Tumsa, tumsa... Atkāpies!!! Ļauj Latvijā gaišiem tapt visiem prātiem.
Šo Raiņa lugas „Uguns un nakts” rindu gribas kā mantru atkārtot, klausoties Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas atzīšanos, ka „ [..] vienošanās koalīcijā nav panākta, līdz ar to Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kura ir noraidījusi Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera piedāvājumu imigrantu krīzes risinājumam”.[1]
„Bēgļu jautājums”, lai arī cik to primitīvi dēvē prese un politiskās partijas, tomēr ir pārvērties par imigrācijas krīzi Eiropā. Protams, var jau filozofēt par to, vai Eiropai ir morāls pienākums uzņemt imigrantus, kas ierodas no Āfrikas un Āzijas. Taču tas ir lieki iztērēts laiks, jo Eiropā ierodas arvien vairāk imigrantu.
No Latvijas dalības Eiropas Savienībā perspektīvas šis jautājums ir juridisks un vienkāršs – starptautiskās saistības ir jāpilda.
Vairums politiķu un politiskās partijas Latvijā šo jautājumu padarījušas par destrukcijas apokalipsi.
Politiskais populisms sit tik augstu vilni, ka aizēno citus valstiski svarīgus jautājumus, piemēram, valsts budžeta izstrādāšanu un pieņemšanu. Ja tiem „kliedzējiem un brēcējiem” patiesi interesētu Latvijas labklājība, tad vispirms vajadzētu sākt ar valsts finansiālā stāvokļa uzlabošanu.
„Latviju, latviešiem” diskusija ir kļuvusi tik destruktīva, ka sāk propagandēt tēzi, ka bēgļi apdraudēs Latvijas valstiskumu. Proti, beidzot Latvijā uzradies vēl viens ārējs ienaidnieks, neskaitot krievus.
Iespējams, ka šāda retorika ļauj zvejot vēlētāju balsis, tomēr tā ved strupceļā, jo sēj neiecietības sēklu sabiedrībā. Šāda retorika palielina bailes no citādā un nespēju pieņemt atšķirīgu viedokli. Bailes no svešajiem, kuri vēl nav, izraisa jelkāds pieredzes trūkums saskarsmē ar šādiem svešajiem.[2]
Latvijā tumsa ir liela. Tik liela tumsa, ka tā pārtaps par tumsonību.
Raiņa lugā „Uguns un nakts” Kangars atzīstas: „Jā gan, es kalpoju tumsībai. Un ļaudis turp vedu. [..] Es vedu uz tumsu, bet ļaudis nemana to.”[3]
Retorika, kuras pamatā ir baiļu sludināšana, var izraisīt „visu karu pret visiem”. Iespējams, tāpēc Vācijas kanclere Angela Merkele ir aicinājusi Vācijas pilsoņus izrādīt elastību un pacietību, kā arī aicināja vāciešus nesekot tiem, kas aicina uz naidīgām demonstrācijām.[4]
Sekojot līdzi politisko noteikumu attīstībai Latvijā, nepamet sajūta, ka populistiskā diskusija nepieciešama tāpēc, lai panāktu Ministru kabineta demisiju un raustu no tā labumu. Proti, iegūtu izdevīgāku varas pozīciju. Protams, ka pašreizējais Ministru kabinets ir paguris un gausi pieņem atbildīgus lēmumus. Šis apstāklis kopā ar populismu ļauj šūpot valdības stabilitāti. Raiņa vārdiem „tāds veikals”, jo „[..] politika ir veikals un politiķis ir veikalnieks, jeb latviski: spekulants un koruptants”.[5]
Piešķirot Eiropas imigrācijas krīzei politisku dimensiju, tiek liegta iespēja to risināt saprātīgi. Proti, Latvijā šī diskusija ir padarīta tik absurda, ka konstitucionālu risinājumu grūti rast, jo ar tiesiskiem līdzekļiem nevar ierobežot tumsonības izplatību. Proti, ja tiek piekopta populistiskāka retorika, tad trulāks paliek vēlētājs. Ja vēlētājs ir truls, tad viņš ievēl aprobežotu Saeimu. Un tad jau vairs nav jābrīnās par jocīgu Satversmes izpratni.
