I. Jēdziena “vispārpieņemtā starptautiskā banku prakse” noskaidrošanas metodoloģija
II. Korespondentattiecību būtības raksturojums un īpatnības banku tiesībās
III. Vispārpieņemtās starptautiskās banku prakses izpratne un būtība starptautiskajos tiesību avotos
Volfsberga grupas materiāli un prakses rekomendācijas
Starptautisko regulatīvo iestāžu vidū ierasts minēt arī Volfsberga grupu (Wolfsberg Group). Tā ir 1999. gadā dibināta organizācija, kurā apvienojušās 12 globāla mēroga bankas ar mērķi izstrādāt vadlīnijas finanšu noziegumu risku pārvaldībai un citiem banku praksē aktuāliem jautājumiem.
Volfsberga grupas publikācijas ir paredzētas dažādu valstu uzraudzības un regulatīvajām iestādēm ar nolūku izcelt labāko praksi un citām finanšu iestādēm, kuras var izvēlēties pārņemt publikācijās izklāstītās pieejas un tādējādi uzlabot finanšu noziegumu riska pārvaldības vispārējo standartu visā pasaules finanšu pakalpojumu nozarē, kā arī bankām, kas vēlas savā ikdienas darbā pārņemt pasaules lielāko banku rekomendācijas par atbilstošu profesionālās darbības realizēšanas praksi.
Volfsberga grupas darbības kontekstā jāizceļ apstāklis, ka šīs organizācijas paspārnē tikušas izstrādātas vadlīnijas, kas reglamentē klientu pārbaudes nosacījumus korespondentattiecību ietvaros.[1] Šāda izvēle saistīta ar to, ka korespondentattiecībām piemīt atsevišķas īpatnības, kas tās nošķir no standarta banku pakalpojumu prakses, ņemot vērā, ka korespondentattiecības primāri funkcionē starp (vismaz) divām kredītiestādēm.
Volfsberga grupas izstrādāto vadlīniju ievērošana korespondentattiecībās esošām bankām nozīmē iespēju pazemināt kopējo risku līmeni attiecībā uz šādām tiesiskajām attiecībām vai vismaz iespēju mazināt risku, kas saistīts ar potenciālā sadarbības partnera – korespondentbankas – riskiem.[2] Kā to atzīmējusi Volfsberga grupa, vadlīniju ievērošana sekmē kredītiestāžu banku darbības efektivitāti un līdzekļu racionālu izlietojumu, vienlaikus pietiekamā līmenī pārliecinoties par korespondentbankas klientu līdzekļu izcelsmes likumību (starptautiski pazīstams ar jēdzienu “KYCC” jeb zini sava klienta klientu).[3]
Būtiska loma korespodentattiecību prakses reglamentācijā piemīt apstāklim, ka Volfsberga grupa apstiprinājusi maksājuma ziņojumu standartus,[4] kas piemērojami, izpildot korespondentbankai doto maksājuma rīkojumu.[5] Šis standarts paredz četrus fundamentālus principus:
1) finanšu iestādēm nevajadzētu izlaist, dzēst vai mainīt informāciju maksājumu ziņojumos vai rīkojumos, lai izvairītos no tā, ka maksājumu procesā šo informāciju atklāj citas finanšu iestādes;
2) finanšu iestādēm nevajadzētu izmantot kādu konkrētu maksājumu ziņojumu, lai izvairītos no tā, ka maksājumu procesā šo informāciju atklāj citas finanšu iestādes;
3) ievērojot piemērojamos tiesību aktus, finanšu iestādēm pēc iespējas pilnīgāk jāsadarbojas ar citām maksājumu procesā iesaistītajām finanšu iestādēm, pieprasot sniegt informāciju par iesaistītajām pusēm; un
4) finanšu iestādēm stingri jāmudina savas korespondentbankas ievērot šos principus.[6]
Ar Bāzeles regulējumu vienlaikus tiek stiprināta arī Volfsberga grupas izstrādātās “Korespondentbanku uzticamības pārbaudes anketas” ieviešana un izmantošana praksē.[7] Šī anketa tiek uzskatīta par globālu regulatīvo standartu korespondentattiecībās, nosakot iegūstamās un apkopojamās informācijas minimumu par korespondentbankas klientu loku un darbības specifiku.[8]
Starptautiskās tirdzniecības palātas materiāli un prakses rekomendācijas
Kā jau atzīmēts iepriekš, būtisks vispārpieņemtās starptautiskās banku prakses avots ir Starptautiskās Tirdzniecības palātas (ICC) publicētie pētījumi un labās prakses apkopojumi. Tiek uzskatīts, ka ICC ir viena no globāli nozīmīgākajām institūcijām banku nozares regulējuma izstrādei.
