietot”.

[26] Sk. normas panta dispozīciju “ja to izdarījusi persona, kura ir atbildīga par būves ekspluatāciju”, kā arī likumprojekta Nr. 425/Lp13 “Grozījumi Krimināllikumā” papildināto anotāciju. Pieejama: https://likumi.lv/wwwraksti/LIKUMI/PAPILDINATAS_ANOTACIJAS/TM_PAPILD_ANOT_KL_425_LP13_15062020.DOCX [aplūkota 12.06.2021.].

[27] 17.03.2021. Dzīvojamo telpu īres likums, 28. panta pirmā daļa.

[28] 17.03.2021. Dzīvojamo telpu īres likums, 28. panta ceturtā daļa.

[29] Sk. 08.03.2006. Satversmes tiesas spriedumu “Īres griestu” lietā, Nr. 2005-06-01, Secinājumu daļas 11.4. un 11.5. punkts.

[30] Plašāk sk.: Grūtups A., Kalniņš E. Civillikuma komentāri Trešā daļas. Lietu tiesības. Īpašums. Otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2002, 25. lpp.

[31] “…ar valdīšanas traucēšanu jāsaprot ne tikvien valdītāja izstumšana no valdīšanas ar varu, bet valdīšanas traucējums būs arī tad, kad traucētājs tika kavē valdītājam izlietot savu valdīšanu”. Sk.: Rozenfelds J. Lietu tiesības. 3. labotais un papildinātais izdevums Rīga: Apgāds Zvaigzne ABC, 2004, 50. lpp.

[32] Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019. gada 30. septembra spriedums lietā Nr. A420173316, SKA-298/2019, 11. rindkopa.

[33] Turpat, 15. rindkopa.

[34] Sk. Civillikuma 912., 913. pantu un 922. panta otro teikumu: “Valdījums, kura tiesīgumu apstrīd, ir aizsargājams līdz tam laikam, kamēr nav pierādīts un tiesa nav atzinusi, ka tam pretim stādāmā tiesība ir lielāka.”

[35] ECT datubāzē šis spriedums pagaidām pieejams tikai franču valodā, sk. Affaire Papachela et AMAZON S.A. c. Grèce (No. 12929/18) https://hudoc.echr.coe.int/eng#{%22itemid%22:[%22001-206273%22]}

[36] Turpat, 54. paragrāfs: “notamment là où il existe un lien direct entre les mesures qu’un requérant pourrait légitimement attendre des autorités et la jouissance effective par ce dernier de ses biens”.

[37] 25.03.2021. likuma Grozījumi Civilprocesa likumā, 34.–36., 51., 52. pkt. (likuma 400., 404., 405., 620.1., 620.1A un 620.2. panta grozījumi), spēkā no 20.04.2021.

[38] Grūtups A., Kalniņš E. Civillikuma komentāri Trešā daļa. Lietu tiesības. Īpašums. Otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra 2002, 182. lpp.

[39] Sk. Civillikuma 1402. pantu: “Saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.”

[40] Kā norādījusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa 06.07.2002. spriedumā Sovtransavto Holding pret Ukrainu ( pieteikuma Nr. 48553/99), 96. paragrāfā: “Tas jo īpaši nozīmē, ka valstīm ir pienākums paredzēt juridiskās procedūras, kas nodrošina nepieciešamās procesuālās garantijas un tādējādi ļauj vietējām tiesām efektīvi un godīgi izlemt jebkurus strīdus starp privātpersonām.”

[41] Sk. sal. Tieslietu ministrijas 11.11.2020. vēstuli Nr. 1-11/3663 “Par priekšlikumu likumprojektam “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Reģ. Nr. 599/Lp13)” Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājam, 2. lpp. Pieejams: http://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/22bf76aecdbbb194c225861d0044bf3d/$FILE/TM_vestule_saeimas%20Jurkom%20(1).docx [aplūkots 18.05.2021.].

2
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
jaunākās esejas
Egons Rusanovs, Dana Gorina, Linda Lielbriede
Eseja
“Izmeklēšanas noslēpums” kā Latvijas postpadomju perioda kriminālprocesa mantra. VIII. Vārdkopas “izmeklēšanas noslēpums” jēdzieniskās nozīmes meklējumi – kriminālprocesa reforma
Egons Rusanovs, Dana Gorina, Linda Lielbriede
Eseja
“Izmeklēšanas noslēpums” kā Latvijas postpadomju perioda kriminālprocesa mantra. VII. Vārdkopas “izmeklēšanas noslēpums” jēdzieniskās nozīmes meklējumi
Egons Rusanovs, Dana Gorina, Linda Lielbriede
Eseja
“Izmeklēšanas noslēpums” kā Latvijas postpadomju perioda kriminālprocesa mantra. VI. “Izmeklēšanas noslēpums” – 19. gadsimta doktrīna un padomju kriminālprocess
Kristaps Mikoss
Eseja
Personu izlikšana no dzīvojamās telpas, izmantojot saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas procedūru
Egons Rusanovs, Dana Gorina, Linda Lielbriede
Eseja
“Izmeklēšanas noslēpums” kā Latvijas postpadomju perioda kriminālprocesa mantra. V. “Izmeklēšanas noslēpuma” vēsture – 19. gadsimta doktrīna un Latvijas starpkaru perioda kriminālprocess
AUTORU KATALOGS