DOMNĪCA ESEJA

26. Janvāris 2014   •   14:15

Vai viegli būt advokātam?
22 komentāri
Jānis Lapsa
zvērināts advokāts 

Šodien nolēmu uzrakstīt dažas lietas, kas mani pēdējā laikā satrauc saistībā ar manu profesiju – būt advokātam. Un kādai būtu jābūt advokāta ētikai? Attiecīgi – galvenais jautājums – vai tā drīkst vai nē, vai tā ir vai tomēr nav labi? Tāpēc šīs dažas lietas ieskicēšu jautājumos, par kuriem varētu rasties diskusija.

Ir tik ļoti patīkami kontaktēties ar "vecā kaluma" advokātiem (tiesa, ne visiem), kuri pēc tiesas paspiež roku, novēl laimi nākamajā instancē, turpina sveicināties utt. Jaunajai paaudzei (diez es esmu jau vidējā vai kā?) ir raksturīgi uztvert lietas personīgi, pēc zaudētas lietas vairs nesveicināties utt.

Ir ļoti traki, ka nesen mūsu valstī notikusi liela traģēdija. Ir prieks par kolēģiem, kas gatavi sniegt palīdzīgu roku cietušajiem. Skumjas ir par tiem, kas šo notikumu izmanto savās merkantilajās interesēs, cenšoties iegūt lētu popularitāti, turklāt smagi nosodot tos, kas gatavi sniegt juridisku palīdzību iespējamiem (uzsvars uz šo) vainīgajiem. Advokāta būtība ir sniegt palīdzību jebkuram, kas to lūdz, nešķirojot.

Šodien ieraudzīju viena advokāta biroja sūtītu vēstuli – uz biroja veidlapas ar biroja zīmogu, bet parakstījis nevis biroja vadītājs vai advokāts, bet vienkāršs jurists. Vai tā ir pareizi? Reizēm ir novērots, ka advokātu biroji savās mājaslapās ne-advokātiem piedēvē advokāta statusu. Tas manī izraisa smīnu.

Visbeidzot, klienti. Kāda ir sabiedrība, tādi ir gan advokāti, gan klienti. Reizēm ir grūti. Arī šodien – zvanu klientam, lai vienotos par tikšanos (jāgroza prasība), bet otrā klausules galā notiek kaut kas neadekvāts. Klients sāk apvainot mani, ka neesmu pateicis(!), ka tiesāšanās var ilgt gadiem; pieprasa man iesniegt sūdzību ECT; tad sāk teikt, ka lietu atrisinās pats (neņemot vērā manu ieteikumu tā nedarīt, jo var draudēt kriminālatbildība) utt. Nepietiks vietas, lai visu to aprakstītu. Pieķēru sevi pie domas, ka vajag šo sarunu ierakstīt (ja nu neesmu pateicis par ilgo tiesāšanos, tad klients vēl izdomās, ka es esmu ieteicis rīkoties ārpus tiesas (nelikumīgi)). Bet jau atkal – vai tā drīkst, un vai tā ir labi?

Kādas ir citu domas un pieredze? Vai ir kādi ieteikumi?
 

komentāri (22)
22 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
.
23. Jūlijs 2014   •   13:12
1
ATBILDĒT
Tāda žēlošanās kādi tie citi slikti velk uz trolejbusa sarunas līmeni. Daudz vērtīgāk būtu izstāstīt, piemērem, kādas inovācijas mēs esam ieviesuši savā birojā, lai uzlabotu tieši sava pakapojuma kvalitāti!
Salmiņš
23. Februāris 2014   •   10:23
0
ATBILDĒT
Tā jau ir ar to morāli un ētiku!!! Kāpēc gan neierakstīt sarunu ar klientu? Lielākā daļa pakalpojumu sniedzēji takš tā dara, neprasot atļauju, bet vienkarši paziņojot klientam, ka tas tiks izdarīts (te vēlos pieminēt Swedbanku, kas paziņo, ka klients klusējot esot piekritis ierakstam, jo nav pārtraucis tālruņa sarunu, parredzot, ka vienīgais veids [automātisks audi ieraksts] kā klients var izteikt savu neapmierinātību ar audio ierakstu ir sarunu pārtraukšana). Interesanti vai Jūsu gadījumā Jūs paziņotu klientam, ka ierakstat sarunu, tā tīri, lai aizsargātos nākotnē no iespējamām prasībām pret sevi. Es domāju, ka nē!
Viktors
8. Februāris 2014   •   15:44
3
ATBILDĒT

Vai varat pastāstīt tā godīgi, ar kādu reālu piemēru, kā zvērinātam advokātam izpaužas profesionālas kļūdas? Kādas ir sekas neprofesionālai darbībai? Nekad publiski neesmu dzirdējis, ka kādam būtu tas sitis pa kabatu vai prestižu. Ja tikai klusiņām kāda tur padome pakrata pirkstu vai ierosina disciplinārlietu, kas no tā? Advokāts tik turpina strādāt.
Bet ja runājam par kriminālprocesiem - tad kopš tiesas.lv ir pieejami nolēmumi krimināllietās, nebeidzu brīnīties, cik daudz lietās advokāti atbalsta (uzstāj?) uz lietas izskatīšanu bez pierādījumu pārbaudes. Neticu, ka visās šajās lietās nekur un nekā nav bijis iespējams apšaubīt kādus no pierādījumiem, radīt pamatotas šaubas, kuras varētu tikt traktētas par labu apsūdzētajam. Mans secinājums viennozīmīgs - zvērināti advokāti procesā negrib krāmēties ar niansēm, bet tikai pamanipulēt ar personu raksturojošām ziņām un tas manā skatījumā nav profesionalitātes rādītājs.
cilveks
7. Februāris 2014   •   11:00
0
ATBILDĒT
advokātiem grūti, nav pieejams internets un par grozījumiem likumos arī nevar uzzināt http://titania.saeima.lv/LIVS11/saeimalivs11.nsf/0/160B862B185298E7C2257C71002B1B7A?OpenDocument
Donats Baidaks
6. Februāris 2014   •   18:46
2
ATBILDĒT
Negribu aizvainot Lapsas k-gu, bet raksts atgādināja vidusskolnieka dienasgrāmatu, kurš raksta rakstīšanas dēļ. Apraksts ieinriģēja, bet pats raksts, īsi sakot, ne par ko (aprakstam noteikti neatbilst).
Linards Baumanis > Donats Baidaks
7. Februāris 2014   •   09:00
0
ATBILDĒT
es šo rakstu uztvēru kā ierosmi diskusijai, nevis akadēmisku pētījumu ''Vai viegli būt advokātam?''.
Seskis
29. Janvāris 2014   •   09:47
0
ATBILDĒT
Un kur ir Tieslietu ministrijas solītā advokātu - simtlatnieku programma?
govs
28. Janvāris 2014   •   20:51
2
ATBILDĒT
Ir jautri, jo:
1) 95% valsts iestāžu juridiskās palīdzības iepirkumi ir cenā līdz 19999 LVL, norit bez konkursa un ir iepriekš sarunāti (uzvar SIA Mia juridiskie pakalpojumi, J.Kārkliņš, kas labo LVL uz EUR u.c. malači);
2) Advokātu padome nespēj pastāvēt par advokātiem, kas piedalās Valsts nodrošinātās aizstāvības krimināllietās un to atlīdzības apmērs ir smieklīgi mazs 18 eur/st., kurā neieskaita laiku no un līdz tiesai, transporta izdevumus utt., likumā noteiktās likmes gadu no gada TM ar pārejas noteikumiem atliek uz attālākiem laikiem. Neviens nestreiko.
3) Tā arī nav sakārtots ZAB juridiskais statuss, ZAB strādājošo statuss un ar ZAB darbību saistītās lietas;
4) TM (Bordāns) gandrīz panāca, ka advokāti nevar būt MN administratori, LZAP balsi aizstāvībai nedzirdēja;
5) Administratīvajā procesā klientam netiek atlīdzināti advokāta izdevumi, LZAP neko nedara;
6) Civilprocesā vienīga advokāta privilēģija ir izdevumu par juridisko palīdzību piedziņa, līdz ar to faktiski nav jēgas kārtot advokāta eksāmenu, jebkura persona var nākt uz tiesu un viņu kvalifikācija un darbības uzraudzība vispār nenotiek;
7) Advokātam ar likumu tiek liegta legāla darbība komercsabiedrībās, pretī nesaņemot no valsts pienācīgu iespēju gūt peļņu;
8) Mistisku iemeslu dēļ valsts lielās lietās izvēloties konkursos juridisko palīdzību sniedzējus izvēlas lielus birojus, nevis pieredzējušus speciālistus (secīgi, liela biroja jurists ar mazu praksi var pārstāvēt valsti, bet ne advokāts ar lielu pieredzi, kas nestrādā lielā birojā);
9) Valsts pacēla nodokļu likmi pašnodarbinātām personām no 15% uz 25% (24% tagad). Neviens nestreiko.
10) Advokāts principā saskaņā ar MK not. nevar apliecināt svešu dokumentu kopijas. Kāpēc?
11) Valsts iestādes uzspļauj Advokatūras likumam un nesniedz advokātiem informāciju, izziņas, pierādījumus. LZAP ko dara, neko.
12) Advokātu apliecības, te maina uz jaunām, te atcel, un jāstaigā ar kaut kādu ielīmētu foto.
13) LZAP bibliotēkai būtu jābūt vislabākajai Latvijā - nav.
14) KNAB pasludina advokātu par liecinieku, LZAP raksta sūdzības, bet rezultāts?
15) Ārvalstu advokātu biroju darbība Latvija, kuros partneri ir ārzemnieki, bet vietējie advokāti ir darbinieki. LZAP noskatās.
16) Nesaprotama doktoru automātiska uzņemšana advokatūrā, kaut doktors būtu uzrakstījis promocijas darbu viduslaiku tiesībās un tiesu redzējis tikai no ārpuses.
P.S.
Ja kaut ko aizmirsu, tad papildiniet un veiksmi darbā :)
Re > govs
19. Februāris 2014   •   10:05
0
ATBILDĒT
Diezgan tendenciozi. Nevajag pieņemt kā mērauklu, ka advokātam viss atļauts. Advokāts nekad nebūs objektīvs.
Seskis > govs
30. Janvāris 2014   •   09:36
3
ATBILDĒT
Šeit vēl papildināšu, ka tiesās advokāti tiek regulāri apzagti! Runāšu konkrēti par Administratīvo tiesu namu Baldones ielā 1A, Rīgā. Tur ir speciālas telpas, kur advokāts var novietot savas mantas. Advokāti jau ir izmācīti, ka rūpīgi jāglabā maki un telefoni, bet tagad parādās jaunas tendences. Kad advokāte R.kundze atstāja speciālajā telpā savus zābakus, atgriežoties pēc tiesas sēdes, tika konstatēts, ka zābakiem nošķērēti stulmi. Piemērojot objektīvās izmeklēšanas principu, tika konstatēts, ka stulmus ar kroņa šķērēm nogriezuši badīgie tiesu darbinieki, kuri iepretim Tiesu namam kapos vārīja pusdienu zupu no stulpiņiem, maisot kopā ar dzīvības koku mūžamzaļajiem zariņiem un no procesa dalībnieku asarām ekstrahētu sāli.
Seskis > govs
29. Janvāris 2014   •   09:55
1
ATBILDĒT
Par advokātu tiesībām apliecināt dokumentu kopijas varu teikt - kopš advokāti tiesās sāka iesniegt kā valsts nodevas maksājumus vienkārši sakopētas banknotes ar uzrakstu "Kopija pareiza", tiesas sāka "šķībi" skatīties uz advokātu apliecinātajiem dokumentiem.
AA > Seskis
29. Janvāris 2014   •   17:15
0
ATBILDĒT
Tas taču humors, vai ne?
Ex officio Koala > govs
28. Janvāris 2014   •   21:31
1
ATBILDĒT
Wow, vareni!! Grūta dzīve, grūta.
Mademoiselle
28. Janvāris 2014   •   19:50
0
ATBILDĒT
Pilnībā pievienojos pirmajai daļai (pārējais mani vienkārši nesatrauc).

Manuprāt koleģiālitātes princips būtu jāievēro, lai nesanāktu tā, ka advokātiem paliktu bail no kolēģu (īpaši sociāli/politiski aktīviem) publiskiem izteikumiem par pārstāvamā personību. Atcerēsimies, ka arī vainīgajam ir tiesības uz aizstāvību un, runājot par pārlieku agresīiem izteikumiem, kas vērsti pret kolēģiem, nepieminēsim te Alda vārdu....
Parasts
28. Janvāris 2014   •   16:37
0
ATBILDĒT
Trešā rindkopa patiesi izraisa smīnu :) par autoru
Jānis Lapsa > Parasts
29. Janvāris 2014   •   17:34
0
ATBILDĒT
Varbūt precizējiet, kāpēc ?
MZGD > Parasts
29. Janvāris 2014   •   13:46
1
ATBILDĒT
O jā, slavenais zvērinātais advokāts Jānis Lapsa varētu pastāstīt sīkāk - kas tieši un kādēļ viņam izraisa smīnu? Vai tas, ka advokātu birojos strādā juristi, kuriem ir identisks diploms un par kuru darba kvalitāti birojs "galvo" ar savu zīmogu, vai arī tas, ka viņi ir "parasti", tādā veidā aizskarot Advokāta Lapsas svētākās jūtas? :)