Šorīt presi pāršalca paziņojums, ka “Latvijā izveidojusies konstitucionālā krīze, jo valdība, kurai ir vairākums parlamentā, nespēj pieņemt lēmumu būtiskā jautājumā”.[6] Šādi paziņojumi vairo izmisumu un tumsu. Jā, Latvijā ir politiska krīze, jo šobrīd nav stabila vairākuma, kas spētu pieņemt lēmumu. Tomēr konstitucionālajā līmenī varas atzaru savstarpējās attiecībās valda līdzsvars. Konstitucionāla krīze būtu tad, ja šis jautājums būtu nonācis līdz Saeimas atlaišanai vai balsojumam par uzticību Ministru kabinetam. Līdzīgi kā Raiņa lugās, ir jānošķir mikrokosmoss no makrokosmosa.
Nožēlojami ir tas, ka populisma aplenkumā tiek piemirsts apstāklis, ka Otrā pasaules kara laikā Latvijas valstiskums tieši trimdnīcā plaucis un zēlis. Šobrīd nevar nepamanīt to, ka daudzās valstīs notiek karš un noziegumi pret cilvēci.
Diskusijās tiek aizmirst arī tas, ka liela daļa latviešu dzīvo un strādā emigrācijas apstākļos. Ar ko latvietis Īrijā, kurš tur aizbraucis labākas dzīves meklējumos, atšķiras no tiem imigrantiem, kas patlaban ierodas Eiropā, meklējot labklājību?
Režisora Viestura Kairiša interpretācijā Raiņa luga „Uguns un nakts” ir stāsts par destrukciju. Proti, Lāčplēsim „[..] bija tikai viens ienaidnieks – viņš pats, viņam vajadzēja uzvarēt tikai vienā kaujā – pašam ar sevi. Un veikt vertikālo transcendenci – mainīties uz augšu. To viņš nespēja. Un tomēr – varbūt šī mūžīgā cīņa ir labākais, kas ar Lāčplēsi varēja notikt. Par labo un ļauno, par cīņu, kas nekad nevar būt uzvarēta, bet kas viegli var tikt zaudēta”.[7]
Rainis reiz teicis „Es pasaules daļa, atbildīgs par visu.” Rainis ir jāinterpretē, nav cita ceļa.[8]
Gunāra Priede savā lugā apliecināja, ka piespiest mīlēt Raini nevar.
Bet Raiņa domas un darbi kalpo par atspulgu. Dzejolī „Spulgs” Rainis raksta: “Tu esi parādā man. Par bijušo; Tu tagad mīli gan – Es zinu, par ko.” [9]
* Visas šajā emuārā ietvertās atziņas ir balstītas uz autores personiskajiem uzskatiem un pārliecību un nav saistošas nevienai institūcijai vai organizācijai, kurā viņa darbojas.
[1] Ja Latvija neuzņems bēgļus, draud starptautiska izolācija. Pieejams: http://apollo.tvnet.lv/zinas/ja-latvija-neuznems-beglus-draud-starptautiska-izolacija/704626.
[2] Ritums P. Eirābiju gaidot. Rīgas Laiks. 2015. gada septembris.
[3] Rainis. Uguns un Nakts. Rīga: „Publicētava”, 2014, 51. un 52.lpp.
[4] Merkele: Nelegālo imigrantu krīze ir pārbaudījums Eiropas ideāliem. Pieejams: http://www.leta.lv/es/item/60585156-84DA-4D96-9744-D3074A60D3FA/jaunumi:news/.
[5] Rainis J. Atmiņu un piezīmju skabargas. Jaunais Laiks, Nr.7, 01.11.1928.
[6] Āboltiņa: Valstī ir konstitucionālā krīze. LETA, 14.09.2015.
[7] Informācija par izrādi. Pieejama: http://www.teatris.lv/lv/izrades/liela-zale/uguns-un-nakts.
[8] Raudseps P. Vai mūsu mērķis ir Nāves sala? Intervija ar Viesturu Kairšiu. Žurnāls ”IR”, 10.09.2015.
[9] Rainis. Gals un Sākums. Pieejams: http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Rainis/Galunsak/galsunsak.htm.
