MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

2025. gada 13.–14. augustā Fidži galvaspilsētā Suvā norisinājās vairāki augsta līmeņa pasākumi ar latviešu profesora – ANO Starptautisko tiesību komisijas priekšsēdētāja un Londonas Universitātes koledžas Juridiskās fakultātes pasniedzēja – Mārtiņa Paparinska dalību. Profesors Paparinskis bija ieradies Fidži ar Latvijas vēstniecības Austrālijā atbalstu, lai sniegtu ekspertīzi Klusā okeāna salu valstīm par jūras līmeņa celšanās juridiskajām sekām un ar to saistītajiem jautājumiem par valstiskumu, jūras tiesībām un cilvēktiesībām. Pasākumi tika rīkoti ciešā sadarbībā ar Fidži Tieslietu ministriju un Klusā okeāna salu valstu foruma sekretariātu.  ...

19. augustā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja valsts austrumu robežu, lai klātienē izvērtētu progresu robežapsardzības infrastruktūras izbūvē, pretmobilitātes materiāltehnisko līdzekļu izvēršanā un automatizētās robežu infrastruktūras izbūvē, tehnoloģisko risinājumu ieviešanā, kā arī ar Valsts robežsardzes un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvjiem pārrunātu nepieciešamās izmaiņas tiesiskajā regulējumā.  ...

Tiesību aktu projektu publiskajā portālā ir iesniegts Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotais normatīvais regulējums par ierobežojumu noteikšanu Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas un Latvijas Republikas – Krievijas Federācijas robežas šķērsošanai ar autobusiem.  ...

Kopš Krievijas uzsāktās militārās agresijas pret Ukrainu Eiropas Savienība mēģina sodīt ar Vladimira Putina režīmu cieši saistītās personas. Tomēr dažkārt sankcijas trāpa personām bez šādām ciešām saiknēm ar Putina režīmu. Tādējādi šie cilvēki būtībā kļūst par ķīlniekiem konfliktā, kas atrodas ārpus viņu kontroles. Ja reiz vienu personu var sankcionēt bez pietiekama tiesiska pamatojuma, tātad nepatiesi sodīt var jebkuru no mums! Vai ar šādu attieksmi mēs patiesi spējam kādam palīdzēt vai, gluži pretēji, graujam tiesiskos pamatus, uz kuriem būvēta demokrātija mūsu valstīs? ...

2025. gada 13. maijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT, Tiesa) noraidīja pieteikumu lietā "Lazdiņš pret Latviju" (pieteikums Nr. 15041/16), atzīstot, ka iesniedzējs vairs nav uzskatāms par "upuri" Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 34. panta izpratnē. Lieta bija saistīta ar tiesību uz taisnīgu tiesu ierobežojumiem gadījumā, kad nav paredzēta iespēja tiesā pārsūdzēt lēmumu par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam anulēšanu.1 ...

Šogad aprit 180 gadi, kopš dzimis līdz šim ievērojamākais jurists, kas cēlies no Baltijas reģiona, – vācbaltietis (bet varbūt igaunis) Frīdrihs Fromholds Martenss. Starptautiskajās tiesībās ir pazīstama Martensa klauzula, saskaņā ar kuru jebkura kara apstākļos ir jāievēro humanitārie principi.1 Par F. Martensu joprojām atceras starptautisku konfliktu brīžos, piemēram, risinot robežu strīdus starp Venecuēlu un Gajānu, tiek minēts fakts, ka tieši F. Martenss bija arbitrs, kas 19. gadsimtā noteica šo valstu robežas. Igauņu juristi F. Martensa darbībai ir pievērsuši samērā plašu uzmanību. Neskatoties uz to, ka latviski ir tulkots igauņu rakstnieka, jurista un tiesību vēsturnieka Jāna Krosa pasaulslavenais biogrāfiskais romāns par F. Martensu, kas sniedz ieskatu viņa dzīvesstāstā, aptverot gan akadēmisko, gan profesionālo karjeru,2 Latvijā viņa vārds ir maz zināms, un šī situācija būtu jālabo, vēl jo vairāk tāpēc, ka F. Martensam ir bijusi cieša saistība ne vien ar dzimto Pērnavu, bet arī Valmieras apkārtni, kur viņš kopā ar ģimeni dzīvoja vasarās. ...

Atzīmējot 180 gadus, kopš dzimis viens no mūsdienu starptautisko tiesību klasiķiem Frīdrihs Fromholds F. Martenss (Friedrich Fromhold von Martens), kas ir arī pasaulē visplašāk zināmais Baltijas izcelsmes jurists (vairāk nekā 20 reizes nominēts Nobela prēmijai, ko tomēr tā arī netika saņēmis), biedrība "Starptautisko attiecību institūts" šīs vasaras sākumā, 6. jūnijā, Valmieras muzejā rīkoja semināru ar latviešu, igauņu un poļu juristu un vēsturnieku, kā arī citu interesentu dalību. ...

Mobings un bosings ir kļuvuši par aktuālām tēmām, kas arvien vairāk tiek apspriestas darba vidē. Šie psiholoģiskā terora veidi, kas tiek īstenoti gan starp darbiniekiem, gan no darba devēja puses, var radīt nopietnas sekas – ne tikai fiziskā un emocionālā veselībā, bet arī darba attiecību kvalitātē. Diemžēl Latvijā vēl nav konkrēta tiesiskā regulējuma, kas efektīvi aizsargātu darbiniekus no šādām rīcībām, un tas rada vajadzību pēc tiesiskām izmaiņām. ...