Nav tas tikums, nav, cienītais :)
Jānis Lapsa > MZGD
29. Janvāris 2014   •   17:45
0
ATBILDĒT
Ļoti žēl, ka komentētāju nevar identificēt. Bet šķiet, ka esmu aizskāris kādu juristu, kas nav zvērināts advokāts. Lai nu paliek malā sarkasms par "slaveno" advokātu un "svētajām jūtām".
Es mēģināšu pavisam īsi izskaidrot - zvērināti advokāti pakļaujas speciālajam likumam un tā izrietošajam regulējumam. 2012.gada 31.janvārī Zvārinātu advokātu padome pieņēma lēmumu "Par juristu darbu advokātu birojos", no kura izriet, ka manis aprakstītā situācija ir uzskatāma par rupju pārkāpumu. Citēšu tikai nedaudz - "klienta lietas vešanas nodošana personai, kas nav zvērināts advokāts vai zvērināta advokāta palīgs, neatkarīgi no tā, vai klients par to tiek informēts, uzskatāma par rupju Latvijas Republikas Advokatūras likuma pārkāpumu". Un tur vēl ir šis tas svarīgs, kaut neviennozīmīgs.
Attiecīgi, ja vēlies kļūt par zvērinātu advokātu, šādi lēmumi ir jāievēro.
Nav šaubu, ka konkrētajā gadījumā (un zinātāji atpazīs šo gadījumu (pavisam nesen tas bija)), ja persona, kas saņēma šādu "jurista" vēstuli, iesniegtu sūdzību Padomē, tai vajadzētu lemt par disciplinārlietas ierosināšanu.
Veiksmi, MZGD, un jauku vakaru!
Aivars > Jānis Lapsa
30. Janvāris 2014   •   12:36
0
ATBILDĒT
Manuprāt autors nepamanīja ko būtisku komentārā, ka runa un jautājums bija ne tik daudz par juristu tiesībām parakstīt biroja dokumentus, bet gan par smīnu kā reakciju.
Linards Baumanis
28. Janvāris 2014   •   15:37
0
ATBILDĒT
Vēl jau arī ir pārdomas pirms/pēc tiesas sēdes, piemēram, ģimenes lietās - kā klienta vēlmes sakrīt ar klienta bērnu interesēm, vai palīdzot klientam saņemt vēlamo rezultātu, netiek nodarīts pāri kādam, kurš pats savas intereses nespēj aizsargāt? Vai paša klienta lēmumi ir pārdomāti un vai klienta nostāja patiesībā nav mirkļa iegriba?
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 2
jaunākās esejas
Karina Palkova
Eseja
Vai Latvju zeme vaļā stāv? Imigrācijas kontrole cilvēktiesību transformācijas kontekstā
Tjerī Marembērs, Ārons Bass
Eseja
Vai cilvēku drīkst sodīt, pamatojoties tikai uz “revolucionāro sirdsapziņu”?
Kopš Krievijas uzsāktās militārās agresijas pret Ukrainu Eiropas Savienība mēģina sodīt ar Vladimira Putina režīmu cieši saistītās personas. Tomēr dažkārt sankcijas trāpa personām bez šādām ciešām saiknēm ar Putina režīmu. Tādējādi šie cilvēki būtībā ...
5 komentāri
Samirs Askerovs
Eseja
Starp divām tiesību kultūrām: LU absolventa profesionālais ceļš līdz advokāta statusam Norvēģijā
Raksta autors Samirs Askerovs piedāvā īsu ieskatu unikālajās situācijās un specifikā, ar ko viņš ikdienā sastopas, strādājot par advokātu Norvēģijas Karalistē. Autora mērķis ir paplašināt lasītāju redzesloku un sniegt iedvesmu profesionālai izaugsmei ...
Māris Onževs
Eseja
Māris Onževs: Izdienas pensiju reforma – vai tik tiešām nav iespējams mainīt spēles noteikumus?
Ja no politiķu puses dzirdat atslēgvārdus “tiesiskā paļāvība”, “spēles noteikumus mainīt nedrīkst” vai “izmaiņas ir iespējams attiecināt tikai uz tālāku nākotni”, sāciet pievērst divkāršu uzmanību dzirdētajam. Visbiežāk šie ir signālvārdi, kas ...
Inga Kudeikina, Elīna Polenca
Eseja
Latvijas Ārlietu ministrijas stratēģiskā komunikācija ar diasporu: normatīvā regulējuma un nacionālās identitātes politikas saskaņotība
Nacionālās identitātes jautājumi kļūst īpaši aktuāli ģeopolitiskās spriedzes apstākļos, kad valstīm jāstiprina saikne arī ar ārvalstīs dzīvojošajiem valstspiederīgajiem. Latvijas gadījumā diaspora ir būtiska sabiedrības daļa, kuras iesaiste kultūras, ...
AUTORU KATALOGS