MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

Jaunajā “Augstākās Tiesas Biļetenā” publicēts pārskats par tiesas darbu 2024. gadā. Tajā statistika un Senāta departamentu priekšsēdētāju ziņojumi, kuros analizēti arī būtiskākie tiesību jautājumi un nolēmumi aizvadītajā gadā. Pārskatā arī Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas un Administrācijas vadītāju ziņojumi. Augstākās tiesas priekšsēdētājs kopsavilkumā par paveikto uzsver, ka šībrīža senatoru slodze – 50–60 lietas gadā – ir optimāla un ļauj domāt par Senātam svarīgāko – vienotas judikatūras veidošanu. ...

Ministru kabinets 2025. gada 18. februāra sēdē iecēla juristi Lailu Jurcēnu Tieslietu akadēmijas direktora amatā. L.Jurcēnu šim amatam virzīja tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, to atbalstīja Tieslietu padome.  ...

Eiropas Savienības Tiesību asociācija (ESTA), Tieslietu ministrija un Rīgas Juridiskā augstskola (RJA) aicina uz konferenci "Mākslīgais intelekts: inovācijas un pamattiesības", kas notiks 21. februārī plkst. 10.00 RJA telpās Strēlnieku ielā 4 k-2.  ...

Tieslietu ministrija noslēgusi projektu, izveidojot izglītojošus informatīvos materiālus audio un video formātā par dažādiem juridiskiem jautājumiem ar pārrobežu aspektu, kurus palīdz skaidrot un ikdienā risināt Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla Latvijas institūcijas.    ...

Tieslietu ministrija Tieslietu ministrija aicina Tevi komandā EIROPAS SAVIENĪBAS TIESAS DEPARTAMENTA JURISTA ierēdņa amatā Mēs Tev uzticēsim: izvērtēt ar Latvijas Republikas interešu pārstāvību tiesvedības procesos Eiropas Savienības Tiesā un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas tiesā saistītus jautājumus, sadarbībā ar nozares ekspertiem sagatavot Latvijas Republikas interešu pozīcijas, izvērtēt ...

Tiesībsargs jau devīto reizi aicina tiesību zinātņu studentus pieteikt komandas tiesas procesa izspēlei cilvēktiesībās, kuras uzmanības fokusā šajā reizē būs vides un klimata pārmaiņu jautājumi. ...

Jautājums par ētikas komisiju lēmumu publiskošanu ieguva īpašu aktualitāti sabiedrībā 2024. gada otrajā pusē, kad plašsaziņas līdzekļos izskanēja informācija par pediatra Edgara Medņa lietu saistībā ar viņa izteikumiem sociālajos medijos, kas skatīta Latvijas Ārstu biedrības ētikas komisijā. Tomēr biedrība ētikas komisijas lēmumu neatklāja, kas izraisīja plašas diskusijas par ētikas pārkāpumu lēmumu publiskošanas nepieciešamību. Šis gadījums lika pievērst uzmanību plašākai problēmai par sabiedrības tiesībām zināt par publiskā sektora pārstāvju pieļautajiem ētikas pārkāpumiem un to vērtējumu ētikas komisijās. Kāpēc sabiedrības interesēs ir saņemt šādu informāciju? Vai tiešām šādu lēmumu publicēšana nebūtu pieļaujama datu aizsardzības vai citu tiesisku apsvērumu dēļ? Un kā sabiedrības uzticēšanās institūcijām tiek ietekmēta, ja šādi lēmumi paliek konfidenciāli? ...

Runājot vispārīgi par juristu profesionālo ētiku, to var attiecināt uz visu juristu saimi kopumā. Taču praksē ir daudz dažādu juridisko profesiju, no kurām katrai ir sava specifika un iezīmes, piemēram, tiesneši, prokurori, zvērināti advokāti, notāri vai tiesu izpildītāji u.c. Tādēļ, lai apzinātu, kā katrā no šīm profesijām ir normatīvi regulēts un praktiski iedzīvināts profesionālās ētikas institūts, “Jurista Vārds” veica vairāku juridisko institūciju aptauju (tiesnešu kopienas viedoklis par šo tēmu ir pausts intervijā ar Tiesnešu ētikas komisijas priekšsēdētāju, Augstākās tiesas senatori Diānu Makarovu). Tās mērķis ir atspoguļot pastāvošo kārtību un praksi profesionālās ētikas jautājumos. Līdztekus tam redakcijas aicinājumam par līdzdalību aptaujā atsaucās arī Latvijas Ārstu biedrība. Tās viedoklis tika lūgts vairāku apsvērumu dēļ, tostarp ņemot vērā arī neseno publisko rezonansi, ko raisīja plaši apspriestais gadījums par pediatra E. Medņa rīcības izvērtējumu nozares ētikas komisijā, sabiedrībai neatklājot tās lemto. Tādēļ, pateicoties Latvijas Ārstu biedrības atsaucībai, šajā aptaujā ir piedāvāts skatījums uz profesionālo ētiku arī no citas jomas skatpunkta, turklāt medicīnas tiesības ir pietiekami plaši pārstāvētas “Jurista Vārda” saturā, kā lasītājus piesaistot arī šīs nozares profesionāļus. Papildus tam šajā izdevumā valsts kontrolieris Edgars Korčagins dalās pieredzē par profesionālās ētikas nozīmi Valsts kontroles darbā. ...