Tās paspārnē darbojas arī ICC Banku komisija, kurā apvienojušies vairāk nekā 600 ekspertu no 100 pasaules valstīm. Tā ir vadošā globālā banku nozares noteikumu izstrādes iestāde. Tā izstrādā vispārpieņemtus noteikumus un vadlīnijas starptautiskai banku praksei.
Šajā ziņā it sevišķi tiek izcelta kopš 2002. gada izdotā un periodiski atjauninātā grāmata, kas aptver starptautisko standarta banku prakses izpratni akreditīvu izmantošanas gadījumos. Šis materiāls ir nozīmīgs praktisks palīgs, strādājot banku sektorā un nodrošinot kredītiestāžu ikdienas darbu, ja starp to klientiem tiek īstenota preču piegāde vai pārvadāšana.[9]
Anglijā un ASV tiesu praksē Starptautiskās Tirdzniecības palātas atzinumiem un lēmumiem tiek piešķirta sevišķi būtiska nozīme, interpretējot kredītiestāžu savstarpējās sadarbības un sniegto pakalpojumu praksi.[10]
Citi starptautiski saistoši materiāli un prakses rekomendācijas
Arī dažādu globālo un reģionālo institūciju pētījumi, informācijas un datu apkopojumi, kā arī viedokļi veido daļu no banku ierastās prakses.[11] Līdzīgā kārtā starptautisko banku praksi savos analītiskajos dokumentos un rekomendācijās palīdz veidot FATF-tipa reģionālās organizācijas (FATF-Style Regional Bodies).[12] Papildus minētajiem avotiem un vadlīnijām bankām jāseko līdzi arī reģionālo un vietējo regulatoru, kas atbild par lielāko korespondentbanku regulatīvo uzraudzību, ieteikumiem.[13]
Vienlaikus teju lielāko daļu starptautisko publisko finanšu tiesību normu starptautisko finanšu standartu veidā, kuru mērķis ir, izmantojot starptautisko sadarbību, sasniegt politikas mērķus saistībā ar regulatīvo iejaukšanos finanšu sistēmā, pieņem starptautiskie forumi, kuriem nav starptautiskas organizācijas statusa. Šie forumi nav izveidoti, pamatojoties uz starptautisku līgumu, bet, kā jau ieskicēts iepriekš, parasti tiek izveidoti ad hoc kā starptautiskās sabiedrības reakcija uz starptautiska mēroga finanšu krīzēm.
Šīm organizācijām lielākoties nav statūtu, un tos nepārvalda un neuzrauga oficiālas valsts iestādes. To darbības galvenais mērķis ir starptautisko finanšu standartu pieņemšana. Tās tiek uzskatītas par “starptautiskās finanšu regulatīvās kopienas” locekļiem.[14]
Galvenā politiskā loma finanšu sistēmas starptautiskās arhitektūras ietvaros šajā ziņā ir uzticēta trim starpvaldību forumiem (hronoloģiskā secībā pēc to izveides): Desmit valstu grupai (jeb G10),[15] Septiņu valstu grupai (jeb G7)[16] un Divdesmit valstu grupai (jeb G20),[17] kurām pašlaik piemīt vissvarīgākā loma.
No šiem forumiem jānošķir tā dēvēta Trīsdesmit valstu grupa G30,[18] kas tika izveidota 1978. gadā kā bezpeļņas starptautiska privāto tiesību organizācija, kurā piedalās ne tikai valsts, bet arī privātais sektors, kā arī akadēmiskā sabiedrība. Tās darbs ir padziļināt izpratni par starptautiskiem ekonomikas un finanšu jautājumiem, pētīt publiskā un privātā sektora pieņemto lēmumu ietekmi un izskatīt iespējamos alternatīvos risinājumus. Tā periodiski sagatavo ziņojumus ar ieteikumiem par monetārajiem un finanšu jautājumiem.[19]
Tā dēvētie starptautiskie finanšu forumi jeb organizācijas veido globālo “nozares uzraudzības un regulatīvo iestāžu grupu”. Tiek skaidrots, ka nozares darbībā būtiska loma piemīt ne tikai jau iepriekš plašāk aplūkotajām organizācijām, bet arī tām saistīto jomu uzraudzības institūcijām, kas ar kredītiestāžu darbību ir saistītas pastarpināti, tomēr to darbībā banku pakalpojumu nodrošinājumam piemīt svarīga loma.[20]
Tādējādi līdztekus Bāzeles Banku uzraudzības komitejai šajā grupā tiek ietilpinātas un izceļamas tādas starpvalstu organizācijas kā Starptautiskā Vērtspapīru komisiju organizācija,[21] kas darbojas mikrouzraudzības un makrouzraudzības regulējuma un ieguldījumu sabiedrību mikrouzraudzības jomā; Starptautiskā Apdrošināšanas uzraudzītāju asociācija,[22] kas darbojas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas uzņēmumu mikrouzraudzības un makrouzraudzības jomā; Apvienotais finanšu forums,[23] kas darbojas finanšu konglomerātu mikrouzraudzības jomā; Maksājumu un tirgus infrastruktūru komiteja, kas darbojas maksājumu un norēķinu sistēmu pārraudzības jomā, Pasaules finanšu sistēmas komiteja,[24] kas galvenokārt veic globālās finanšu situācijas statistisko un analītisko pētniecību; Starptautiskā noguldījumu apdrošinātāju asociācija,[25] kurā piedalās pārstāvji no nacionālajām noguldījumu apdrošināšanas organizācijām; Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija,[26] kas izstrādā starptautiskos finanšu standartus attiecībā uz regulētos tirgos kotētu uzņēmumu korporatīvo pārvaldību;[27] Starptautisko grāmatvedības standartu padome,[28] kas pieņem starptautiskos grāmatvedības standartus, un Starptautiskā grāmatvežu federācija,[29] kas pieņem starpvalstu revīzijas standartus, kā arī Finanšu darījumu darba grupa noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanai (abreviatūra – FATF),[30] kuras sastāvā ir (galvenokārt) starpvaldību organizācijas un kura aktīvi darbojas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanas jomā.[31]
Savukārt kā ekonomikas nozares organizācija, kas ietekmē banku prakses veidošanos, tiek izcelta Pasaules Tirdzniecības organizācija (abreviatūra – PTO),[32] kuras darbība primāri vērsta uz starpvalstu tirdzniecības liberalizāciju.[33]
FATF kā organizācija, kas galvenokārt darbojas ar mērķi mazināt un apkarot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanu globālā mērogā,[34] iesaistās gan minēto organizāciju darbā, gan publicē pati savus pētījumus un ieteikuma rakstura materiālus, kas saistīti ar klientu izpētes pienākumu un risku pārvaldību, tostarp korespondentattiecību ietvaros.[35] Kā vienu no pamatprincipiem šajā aspektā FATF izvirzījusi informācijas atklātību un pārredzamību, it sevišķi gadījumos, ja korespondentattiecībām piemīt pārrobežu raksturs.[36]
Turklāt kopš 2015. gada jūnija FATF periodiski ir precizējusi uz risku balstītas pieejas piemērošanu korespondentbanku attiecībām.[37] Organizācija uzsvērusi, ka, veidojot korespondentbanku attiecības, korespondentiestādēm ir jāveic klienta uzticamības pārbaude respondenta iestādē un jāsavāc pietiekama informācija par respondenta iestādi, lai izprastu tās uzņēmējdarbību, reputāciju un uzraudzības kvalitāti, tostarp to, vai pret to ir veikta izmeklēšana saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai terorisma finansēšanu un vai tai ir piemērotas regulatīvās sankcijas vai pasākumi, un lai novērtētu respondenta iestādes īstenotos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas kontroles pasākumus.[38]
