I. Jēdziena “vispārpieņemtā starptautiskā banku prakse” noskaidrošanas metodoloģija
II. Korespondentattiecību būtības raksturojums un īpatnības banku tiesībās
III. Vispārpieņemtās starptautiskās banku prakses izpratne un būtība starptautiskajos tiesību avotos
Viens no vispārpieņemtās starptautiskās banku prakses izziņas avotiem ir starptautiskie tiesību avoti un prakse, kas tiek veidota, balstoties uz šiem avotiem. Banku tiesību regulējums un prakse attīstās, ievērojot ne tikai kopējās globālās tiesību un sadzīves evolūcijas tendences, bet arī reaģējot uz dažāda mēroga saasinājumiem finanšu un monetārajā sistēmā. Tādējādi likumsakarīgi vērojams, ka ikreiz, kad pasauli vai kādu tās reģionu satricina nopietna finanšu krīze, tā atspoguļojas arī ilgtermiņa piemērošanai paredzētos tiesiskajos un praktiskajos risinājumos.[1]
Šī prakse veidojas kā komplekss vairāku subjektu radīto dokumentu un regulatīvo aktu kopums, iesaistoties gan makroprudenciālās uzraudzības iestādēm, gan darbojoties sevišķiem krīžu novēršanas pasākumiem, gan organizācijām, kas izveidotas, reaģējot uz šādu norišu sekām. Starptautiskās banku prakses izstrāde un realizēšana ir process, kuru ierasts iedalīt četros posmos: politisko lēmumu pieņemšana, starptautisko finanšu tiesību normu pieņemšana, koordinēšana un starptautisko finanšu tiesību normu izpilde.[2]
Būtiski uzsvērt, ka starptautiskās finanšu tiesības, kas reglamentē kredītiestāžu darbību, iedalāmās kā starptautiskajās publiskajās finanšu tiesībās, tā starptautiskajās privātajās finanšu tiesībās. Šis iedalījums variē atbilstoši tam, kurš ir attiecīgo tiesību avotu izdevējs.[3]
Starptautisko un ar pārrobežu raksturu apveltītu publisko tiesību avotu loku veido dažādu starpvaldību organizāciju, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijas pieņemtie akti, Starptautiskā privāttiesību unifikācijas institūta (UNIDROIT) un tirdzniecības asociāciju, piemēram, Starptautiskās Tirdzniecības kameras (ICC) un Starptautiskās mijmaiņas darījumu un atvasināto instrumentu asociācijas (ISDA) pieņemtie tiesību akti un izstrādātie materiāli vienotas prakses veidošanai.
Starptautiskās publiskās banku tiesības tiek definētas kā starptautisko finanšu tiesību normu kopums, kas attiecas tikai uz bankām, un ar tām tiek tiecas sasniegt divējādus mērķus: pirmkārt, nodrošināt banku pakalpojumu sniegšanas tirgus brīvību (autonomiju) un, otrkārt, nodrošināt banku sistēmas stabilitāti.[4] Tieši pēdējā mērķa īstenošanai galvenokārt funkcionē šī tiesību nozare, ietverot prasības, kas attiecas uz banku licencēšanu, mikrouzraudzību un makroprudenciālo uzraudzību, sistēmas uzraudzību, banku reorganizācijas procesu, likvidāciju, maksātnespēju, noguldījumu garantijām un citiem aspektiem.[5]
Savukārt starptautiskās privāttiesības banku nozarē veido starptautisko finanšu darījumu un nolīgumu slēgšanu reglamentējošās tiesību normas, kas galvenokārt ir atkarīgas no pušu izvēles vai būtiskākās saiknes ar konkrētu valsti (tiesību normu kolīzijas apstākļos), sabiedriskās kārtības noteikumi un imperatīvās tiesību normas, kā arī vienotās civiltiesību vai komerctiesību normas, kas reglamentē šādu tiesisko attiecību saturu.[6] Šādus noteikumus var pieņemt vai nu valsts līmenī, vai ar starpvalstu līgumiem. Praksē daudzi noteikumi, kas reglamentē starptautiskos finanšu darījumus, ir paredzēti arī standarta līguma noteikumos. Ja tajos ir iekļauti starptautisko tirdzniecības asociāciju izstrādāti noteikumi, tie atbilst starptautisko finanšu darījumu tiesību aktiem.
Visbeidzot, starptautisko finanšu tiesību avotu loku veido tie materiāli, kas attiecas uz starpvalstu finanšu darījumiem, kurus parasti regulē divpusēji nolīgumi.[7]
Starptautiskā Valūtas fonda materiāli un prakses rekomendācijas
Starptautiskās finanšu sistēmas “arhitektūra” sāka veidoties pagājušā gadsimta 70. gados, cita starpā šī mērķa īstenošanai izveidojot Starptautisko Valūtas fondu (The International Monetary Fund, abreviatūra latviešu valodā – SVF).[8] Tā ir viena no būtiskākajām institūcijām, kas veido un praksē nodrošina starptautisko publisko finanšu tiesību normu īstenošanu.[9]
Lai gan SVF darbība pēc būtības nav regulatīva, tā tomēr ievērojami ietekmē starptautisko banku kreditēšanas praksi un operācijas. Neatkarīgi no tā, vai aizdevumus jaunattīstības valstīm izsniedz valsts vai privātas bankas, SVF parasti iesaistās sarunās par šo aizdevumu izsniegšanas iespēju, kārtību un noteikumiem. Dažos gadījumos parādnieka valsts lūdz SVF iesaistīties, lai iegūtu piekļuvi SVF kredītlīdzekļiem un finanšu zināšanām.
Savukārt kreditori pieprasa SVF iesaistīšanos, lūdzot SVF stabilizācijas programmu īstenošanu kā priekšnosacījumu vai nodrošinājumu atkārtotām sarunām par parādu vai turpmākai kreditēšanai. Kreditoru skatījumā SVF dalība apliecina parādniekvalsts ekonomikas pārvaldību un parasti nodrošina ārvalstu aizdevējiem to, ka valsts finansiālā situācija ir ilgtspējīga.[10]
Būtībā SVF darbība ir uzlūkojama kā starptautiska mēroga foruma pastarpināta uzraudzība pār finanšu iestāžu un kredītiestāžu globālās prakses tendencēm. Šī uzraudzība nevar tikt realizēta tieši, bet gan izmantojot dažādus ieteikuma rakstura dokumentus un vadlīnijas, kas tiek publicēti kā, piemēram, tematiskie pārskati, valstu un jurisdikciju salīdzinošie pārskati, finanšu sektora novērtēšanas pārskati un tamlīdzīgi materiāli.[11]
SVF periodiski izstrādā un publicē tā dēvētos labās prakses kodeksus, rekomendējot uzlabojumus banku darbības praksē. Par būtiskākajiem šāda rakstura dokumentiem nereti tiek uzskatīti ieteikumi par caurredzamības prakses veicināšanu banku darbībā, pārskatatbildības principa ieviešana, pārskatu pieejamība par fiskālo darbību, fiskālo risku analīze un citi.[12]
Atsevišķos pētījumos SVF ir pievērsies arī korespondentattiecību novērtējumam, tostarp – aplūkojot, kā šīs attiecības ietekmē globālie finanšu sistēmas satricinājumi.[13] 2016. gadā veiktā pētījuma ietvaros SVF pauda rekomendāciju pārrobežu maksājumos iesaistītām korespondentbankām fiksēt adekvātu informācijas apjomu par darījumiem respondentbankā esošajā nostro kontā.[14] Tāpat korespondentattiecībās tiek ieteikts uzturēt atbilstošas monitoringa sistēmas darījumu uzraudzībai un atbilstošai risku pārvaldībai.[15]
Visi SVF publicētie pētījumi un pārskati, kā arī citi materiāli ir publiski pieejami tīmeklī.[16] Tādējādi šīs organizācijas izstrādātie pētījumi ir atzīstami par daļu no vispārpieņemtās starptautiskās banku prakses, pilnveidojot izpratni par globāli pieņemtajām ieražām tostarp banku tiesību jomā un darbībā.
Pasaules Bankas materiāli un prakses rekomendācijas
Tiek uzskatīts, ka starptautiskā finanšu tiesību būtība un prakse tiek veidota īpaša veida “starptautiskos forumos”.[17] Par tādu forumu līdztekus SVF tiek atzīta arī Pasaules Banka (The World Bank) un tās struktūrorganizācijas.[18]
Kā attīstības un projektu finansēšanas iestāde Pasaules Banka nav regulējošā iestāde, tomēr daudzas tās darbības papildina SVF darbības un ietekmē banku starptautiskās kreditēšanas operācijas, kā arī kopējo praksi, apkalpojot klientus un sadarbojoties ar citām kredītiestādēm.[19]
Aplūkojot vispārpieņemtās starptautiskās banku prakses jēdzienu Pasaules Bankas izstrādāto dokumentu perspektīvā, sevišķi būtiski ir efektīvas kredītiestāžu maksātnespējas procedūras norises un kreditoru tiesību aizsardzības principu ieviešana, kurus Pasaules Banka jau 2001. gadā izstrādāja kopā ar citām starptautiskajām finanšu uzraudzības institūcijām.
Šie principi, kas periodiski tiek atjaunināti, paredz ieteikumus tādu aspektu regulēšanai kā kredītiestāžu reorganizācijas un likvidācijas / maksātnespējas procedūru norise; komerctiesu un maksātnespējas speciālistu darbība; ārpustiesas strīdu regulēšana; kreditēšanas pieejamība; kreditoru tiesību aizsardzība un kredītriska pārvaldība.[20]
Pasaules Banka savā tīmekļa vietnē ir publicējusi atvērto datu repozitoriju, kurā pieejama statistikas informācija, pētījumi,[21] rekomendācijas un praktiska rakstura ieteikumi globālās finanšu sistēmas un ar to saistīto kredītiestāžu darbības attīstīšanai.[22]
Bāzeles Banku uzraudzības komitejas (BCBS) un Starptautiskās norēķinu bankas (BIS) materiāli un prakses rekomendācijas
Kā vieni no neapstrīdami ietekmīgākajiem starptautiskajiem forumiem finanšu nozares regulēšanai globālā mērogā tiek uzskatīta Bāzeles Banku uzraudzības komiteja (Basel Committee on Banking Supervision)[23] un Starptautisko norēķinu banka (Bank for International Settlements; standarta abreviatūra – BIS)[24], kas veido tā dēvēto Bāzeles regulējuma kopu jeb Bāzeles procesu.[25] Bāzeles regulējums ir pasaules mēroga standartu kopums, par kuru ieviešanu un īstenošanu savās jurisdikcijās ir vienojušies šīs organizācijas dalībnieki.
Starptautisko norēķinu banka ir starptautiska organizācija, kas dibināta 1930. gadā un kuras akciju turētāji šobrīd ir sešdesmit divas nacionālās centrālās bankas un monetārās iestādes, kā arī Eiropas Centrālā banka.[26] Organizācijā apvienojies ievērojams skaits ekonomikas un finanšu nozaru speciālistu, kas regulāri atjaunina un izstrādā standartus, kas attiecināmi uz banku praksi un starptautiskajiem finanšu norēķiniem.[27]
Savukārt Bāzeles Banku uzraudzības komitejas, kas dibināta 1971. gadā,[28] sekretariāts atrodas Starptautisko norēķinu bankas mītnes vietā Bāzelē, Šveicē, un tās uzdevums ir veicināt atbildīgu banku globālo darbību un noteikt kredītiestāžu uzraudzības standartus. Šo praksi Bāzeles Banku uzraudzības komiteja aizsāka 1997. gadā, publicējot pirmo redakciju ieteikuma dokumentam “Efektīvas banku uzraudzības pamatprincipi”, kas “kalpo par galveno atskaites punktu banku uzraudzības iestādēm un regulē banku mikroprudenciālo uzraudzību (un regulējumu) katrā valstī, lai nodrošinātu tās efektivitāti”.[29]
Ievērojot Eiropas Centrālās bankas būtisko iesaisti Bāzeles procesā, gan BIS, gan Bāzeles Banku uzraudzības komitejas publicētie materiāli un kredītiestāžu darbības standarti jo sevišķi aktuāli ir Eiropas Savienībā funkcionējošo banku darbības kontekstā. Būtībā viss Eiropas Savienības līmenī izstrādātais tiesiskais ietvars atbilst Bāzeles nolīgumiem un standartiem un ir saskaņots ar vienoto noteikumu kopumu banku praksē. Šis regulējums attiecas uz visām finanšu iestādēm vienotajā tirgū.[30]
Kopš 2010. gada Bāzeles process darbojas atbilstoši Bāzele III modelim, ņemot vērā materiālus un to atjauninājumus, kas tapuši pēc attiecīgā laikposma.[31]
Bāzeles standarti, kas reglamentē banku darbības un uzraudzības pamatnoteikumus, tiek iedalīti šādās grupās:
1) Tvērums un definīcijas [32]
Šis standarts apraksta Bāzeles pamatprincipu piemērošanas jomu.
2) Kapitāla definīcija [33]
Standartā aprakstīti kritēriji, kuriem jāatbilst banku kapitāla instrumentiem, lai tie būtu saskanīgi ar Bāzeles regulējuma kapitāla prasībām, kā arī nepieciešamās regulatīvās korekcijas un pārejas pasākumi.
3) Uz risku balstīta kapitāla prasības [34]
Šajā standartā aprakstīta uz risku balstīta kapitāla prasību sistēma.
4) Riska svērto aktīvu aprēķināšana kredītriskam [35]
Šajā standartā aprakstīts, kā aprēķināt kapitāla prasības kredītriskam.
5) Riska svērto aktīvu aprēķināšana tirgus riskam [36]
Šajā standartā aprakstīts, kā aprēķināt kapitāla prasības tirgus riskam un kredīta novērtējuma korekcijas riskam.
6) Riska svērto aktīvu aprēķināšana operacionālajam riskam [37]
Šajā standartā aprakstīts, kā aprēķināt operacionālā riska kapitāla prasības.
7) Sviras rādītājs [38]
Šis standarts apraksta vienkāršu, pārredzamu, uz risku nebalstītu sviras rādītāju. Šā pasākuma mērķis ir ierobežot aizņemto līdzekļu īpatsvara palielināšanos banku sektorā un pastiprināt uz risku balstītās prasības ar vienkāršu, uz risku nebalstītu “atbalsta” pasākumu kopumu.
8) Likviditātes seguma rādītājs [39]
Šajā standartā aprakstīts likviditātes seguma rādītājs – pasākums, kas veicina bankas likviditātes riska profila īstermiņa noturību.
9) Neto finansējuma stabilitātes rādītājs [40]
Neto finansējuma stabilitātes rādītājs noteic, ka bankām jāsaglabā stabils finansējuma profils attiecībā pret to aktīvu un ārpusbilances darbību struktūru.
10) Liela riska darījumi [41]
Lielo riska darījumu regulējums ierobežo maksimālos zaudējumus, kas bankai varētu rasties pēkšņa darījuma partnera bankrota gadījumā, līdz līmenim, kas neapdraud bankas maksātspēju. Šis standarts nosaka, ka bankām jānovērtē to riska darījumi ar vienu darījuma partneri vai saistītu darījuma partneru grupu un jāierobežo lielo riska darījumu apjoms attiecībā pret to kapitālu.
11) Maržinālvērtības prasības [42]
Šis standarts nosaka minimālos standartus maržas prasībām atvasinātajiem finanšu instrumentiem, kuru tīrvērte netiek veikta centralizēti. Šādas prasības mazina sistēmisko risku attiecībā uz nestandartizētiem atvasinātajiem instrumentiem, samazinot izplatīšanās un papildu riskus un veicinot centralizētu klīringu.
