DOMNĪCA ESEJA

Kopīga piedāvājuma iesniegšana bieži vien ir objektīvi nepieciešama, lai tirgus dalībnieki varētu piedalīties iepirkumā. Apvienoties uz iepirkumu galvenokārt ieteicams tieši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, jo tādējādi tie var piedalīties lielāka apjoma iepirkumos, kuriem visticamāk nespētu kvalificēties individuāli. Tā kā šie uzņēmumi nav uzskatāmi par konkurentiem konkrētajā iepirkumā – jo alternatīva būtu tiem iepirkumā nepiedalīties – tad, iesniedzot kopīgu piedāvājumu, Konkurences likums netiek pārkāpts. Par konkurentiem konkrētā iepirkumā uzņēmumi netiks uzskatīti gan tad, ja sniedz dažādus pakalpojumus, kas ir savstarpēji papildinoši, gan gadījumos, kad darbojas vienos un tajos pašos tirgos, tomēr nevar izpildīt līgumu individuāli, piemēram, tā apjoma vai sarežģītības dēļ.

Vienlaikus tirgus dalībnieki nedrīkst kopīgu dalību iepirkumos izmantot, lai zem tās slēptu vienošanos iepirkumā savstarpēji nekonkurēt, lai gan būtu spējīgi to darīt. Uzņēmumiem, kuri ir ekonomiski, finansiāli un tehniski spējīgi izpildīt līgumsaistības patstāvīgi, iepirkumā būtu jāiesniedz individuāls piedāvājums, jo tādējādi tiek maksimizēts pretendentu skaits un pasūtītājs un patērētāji saņem visizdevīgāko cenas un kvalitātes piedāvājumu. Savukārt situācijās, kad divi vai vairāki uzņēmumi, kuri būtu varējuši iepirkumā piedalīties individuāli, vienojas iesniegt kopīgu piedāvājumu, Konkurences padomes pieredze rāda, ka saņemtais piedāvājums visticamāk būs dārgāks vai zemākas kvalitātes, nekā tas būtu bijis normālas konkurences apstākļos.

Dalība individuāli – vai tiešām iespējama?

Protams, formāla atbilstība iepirkuma prasībām automātiski nenozīmē, ka tirgus dalībnieks spēj individuāli izpildīt līguma nosacījumus, jo, piemēram, daļa tā kapacitātes jau var būt noslogota citur. Tādēļ ir jāvērtē reālā situācija, vai uzņēmums spētu izpildīt līgumu, ņemot vērā tādus apstākļus kā:

• pieejamā ekspertīze/specializācija;
• iepriekšējā pieredze;
• pieejamais cilvēkresurss, zināšanas un iekārtas;
• spēja nodrošināt nepieciešamo kvalitāti;
• spēja laicīgi piegādāt iepirkumā noteiktās preces vai pakalpojumus;
• finanšu resursi, lai veiktu līguma izpildei nepieciešamās investīcijas;
• citi esošie vai plānotie līgumi;
• vai līgums paredz atteikuma tiesības kapacitātes trūkuma dēļ.

Gadījumos, kad tirgus dalībniekam trūkst nepieciešamo resursu vai kapacitātes, lai izpildītu līgumsaistības, vispirms būtu jāapsver, vai situāciju nav iespējams risināt individuāli, neveidojot apvienību, bet, piemēram, piesaistot papildu speciālistus.

Tikai tad, ja rūpīgi izvērtējot visu iepriekš minēto, tirgus dalībnieks secina, ka tas nav spējīgs iepirkumā piedalīties individuāli, tas kā alternatīvu var apsvērt kopīga piedāvājuma iesniegšanu ar kādu citu tirgus dalībnieku. Būtiski norādīt, ka arī potenciālajam sadarbības partnerim jābūt tādam, kas konkrētajā iepirkumā nav spējīgs piedalīties patstāvīgi.

Neesam konkurenti – tātad viss ir atļauts?

Kad uzņēmumi lemj par kopīgu dalību iepirkumā, tiem ir jāievēro zināmas robežas. Piemēram, apvienības dalībnieki var būt konkurenti arī citos līgumos vai citās biznesa sfērās, tāpēc to sadarbība, tai skaitā komerciāli sensitīvas informācijas apmaiņa, nedrīkst pārsniegt konkrētā iepirkuma robežas. Apsverot kopīga piedāvājuma iesniegšanu, ir jāierobežo apmaiņa ar komerciāli sensitīvu informāciju, jo tā var jebkurā brīdī ietekmēt konkurenta rīcību vai stratēģiju tirgū.

Kopīga piedāvājuma iesniegšanas kontekstā tirgus dalībniekiem savā starpā vajadzētu apmainīties tikai ar tādu komerciāli sensitīvu informāciju, kas ir nepieciešama kopīga piedāvājuma iesniegšanai un līguma izpildei. Vienlaikus ir nepieciešams ierobežot šīs informācijas saņēmējus, izpaužot informāciju tikai tām personām, kam ir nepieciešamība to zināt, piemēram, personām, kuras abos uzņēmumā ir atbildīgas par dalību iepirkumos.

Kā rīkoties, ja vienošanā iesaistītie tirgus dalībnieki ir konkurenti?

Ja vienošanā iesaistītie tirgus dalībnieki ir faktiski vai potenciāli konkurenti, t.i., katrs no tiem būtu spējīgs iepirkumā piedalīties arī atsevišķi, kopīga piedāvājuma iesniegšana būs atļauta tikai tad, ja vienošanās:

• veicina preču ražošanas vai realizācijas uzlabošanu vai ekonomisko attīstību. Tas var izpausties kā zemākas cenas, labāka kvalitāte, plašāka izvēle vai ātrāka to produktu vai pakalpojumu realizācija, uz kuriem attiecas uzaicinājums iesniegt piedāvājumus;
• rada labumu patērētājiem. Nepietiks ar to, ka vienošanās radītā efektivitāte rada labumu tās dalībniekiem;
• neuzliek attiecīgajiem tirgus dalībniekiem ierobežojumus, kuri nav nepieciešami minēto mērķu sasniegšanai. Apvienības dalībniekiem jāspēj pierādīt, ka sadarbība ir tikai tik plaša, cik nepieciešams konkrētās efektivitātes realizēšanai, un ka tie nebūtu spējuši panākt šos uzlabojumus citā, mazāk konkurenci ierobežojošā veidā;
• nedod iespēju likvidēt konkurenci ievērojamā konkrētā tirgus daļā. Pat ja sadarbības rezultāts būs konkurētspējīgāks piedāvājums, tā netiks atļauta, ja dalībnieku tirgus daļas nozīmē, ka rezultātā tiktu likvidēta konkurence ievērojamā konkrētā tirgus daļā.

Pirms kopīga piedāvājuma iesniegšanas, tirgus dalībniekam rūpīgi jāizvērtē kritēriji, kas jāievēro, lai rīcība nepārkāptu Konkurences likumu. Palīgs kritēriju izvērtēšanā ir Konkurences padomes izstrādātās vadlīnijas par tirgus dalībnieku kopīgu dalību iepirkumos, kurās atrodami gan papildu skaidrojumi, gan praktiski piemēri no Konkurences padomes un citu konkurences iestāžu un tiesu prakses par to kā šie kritēriji ir piemērojami. Vienlaikus uzņēmumiem ir jāspēj pierādīt, kā arī nepieciešamības gadījumā uzrādīt, veikto novērtējumu par spēju piedalīties konkrētā iepirkumā, kā arī sadarbības nostiprināšanas formu, piemēram, sadarbības vienošanos, līgumu vai citu.