MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2025. gada 22. maija spriedumā lietā SKC-113/20251 vērtēti divi tiesību jautājumi, kas attiecas uz kapitālsabiedrības valdes locekļa civiltiesisko statusu: pirmkārt, vai kapitālsabiedrībai, atsaucot valdes locekli no amata sakarā ar dalībnieku uzticības zaudēšanu, ir jāmaksā vadības līgumā paredzētā izbeigšanas atlīdzība un, otrkārt, vai valdes loceklim ir tiesības saņemt ...

Daudzi Latvijas un citu Eiropas Savienības valstu iedzīvotāji saskaras ar nepatīkamu problēmu – izrādās, ka Krievija, kurai viņi nav neko parādā un nav veikuši nekādus noziegumus, ir iekļāvusi viņus starptautiski meklējamu personu sarakstā, izmantojot starptautiskās tiesībsargājošās organizācijas “Interpol” sniegtās iespējas. Turklāt ir ļoti grūti panākt, lai Krievijas iesniegtie dati tiktu laboti vai dzēsti. ...

Šī raksta pirmajā daļā tika aplūkots, kuras materiālo tiesību normas no laika aspekta vispārīgi ir piemērojamas labvēlīga administratīvā akta izdošanas procesā, kā arī izvērtēts viens no šī vispārīgā principa izņēmuma gadījumiem, kas attiecas uz prasījumiem par tāda labuma piešķiršanu, kas ir saistīts ar konkrētu laika periodu. Otrajā raksta daļā tiks analizēts otrs judikatūrā noteiktais izņēmums no vispārīgā principa par tiesību normu intertemporālo piemērojamību labvēlīga administratīvā akta izdošanas procesā, kā arī izvērtēts, vai kasācijas instances tiesa lietā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu var ņemt vērā tiesisko apstākļu maiņu. ...

Ievads [1] Saskaņā ar Civillikuma (turpmāk – CL) 1067. panta pirmo daļu kopīpašums ir tāda īpašuma tiesība uz vienu un to pašu nedalītu lietu, kas vienlaikus pieder vairākām personām (kopīpašniekiem) nevis reālās, bet gan tikai domājamās daļās, proti, domājamā daļa atspoguļo katra kopīpašnieka līdzdalību attiecīgās īpašuma tiesības piederībā un šīs līdzdalības apmēru. Līdz ar to pēc vispārīgā principa katrs kopīpašnieks ...

Tiesībsargs ir publicējis plašu pētījumu par diskrimināciju Latvijā.1 Kā zināms, Tiesībsargs Latvijā ir atbildīgā valsts iestāde, lai cīnītos pret diskrimināciju,2 tādējādi jebkuram cilvēkam, kas nonāk šādā situācijā, ir iespējams saņemt bezmaksas atbalstu no valsts vēl pirms vēršanās tiesā, kā arī novērst vajadzību pēc tiesāšanās. Šo pētījumu veicis uzņēmums “AC Konsultācijas”, sadarbojoties ar Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas ekspertiem. Kā norādīts ievadā, šis ir visaptverošs pētījums, kas vienkopus atspoguļo datus par diskriminācijas kritērijiem, sūdzībām un pārkāpumiem, iepriekš veiktajiem pētījumiem Latvijā un to rezultātiem, kā arī apkopo dažādu jomu ekspertu viedokļus par nepieciešamajiem uzlabojumiem diskriminācijas kontekstā. Pētījumā arī norādīts, ka tas attiecas vienīgi uz “Satversmes 91. panta otro teikumu par diskrimināciju”. Pētījumā nav analizēta tiesu prakse, lai gan tajā ir ietverta plaša analīze par likumu saturu un uzbūvi. ...

Augstākās tiesas aktivitātes, izglītojot un iepazīstinot interesentus ar tiesu varas funkcijām un vēsturi, gadu gaitā sasniegušas gan skolēnus un studentus, gan citus sabiedrības locekļus. Šogad sevišķu interesi Muzeju nakts apmeklētājiem, kam bija atvērtas arī Augstākās tiesas durvis, raisīja unikāla tērpu izstāde – tienešu mantijas no 23 dažādām Eiropas Augstākajām tiesām. ...

Otrdien, 8. jūlijā, Starptautiskās Krimināltiesas pirmstiesas II Palāta, vērtējot situāciju Afganistānā, ir izdevusi aresta orderus islāmistu režīma “Taliban” augstākajam līderim Haibatullam Ahundzadā un “Taliban” galvenajam tiesnesim Abdulam Hakimam Hakanī sakarā to, ka abas šīs personas kopš 2021. gada 15. augusta ir īstenojušas faktiskās varas funkcijas Afganistānā. Palātas ieskatā, pastāv pamatoti iemesli uzskatīt, ka ...

1. jūlijā publicēts Eiropas Komisijas pārskats par tiesiskumu 2025. gadā. Plašāk par to "Jurista Vārds" vēl informēs, šoreiz tikai daži fakti. Pārskats rāda, ka Latvijā ir salīdzinoši mazs ienākošo civillietu un komerclietu skaits (1,7 uz 100 iedzīvotājiem), un arī lietu izskatīšanas ilgums tiesās ir viens no īsākajiem ES – Latvija ierindojas 7. vietā ar vidējo ilgumu 200 dienas. Savukārt Lietuva ir līdere ES līmenī ...

Valdība 8. jūlijā apstiprināja Tieslietu ministrijas virzītās izmaiņas, kas ļaus Tiesu administrācijai pēc savas iniciatīvas (bez personas iesnieguma) atmaksāt personu veiktos maksājumus, ja konstatēta kļūda maksājumā vai tas noteiktajā termiņā nav izmantots. Iniciatīva izriet no 22. aprīlī apstiprinātā ziņojuma “Par prioritārajiem pasākumiem birokrātijas mazināšanai 2025. gadā”, kur paredzēts samazināt lieku administratīvo ...

Šī gada 9. jūlija spriedumā1 Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) vienprātīgi2 atzina Krievijas atbildību reisa MH17 notriekšanā un daudzos citos pārkāpumos Austrumukrainā. 2014. gada 17. jūlijā ar Krievijas armijas pretgaisa aizsardzības raķeti tika notriekts reiss MH17, bojā gāja visi pasažieri un apkalpes locekļi. Tā kā ar šo reisu ceļoja arī 196 Nīderlandes pilsoņi, šī valsts cēla prasību pret Krievijas Federāciju, un ECT ...

Pirmdien, 14. jūlijā, Tieslietu padome ir izsludinājusi atklātu konkursu uz ģenerālprokurora amatu. Amata pretendentiem ir iespēja pieteikties līdz 1. septembrim.  ...

Raksta autors Samirs Askerovs piedāvā īsu ieskatu unikālajās situācijās un specifikā, ar ko viņš ikdienā sastopas, strādājot par advokātu Norvēģijas Karalistē. Autora mērķis ir paplašināt lasītāju redzesloku un sniegt iedvesmu profesionālai izaugsmei gan studiju, gan praktiskās darbības laikā. ...

Eiropas Komisija šā gada 8. jūlijā nākusi klajā ar sesto gadskārtējo ziņojumu par tiesiskumu (Rule of Law Report), kurā aplūkotas aktualitātes Eiropas Savienības dalībvalstīs četrās tiesiskuma jomās: tieslietu sistēma, korupcijas apkarošana, mediju brīvība un plurālisms, kā arī plašāki institucionāli jautājumi saistībā ar institucionālā līdzsvara un atsvara sistēmas darbību.  ...

Ja no politiķu puses dzirdat atslēgvārdus “tiesiskā paļāvība”, “spēles noteikumus mainīt nedrīkst” vai “izmaiņas ir iespējams attiecināt tikai uz tālāku nākotni”, sāciet pievērst divkāršu uzmanību dzirdētajam. Visbiežāk šie ir signālvārdi, kas liecina par politiķu nevēlēšanos veikt kādus sabiedrībā aktuālus un mediju uzmanību piesaistījušus likumu grozījumus. Šobrīd tas ir noticis ar gadiem atlikto izdienas pensiju reformas īstenošanu, kuras plānotie nu jau vairāk kosmētiski grozījumi tiek pamatoti ar spēles noteikumu stabilitāti un izdienas pensiju saņēmēju tiesiskās paļāvības neietekmēšanu. Ņemot vērā, ka politiķu līdz šim izteiktajiem argumentiem par tiesisko paļāvību pietrūkst juridiskā seguma, raksta turpinājumā ir aplūkoti iespējamie izdienas pensiju reformas īstenošanas varianti un vērtēti to potenciālie tiesiskās paļāvības aizskāruma riski. ...