12) Uzraudzības pārskatīšanas process [43]
2. pīlāra uzraudzības pārbaudes process nodrošina, ka bankām ir pietiekams kapitāls un likviditāte, lai segtu visus riskus, kas saistīti ar to uzņēmējdarbību, īpaši attiecībā uz riskiem, kas nav pilnībā ietverti 1. pīlāra procesā, un veicina labu riska pārvaldību.
13) Informācijas atklāšanas prasības [44]
Šis standarts nosaka informācijas atklāšanas prasības, kuru mērķis ir veicināt tirgus disciplīnu.
14) Efektīvas banku uzraudzības pamatprincipi [45]
Bāzeles pamatprincipi ir visaptverošs standarts, lai izveidotu stabilu pamatu banku sektora regulējumam, uzraudzībai, pārvaldībai un riska pārvaldībai.
Pilnīga, savlaicīga un konsekventa Bāzeles standartu akceptēšana un ieviešana ir ļoti svarīga, lai:
- uzlabotu globālās banku sistēmas noturību;
- veicinātu uzticēšanos prudenciālajiem rādītājiem;
- veicinātu paredzamu un pārredzamu regulatīvo vidi starptautiski aktīvām bankām.[46]
Tāpēc Bāzeles Banku uzraudzības komiteja un tās vadošā struktūra – Centrālo banku vadītāju un uzraudzības iestāžu vadītāju grupa – par galveno prioritāti noteikusi pilnīgu un efektīvu Bāzeles standartu ieviešanu visā pasaulē.[47] Komiteja regulāri uzrauga un novērtē šos aspektus – standartu ieviešanas savlaicīgumu un ievērošanas konsekvenci.[48] Tā, piemēram, jurisdikciju novērtējumos tiek pārbaudīts, cik lielā mērā katras dalībvalsts (Eiropas Savienības gadījumā tiek vērtētas visas dalībvalstis kopumā) jurisdikcijā spēkā esošie noteikumi ir saskaņoti ar minimālajiem regulatīvajiem standartiem, par kuriem vienojusies Bāzeles Banku uzraudzības komiteja. Katra novērtējuma rezultāti tiek publicēti atsevišķā ziņojumā par konkrēto jurisdikciju.[49]
Aspektā par korespondentattiecību darbības īpatnībām Bāzeles Banku uzraudzības komiteja 2014. gadā izstrādāja rekomendāciju kopumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas prasībām un ar šo jomu saistīto risku pārvaldību korespondentbanku savstarpējos darījumos, uzsverot nepieciešamību veikt gan pienācīgu risku novērtējumu, gan klientu pārbaudi.[50] Šis materiāls periodiski tiek atjaunināts, nodrošinot aktuālo tendenču ievērošanu arī korespondentattiecībās un veiktajos darījumos.
Savukārt BIS ir publicējusi materiālus, kas attiecināmi uz SWIFT ziņojumu sagatavošanas praksi, izpildot respondentbankas doto maksājuma rīkojumu un veicot attiecīgu līdzekļu pārvedumu, norādot pārveduma pasūtītāju un gala saņēmēju (tas ir, pirmās un pēdējās bankas klientus).[51]
Tādējādi atzīstams, ka Bāzeles process jeb regulējums ir viens no būtiskākajiem vispārpieņemtās starptautiskās banku prakses avotiem, kas ietiecas arī reģionālā un nacionālā līmeņa prakses avotu izveides procesā un ievērojami ietekmē to, kā kredītiestādes organizē savu darbu atbilstoši jaunākajām tendencēm. Korespondentbanku attiecībās sevišķi svarīgi ir Bāzeles Banku uzraudzības komitejas publicētie standarti, kas saistīti gan ar klientu pārbaudes pasākumu veikšanu, gan darījumu monitoringu un pārrobežu norēķinu sistēmas uzturēšanu.[52]
***
Turpinājums sekos
[1] Gortsos V. C. The European Banking Regulation Handbook, Vol. I: Theory of Banking Regulation, International Standards, Evolution and Institutional Aspects of European Banking Law. Cham: Palgrave Macmillan, 2023, p. 25.