Dažādas vadlīnijas un praksē būtiskus pētījumus regulāri sagatavo un publicē arī Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība (abreviatūra – SWIFT).[39] Jānorāda, ka starptautiskie maksājumi tiek veikti, izmantojot SWIFT ziņojumu pārraides tīklu. Līdzekļi tiek “pārskaitīti”, izmantojot grāmatvedības ierakstus uz starpbanku korespondentkontiem nosūtītājvalstu un saņēmējvalstu bankās.[40] Šāda kārtība izveidota tāpēc, ka nav iespējams izveidot ko līdzīgu centrālajai pasaules bankai, kurā notiktu galīgais norēķins: dažādu valstu bankām kā aktīvi (pasīvi) ir dažādu citu banku iemaksātās summas savos starpbanku korespondentkontos, kas “pienākas no” kāda subjekta (korespondentbankas – respondentbankas). Tas ļauj nodrošināt ārvalstu valūtas apriti tiem klientiem, kas maksā par preču importu, saņemt ārvalstu valūtu no klientiem, kas pārdod eksportēto produkciju, un veicināt ārvalstu investīcijas un citas kapitāla plūsmas saviem klientiem.[41]
SWIFT savā tīmekļa vietnē ir izveidojusi maksājumu tirgus prakses grupas dokumentu centru,[42] kurā šie materiāli un vadlīnijas,[43] tostarp aptverot korespondentattiecībās būtiskus maksājumu izpildes[44] un paziņojumu nosūtīšanas aspektus,[45] tiek regulāri publicēti.
Šīs regulatīvās kopienas globālai koordinācijai, bet ne pārvaldīšanai 1999. gadā tika nodibināts Finanšu stabilitātes forums,[46] kas veidota kā darba grupa, kurā apvienojušies iepriekš minēto organizāciju pārstāvji.[47]
Jāņem vērā, ka arī nevalstiskām organizācijām piemīt nozīme, veidojot kopējo banku praksi un vadlīnijas to darbībai. Šajā ziņā jāizceļ Maksājumu tirgus prakses grupa (abreviatūra – PMPG),[48] kas ir globāls forums, lai veicinātu labāku tirgus praksi, kas kopā ar pareizu standartu izmantošanu palīdzēs panākt pilnīgu tiešu apstrādi un uzlabot klientu apkalpošanu. PMPG uzdevumu lokā cita starpā ietilpst:[49]
- izvērtēt maksājumu tirgus praksi dažādos reģionos;
- apspriest, izskaidrot un dokumentēt tirgus prakses jautājumus;
- ierosināt labāko praksi, uzņēmējdarbības pienākumus un noteikumus, ziņojumu plūsmas, konsekventu ISO[50] ziņojumu apmaiņas standartu ieviešanu un izņēmumu definīcijas;
- nodrošināt ieteiktās prakses publicēšanu;
- ieteikt maksājumu tirgus praksi, reaģējot uz mainīgajām atbilstības prasībām.[51]
Būtiski norādīt, ka viens vai pat vairāki starptautisko institūciju un organizāciju izdotie avoti nevar noteikt visu praksi un paražas, kas piemērojamas starpbanku attiecībām.[52] Tādējādi līdzēju pienākumi, tiesības un tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir atkarīgi no to saistību satura un to pamatā esošā darījuma izpildes un iebildumu savlaicīguma saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem un praksi.[53]
Apkopojot minēto, var piekrist ārvalstu speciālistu uzskatam, ka jēdziens “vispārpieņemtā starptautiskā banku prakse” neapzīmē tikai Starptautiskās Tirdzniecības palātas (ICC) izstrādātos dokumentus, bet ietver arī cita veida prakses materiālos, kas plaši un dažādos aspektos raksturo kredītiestāžu pārrobežu savstarpējo attiecību raksturu.[54]
Līdz ar to, kā skaidrots doktrināros pētījumos, noteikt to, kas ir “vispārpieņemtā starptautiskā banku prakse”, ir “[..] tiesību jautājums, kas jāizlemj tiesai pēc tam, kad pusēm ir dota saprātīga iespēja iesniegt pierādījumus”[55] (autores izcēlumi).
***
Turpinājums sekos.
[1] Strengthen your correspondent risk management. Pieejams: https://www.swift.com/our-solutions/compliance-and-shared-services/financial-crime-compliance/compliance-analytics-solutions/correspondent-monitoring [aplūkots 14.07.2024.].
[2] Wolfsberg Financial Crime Principles for Correspondent Banking. Pieejams: https://db.wolfsberg-group.org/assets/431f9f38-d56d-426d-b929-620371131654 [aplūkots 14.07.2024.].
[3] Ibid.
[4] Correspondent banking. Bank for International Settlements. 2016. Pieejams: https://www.bis.org/cpmi/publ/d147.pdf [aplūkots 21.07.2024.]
[5] Ibis.
[6] Ibid.
[7] 5 steps for conducting due diligence on your correspondent bank. Pieejams: https://www.elucidate.co/blog/5-steps-for-conducting-due-diligence-on-your-correspondent-bank [aplūkots 15.07.2024.].
[8] Publication of the CBDDQ, FCCQ, Guidance, Glossary and FAQs. Pieejams: https://wolfsberg-group.org/news/36 [aplūkots 15.07.2024.].
[9] International Standard Banking Practice – ISBP. Paris: ICC, 2023.
[10] Khalilullah M. What is International Standard Banking Practice as referred to in UCP 600. Pieejams: https://www.linkedin.com/pulse/what-international-standard-banking-practice-referred-khalilullah/ [aplūkots 12.07.2024.].
[11] Waking up to the AML challenges presented by correspondent banking – how the EU Global Facility is working with partner countries. Pieejams: https://www.global-amlcft.eu/waking-up-to-the-aml-challenges-presented-by-correspondent-banking-how-the-eu-global-facility-is-working-with-partner-countries/ [aplūkots 15.07.2024.]; The AML challenges in correspondent banking. Pieejams: https://www.swift.com/your-needs/financial-crime-cyber-security/anti-money-laundering-aml/aml-challenges-correspondent-banking [aplūkots 15.07.2024.]; What is “international standard banking practice”? Pieejams: https://www.tradefinance.training/blog/articles/what-is-international-standard-banking-practice/ [aplūkots 15.07.2024.].
[12] Due diligence of correspondent banking relationships. Pieejams: https://www.austrac.gov.au/due-diligence-correspondent-banking-relationships [aplūkots 15.07.2024.].
[13] Navigating Essential Anti-Money Laundering and Combating the Financing of Terrorism Requirements in Trade Finance: A Guide for Respondent Banks. 2018. Pieejams: https://documents1.worldbank.org/curated/en/761701540793262064/pdf/131400-WP-Navigating-Essential-anti-money-laundering-Guide-for-Respondent-Banks-PUBLIC.pdf [aplūkots 15.07.2024.].
[14] Gortsos V.C. The European Banking Regulation Handbook. Vol I: Theory of Banking Regulation, International Standards, Evolution and Institutional Aspects of European Banking Law. Cham: Palgrave Macmillan, 2023, p. 109.
[15] Group of 10. Pieejams: https://unterm.un.org/unterm2/en/view/10c024fe-7cf1-4cc8-aa95-bbdffa370f64 [aplūkots 15.07.2024.].
[16] Canada and the G7. Pieejams: https://www.international.gc.ca/world-monde/international_relations-relations_internationales/g7/index.aspx?lang=eng [aplūkots 15.07.2024.].
[17] About G20. Pieejams: https://www.g20.in/en/about-g20/about-g20.html [aplūkots 15.07.2024.].
[18] Group of Thirty. Pieejams: https://www.group30.org/ [aplūkots 15.07.2024.].
[19] Gortsos V.C. The European Banking Regulation Handbook. Vol. I: Theory of Banking Regulation, International Standards, Evolution and Institutional Aspects of European Banking Law. Cham: Palgrave Macmillan, 2023, p. 105.
[20], Ibid., p. 110.
[21] International Organization of Securities Commissions (IOSCO). Pieejams: https://www.iosco.org/ [aplūkots 21.07.2024.].
[22] International Association of Insurance Supervisors. Pieejams: https://www.iaisweb.org/ [aplūkots 21.07.2024.].
[23] The Joint Forum. Pieejams: https://www.bis.org/bcbs/jointforum.htm [aplūkots 21.07.2024.].
[24] The Committee on the Global Financial System (CGFS). Pieejams: https://www.bis.org/cgfs/index.htm [aplūkots 21.07.2024.].
[25] International Association of Deposit Insurers. Pieejams: https://www.iadi.org/en/ [aplūkots 21.07.2024.].
[26] Organisation for Economic Co-operation and Development. Pieejams: https://www.oecd.org/ [aplūkots 21.07.2024.].
[27] Gortsos V.C. The European Banking Regulation Handbook. Vol. I: Theory of Banking Regulation, International Standards, Evolution and Institutional Aspects of European Banking Law. Cham: Palgrave Macmillan, 2023, p. 116.
[28] International Accounting Standards Board. Pieejams: https://www.ifrs.org/ [aplūkots 21.07.2024.].
[29] International Federation of Accountants. Pieejams: https://www.ifac.org/ [aplūkots 21.07.2024.].
[30] Financial Action Task Force. Pieejams: https://www.fatf-gafi.org/en/home.html [aplūkots 21.07.2024.].
[31] Gortsos V.C. The European Banking Regulation Handbook. Vol. I: Theory of Banking Regulation, International Standards, Evolution and Institutional Aspects of European Banking Law. Cham: Palgrave Macmillan, 2023, p. 110.
[32] World Trade Organisation. Pieejams: https://www.wto.org/ [aplūkots 21.07.2024.].
[33] Gortsos V.C. The European Banking Regulation Handbook. Vol. I: Theory of Banking Regulation, International Standards, Evolution and Institutional Aspects of European Banking Law. Cham: Palgrave Macmillan, 2023, p. 114.
[34] Navigating Essential Anti-Money Laundering and Combating the Financing of Terrorism Requirements in Trade Finance: A Guide for Respondent Banks. Pieejams: https://documents1.worldbank.org/curated/en/761701540793262064/pdf/131400-WP-Navigating-Essential-anti-money-laundering-Guide-for-Respondent-Banks-PUBLIC.pdf [aplūkots 15.07.2024.].
[35] Correspondent banking. Bank for International Settlements. 2016. Pieejams: https://www.bis.org/cpmi/publ/d147.pdf [aplūkots 21.07.2024.]
[36] Ibid.
[37] Guidance on Correspondent Banking. Pieejams: https://www.fatf-gafi.org/en/publications/Fatfrecommendations/Correspondent-banking-services.html [aplūkots 23.07.2024.].
[38] Guidance on correspondent banking services. Paris: FATF, 2016. Pieejams: https://www.fatf-gafi.org/content/dam/fatf-gafi/guidance/Guidance-Correspondent-Banking-Services.pdf.coredownload.pdf [aplūkots 14.07.2024.].
[39] Society for Worldwide Interbank Financial Telecommunication. Pieejams: https://www.swift.com/ [aplūkots 23.07.2024.].
[40] The Oxford Handbook of Banking. Third edition. Ed. by A. Berger, P. Molyneux, J. Wilson. New York: Oxford University Press, 2019, pp. 286–287.
[41] Ibid.
[42] Swift Payments Market Practice Group document centre. Pieejams: https://www.swift.com/about-us/community/swift-advisory-groups/payments-market-practice-group/disclaimer/swift-payments-market-practice-group-document-centre [aplūkots 19.07.2024.].
[43] Cover Payments Market. Practice Guidelines – Version 4.0. Pieejams: https://www.swift.com/swift-resource/252248/download [aplūkots 19.07.2024.].
[44] Correspondent banking. Bank for International Settlements. 2016. Pieejams: https://www.bis.org/cpmi/publ/d147.pdf [aplūkots 21.07.2024.]
[45] SWIFT Response to the Banking Committee on Banking Supervision on the Consultative Document: “Guidelines – Revised annex on correspondent banking”. Pieejams: https://www.swift.com/swift_resource/58111 [aplūkots 14.07.2024.]; Eleventh survey on correspondent banking in euro. Frankfurt am Main: European Central Bank, 2020. Pieejams: https://www.ecb.europa.eu/pub/pdf/other/ecb.eleventhsurveycorrespondentbankingeuro202011~c280262151.en.pdf [aplūkots 12.07.2024.].
[46] Financial Stability Board. Pieejams: https://www.fsb.org/publications/key-regular-publications/ [aplūkots 21.07.2024.]
[47] Gortsos V.C. The European Banking Regulation Handbook. Vol. I: Theory of Banking Regulation, International Standards, Evolution and Institutional Aspects of European Banking Law. Cham: Palgrave Macmillan, 2023, p. 116–117.
[48] Payments Market Practice Group. Pieejams: https://www.swift.com/standards/market-practice/payments-market-practice-group/ [aplūkots 21.07.2024.]
[49] Mission and Scope of the PMPG. Pieejams: https://www.swift.com/about-us/community/swift-advisory-groups/payments-market-practice-group/mission-and-scope-pmpg [aplūkots 19.07.2024.].
[50] International Organization for Standardization. Pieejams: https://www.iso.org/home.html [aplūkots 19.07.2024.].
[51] Mission and Scope of the PMPG. Pieejams: https://www.swift.com/about-us/community/swift-advisory-groups/payments-market-practice-group/mission-and-scope-pmpg [aplūkots 19.07.2024.].
[52] Hoàng Q. International Standard Banking Practice for the Examination of Documents under Documentary Credits subject to UCP 600 (ISBP). Pieejams: https://www.academia.edu/10170376/International_Standard_Banking_Practice_for_the_Examination_of_Documents_under_Documentary_Credits_subject_to_UCP_600_ISBP_CONTENTS [aplūkots 12.07.2024.]. Skat. arī: Correspondent banking. Bank for International Settlements, 2016. Pieejams: https://www.bis.org/cpmi/publ/d147.pdf [aplūkots 07.07.2024.]
[53] Hoàng Q. International Standard Banking Practice for the Examination of Documents under Documentary Credits subject to UCP 600 (ISBP). Pieejams: https://www.academia.edu/10170376/International_Standard_Banking_Practice_for_the_Examination_of_Documents_under_Documentary_Credits_subject_to_UCP_600_ISBP_CONTENTS [aplūkots 12.07.2024.].
[54] Khalilullah M. What is International Standard Banking Practice as referred to in UCP 600. Pieejams: https://www.linkedin.com/pulse/what-international-standard-banking-practice-referred-khalilullah/ [aplūkots 12.07.2024.].
[55] Pifer T. The ICC Publication of International Standard Banking Practice (ISBP) And the Probable Effect on United States Letter of Credit Law. Texas Wesleyan Law Review, Vol. 12, No. 2, 2006, p. 641.