Pēc pāris mēnešiem, aprīlī, apritēs jau 17 gadi, kopš ir izveidota Latvijas Tiesnešu ētikas komisija (turpmāk – Komisija). Tās darba aizsākumi bija laikā, kad sabiedrībā plašu rezonansi raisījušās grāmatas “Tiesāšanās kā ķēķis” dēļ uzticība tiesu varai bija iedragāta, skandāls un tā sekas meta lielu ēnu pār visu tiesu sistēmu. Šādos apstākļos izveidotā ētikas komisija kļuva par vienu no pašregulācijas instrumentiem, ar kura palīdzību censties atjaunot tiesu varas reputāciju, demonstrējot apņēmību sistēmu sakārtot arī no iekšienes. Un, lai atgūtu sabiedrības uzticēšanos tiesu varai un apliecinātu spēju pašiem atzīt un risināt kļūdas savā darbā, tiesneši ir izvēlējušies atklātības pieeju jautājumos, kas skar viņu profesionālo ētiku. Taču sabiedrības uzticība nav kas tāds, ko var iemantot vienreiz un uz visiem laikiem, par to ir jāgādā nepārtraukti. Tādēļ šī tematiskā izdevuma ietvaros aicinājām uz sarunu Komisijas priekšsēdētāju, Augstākās tiesas senatori Diānu Makarovu, lai iztaujātu par tiesnešu pieredzi profesionālās ētikas jomā un noskaidrotu, kādus ieguvumus sniedz atklātība pret sabiedrību. D. Makarova Komisijā darbojas kopš 2022. gada septembra, bet no 2024. gada jūnija ir tās priekšsēdētāja. ...

Profesionālās ētikas pārkāpumi nereti kļūst par sabiedrības diskusiju tematu, jo tie tieši ietekmē profesijas uzticamību un reputāciju. Ja atskatās kaut tikai uz 2024. gadu, ir publicētas vairākas ziņas par profesionāliem ētikas pārkāpumiem dažādās profesijās. Tā, piemēram, 2024. gada 5. maijā tika publicēta ziņa, ka atsāks diskusijas par mediķu disciplināratbildību ētikas pārkāpumu gadījumos. Diskusijas par šo jautājumu ...

Jurista profesija ir viena no sabiedrības stabilitātes un taisnīguma stūrakmeņiem, jo tās pārstāvji uzņemas būtisku atbildību – nodrošināt tiesību aizsardzību un stiprināt likuma varu. Juristi darbojas, vadoties pēc juridiskās ētikas un profesionālās atbildības principiem, kas vērsti uz sabiedrības interešu nodrošināšanu. ...

Visas organizācijas zināmā mērā ir neaizsargātas pret profesionālās ētikas pārkāpumiem. Tomēr atsevišķas institūcijas valsts pārvaldē ir neaizsargātākas par citām. Institūciju darbības pārraudzība, inspicēšana, tiesību aizsardzība, sodīšana, atbildības veicināšana, darbs ar slepenu informāciju, valsts drošības aizsardzība ir tikai daži piemēri uzdevumiem, kuru veikšana institūcijām rada “iedzimtu” jeb paaugstinātu ievainojamību. Tā rada nepieciešamību institūciju vadītājiem apzināties šo situāciju un radīt un pastāvīgi pilnveidot institūcijas aizsardzību pret riskiem. Valsts kontrole ir viena no šīm institūcijām. ...

Zināšanas, prasmes un tikumīgs domāšanas veids – tik vienkārši no trim lielumiem var izveidot profesionāla jurista portretu. Zināšanas apliecina izglītības dokumenti, prasmes apgūstamas prokuroru, advokātu, tiesnešu, notāru un citu tiesu sistēmas pārstāvju darbā. Sarežģītāk ir ar trešo lielumu, ko dēvē par ētiku. Tā it kā tieši neiekļaujas amatu aprakstos un ar grūtībām iederas loģiski precīzos juridiskās domāšanas algoritmos. Tomēr profesionālisms pilnībā neīstenojas bez ētiskas domāšanas un attieksmes. Kas ir profesionālā ētika, un ko profesionālisms iegūst vai zaudē bez tās? Kā profesionālās ētikas loma mainās mūsdienu nemierīgajā laikmetā? ...

“Zināšanas, prasmes un tikumīgs domāšanas veids – tik vienkārši no trim lielumiem var izveidot profesionāla jurista portretu,” – ar šādiem vārdiem savu rakstu šajā “Jurista Vārdā” sāk emeritētā profesore Skaidrīte Lasmane. Minētais tikumīgais domāšanas veids, citiem vārdiem sakot, ir ētika, un, kā norāda profesore, “profesionālisms pilnībā neīstenojas bez ētiskas domāšanas un attieksmes”. Tādēļ šī “Jurista Vārda” numura tēma ir veltīta profesionālajai ētikai, skaidrojot gan tās būtību un nozīmi, gan arī lomu un uzdevumus mūsdienās, jo īpaši jurisprudencē. ...