[2] Ibid., p. 105.
[3] Ibid., p. 90.
[4] Ibid., pp. 87–88.
[5] Hackney V.J., Shafer L.K. The Regulation of International Banking: An Assessment of International Institutions. North Carolina Journal of International Law, Vol. 11, No. 3, 1986, p. 475–496.; Gortsos V.C. The European Banking Regulation Handbook, Vol. I: Theory of Banking Regulation, International Standards, Evolution and Institutional Aspects of European Banking Law. Cham: Palgrave Macmillan, 2023, pp. 87–88.
[6] Gortsos V.C. The European Banking Regulation Handbook, Vol. I: Theory of Banking Regulation, International Standards, Evolution and Institutional Aspects of European Banking Law. Cham: Palgrave Macmillan, 2023, p. 90.
[7] Ibid., p. 90.
[8] The Withdrawal of Correspondent Banking Relationships: A Case for Policy Action. 2016. Pieejams: https://www.imf.org/external/pubs/ft/sdn/2016/sdn1606.pdf [aplūkots 15.07.2024.].
[9] Gortsos V.C. The European Banking Regulation Handbook, Vol. I: Theory of Banking Regulation, International Standards, Evolution and Institutional Aspects of European Banking Law. Cham: Palgrave Macmillan, 2023, p. 85.
[10] Hackney V.J., Shafer L.K. The Regulation of International Banking: An Assessment of International Institutions. North Carolina Journal of International Law, Vol. 11, No. 3, 1986, pp. 475–496.
[11] Gortsos V.C. The European Banking Regulation Handbook, Vol. I: Theory of Banking Regulation, International Standards, Evolution and Institutional Aspects of European Banking Law. Cham: Palgrave Macmillan, 2023, p. 122.
[12] Ibid., p. 147.
[13] Grolleman J.D., Jutrsa D. Understanding Correspondent Banking Trends: A Monitoring Framework. [B.v.]: International Monetary Fund, 2017, p. 6.
[14] Ibid., p. 8.
[15] Ibid., p. 8.
[16] Research at IMF. Pieejams: https://www.imf.org/en/Research [aplūkots 11.07.2024.].
[17] Gortsos V.C. The European Banking Regulation Handbook, Vo. I: Theory of Banking Regulation, International Standards, Evolution and Institutional Aspects of European Banking Law. Cham: Palgrave Macmillan, 2023, p. 105.
[18] Anti-Money-Laundering (AML) & Countering Financing of Terrorism (CFT) Risk Management in Emerging Market Banks. 2019. Pieejams: https://www.ifc.org/content/dam/ifc/doc/mgrt/45464-ifc-aml-report.pdf [aplūkots 15.07.2024.].
[19] Hackney V.J., Shafer L.K. The Regulation of International Banking: An Assessment of International Institutions. North Carolina Journal of International Law, Vol. 11, No. 3, 1986, pp. 475–496.
[20] Gortsos V.C. The European Banking Regulation Handbook, Vol. I: Theory of Banking Regulation, International Standards, Evolution and Institutional Aspects of European Banking Law. Cham: Palgrave Macmillan, 2023, p. 147.
[21] The World Bank Open Knowledge Repository. Pieejams: https://openknowledge.worldbank.org/home [aplūkots 14.07.2024.].
[22] World Bank Open Data. Pieejams: https://data.worldbank.org/ [aplūkots 14.07.2024.].
[23] The Basel Committee – overview. Pieejams: https://www.bis.org/bcbs/index.htm [aplūkots 24.07.2024.].
[24] Bank for International Settlements. Pieejams: https://www.bis.org/index.htm [aplūkots 24.07.2024.].
[25] Gortsos V.C. The European Banking Regulation Handbook, Vol. I: Theory of Banking Regulation, International Standards, Evolution and Institutional Aspects of European Banking Law. Cham: Palgrave Macmillan, 2023, p. 110.
[26] Hackney V.J., Shafer L.K. The Regulation of International Banking: An Assessment of International Institutions. North Carolina Journal of International Law, Vol. 11, No. 3, 1986, pp. 475–496; Gortsos V.C. The European Banking Regulation Handbook, Vol. I: Theory of Banking Regulation, International Standards, Evolution and Institutional Aspects of European Banking Law. Cham: Palgrave Macmillan, 2023, p. 113.
[27] Gortsos V.C. The European Banking Regulation Handbook, Vol. I: Theory of Banking Regulation, International Standards, Evolution and Institutional Aspects of European Banking Law. Cham: Palgrave Macmillan, 2023, p. 113.
[28] Ibid. p. 162.
[29] Ibid., p. 140.
[30] EU banking law. Pieejams: https://www.bankingsupervision.europa.eu/legalframework/regulatory/html/index.en.html [aplūkots 17.07.2024.]
[31] Ibid.
[32] Scope and definitions. Pieejams: https://www.bis.org/basel_framework/standard/SCO.htm?tldate=20240720 [aplūkots 17.07.2024.]
[33] Definition of capital. Pieejams: https://www.bis.org/basel_framework/standard/CAP.htm?tldate=20240720 [aplūkots 17.07.2024.]
[34] Risk-based capital requirements.
Pieejams: https://www.bis.org/basel_framework/index.htm?m=3%7C14%7C697 [aplūkots 17.07.2024.]
[35] Calculation of RWA for credit risk.
Pieejams: https://www.bis.org/basel_framework/standard/CRE.htm?tldate=20240720 [aplūkots 17.07.2024.]
[36] Ibid.
[37] Ibid.
[38] Leverage ratio. Pieejams: https://www.bis.org/basel_framework/standard/LEV.htm?tldate=20240720 [aplūkots 17.07.2024.]
[39] Liquidity Coverage Ratio. Pieejams: https://www.bis.org/basel_framework/standard/LCR.htm?tldate=20240720 [aplūkots 17.07.2024.]
[40] Net stable funding ratio. Pieejams: https://www.bis.org/basel_framework/standard/NSF.htm?tldate=20240720 [aplūkots 17.07.2024.]
[41] Large exposures. Pieejams: https://www.bis.org/basel_framework/standard/LEX.htm?tldate=20240720 [aplūkots 17.07.2024.]
[42] Margin requirements. Pieejams: https://www.bis.org/basel_framework/standard/MGN.htm?tldate=20240720 [aplūkots 17.07.2024.]
[43] Supervisory review process. Pieejams: https://www.bis.org/basel_framework/standard/SRP.htm?tldate=20240720 [aplūkots 17.07.2024.]
[44] Disclosure requirements. Pieejams: https://www.bis.org/basel_framework/standard/DIS.htm?tldate=20240720 [aplūkots 17.07.2024.]
[45] Core Principles for effective banking supervision. Pieejams: https://www.bis.org/basel_framework/standard/BCP.htm?tldate=20240720 [aplūkots 17.07.2024.]
[46] Sk. arī: Correspondent banking 3.0. White paper. Pieejams: https://www.swift.com/swift-resource/2936/download [aplūkots 14.07.2024.].
[47] Implementation and evaluation of the Basel standards. Pieejams: https://www.bis.org/bcbs/implementation.htm?m=89 [aplūkots 12.07.2024.]
[48] Ibid.
[49] RCAP Jurisdictional assessments: regulatory implementation consistency. Pieejams: https://www.bis.org/bcbs/implementation/rcap_jurisdictional.htm [aplūkots 14.07.2024.]
[50] Correspondent banking. Bank for International Settlements. 2016. Pieejams: https://www.bis.org/cpmi/publ/d147.pdf [aplūkots 07.07.2024.]
[51] Ibid.
[52] Guidance on correspondent banking services. Paris: FATF, 2016. Pieejams: https://www.fatf-gafi.org/content/dam/fatf-gafi/guidance/Guidance-Correspondent-Banking-Services.pdf.coredownload.pdf [aplūkots 14.07.2024.].