2025. gads nesis jaunas pārmaiņu vēsmas valsts kompensācijas cietušajiem tiesiskā regulējuma tālākajā attīstībā. Pēc ilgāka klusuma perioda pieņemti un no 1. janvāra stājušies spēkā grozījumi likumā "Par valsts kompensāciju cietušajiem", paplašinot personu loku, kam ir tiesības uz valsts kompensāciju, proti, paredzot tiesības to saņemt arī aiz neuzmanības izdarītos noziedzīgos nodarījumos cietušām personām. Tomēr ne mazāk būtiskas pārmaiņas sola Satversmes tiesas 2025. gada 27. jūnija spriedums lietā Nr. 2024-07-01,1 ar kuru atzīts, ka likuma "Par valsts kompensāciju cietušajiem" 7. panta pirmā daļa un 7.1 panta ceturtā daļa, ciktāl tās nosaka personas nāves gadījumā piešķiramo valsts kompensācijas maksimālo apmēru, paredzot tā sadalīšanu proporcionāli cietušo skaitam un tādējādi nenodrošinot taisnīgu un samērīgu kompensāciju, neatbilst Satversmes 92. panta trešajam teikumam. Šāda atziņa rada nepieciešamību veikt izmaiņas likumā "Par valsts kompensāciju cietušajiem", pēc būtības rūpīgi pārskatot standartizētā un formulā balstītā valsts kompensācijas aprēķina atbilstību taisnīgas un samērīgas kompensācijas jēdzienam. ...

Tieslietu ministrija Tieslietu ministrija aicina Tevi komandā STARPTAUTISKĀS SADARBĪBAS DEPARTAMENTA JURISTA ierēdņa amatā Mēs Tev uzticēsim: koordinēt, izvērtēt un pieņemt lēmumus par Latvijas Republikas un ārvalstu tiesiskās palīdzības lūgumiem, nodrošināt to virzību, kas iesniegti ministrijā saskaņā ar ministrijas kompetencē esošajiem tiesiskās palīdzības līgumiem, konvencijām un pamatlēmumiem; sagatavot vēstuļu ...

Brīvības atņemšanas soda izpilde grūtniecēm un sievietēm ar bērniem ir sarežģīts jautājums, jo notiesātās sievietes bērnam, kurš nav vainīgs mātes izdarītajā noziedzīgajā nodarījumā un viņas notiesāšanā ar brīvības atņemšanas sodu, ir jāuzturas ieslodzījuma vietā (Latvijā – līdz pat četru gadu vecumam) vai arī viņš tiek šķirts no mātes, kas bieži ir primārā vai vienīgā bērna aprūpētāja.1 Izpildot brīvības atņemšanas sodu grūtniecēm un sievietēm ar bērniem, jāsabalansē sabiedrības, bērna vecāku un bērna intereses, ņemot vērā bērna vislabāko interešu ievērošanas principu. Raksta mērķis ir analizēt brīvības atņemšanas soda izpildes īpatnības grūtniecēm un sievietēm ar bērniem, iezīmēt apstākļus, kuri jānodrošina ar brīvības atņemšanas sodu notiesātajām grūtniecēm un sievietēm ar bērniem ieslodzījuma vietās, analizēt Latvijā pastāvošo normatīvo regulējumu un praksi, kā arī ārvalstu pozitīvo pieredzi, kas būtu jāuzskata par paraugu, pilnveidojot Latvijas normatīvo regulējumu. ...

Ārstniecības process balstās uz savstarpēju cieņu, uzticēšanos un profesionālu atbildību starp ārstu un pacientu. Pacientam ir tiesības ne tikai saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi, bet arī brīvi izvēlēties ārstniecības iestādi un ārstu, kā to nostiprina Pacientu tiesību likuma 8. pants.1 Tomēr praksē nereti rodas situācijas, kurās ārsts var nonākt apstākļos, kas būtiski traucē nodrošināt atbilstošu ārstniecību, piemēram, pacienta agresīva uzvedība, nesadarbošanās vai objektīvs profesionālās kompetences trūkums konkrētā gadījumā. Šādos gadījumos aktualizējas jautājums par ārsta tiesībām atteikties no pacienta ārstēšanas. Latvijas Ārstu ētikas kodeksa 2.7. punktā norādīts, ka, izņemot neatliekamus gadījumus, ārstam ir tiesības atteikties no pacienta ārstēšanas vai izmeklēšanas.2 Tomēr šīs tiesības nav absolūtas, un to izmantošanu ierobežo gan normatīvie akti, gan pacienta pamattiesības, kas nostiprinātas Latvijas Republikas Satversmē un cilvēktiesību principos.3 ...

Šī gada pavasarī Vācijas vēstniecība Latvijā paralēli latviešu un vācu valodās izdeva atmiņu un dokumentu krājumu "Jauna nodaļa" (vācu valodas izdevuma nosaukums – "Ein neues Kapitel"). Grāmata iecerēta, lai godinātu Latvijas un Vācijas diplomātisko attiecību simtgadi (1921–2021) un dokumentētu diplomātisko attiecību attīstību 30 gadu periodā pēc Latvijas atbrīvošanās no padomju okupācijas. Jāatgādina, ka Vācija kā viena no pirmajām Rietumvalstīm atjaunoja diplomātiskās attiecības ar Latviju un tas notika 1991. gada 28. augustā, tikai nedēļu pēc Augstākās padomes 21. augustā pieņemtā konstitucionālā likuma "Par Latvijas Republikas valstisko statusu". ...

12. augustā Ministru kabinets atbalstīja likumprojekta "Grozījums Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā" virzīšanu tālākai izskatīšanai Saeimā. Likumprojekts paredz noteikt, ka apcietinātās un notiesātās personas procesuālo darbību veikšanai var ievietot īslaicīgās aizturēšanas vietā izņēmuma gadījumā uz laiku ne ilgāku par septiņām darba dienām. ● ● ● 12. augustā Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ...