MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

2025. gada pavasarī Ministru kabinets apstiprināja Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgiem nodarījumiem plānu 2025.–2027. gadam (turpmāk – Plāns), iezīmējot valsts politikas prioritātes vienā no sabiedriski jutīgākajām un tiesiski sarežģītākajām jomām. Plāns vienlaikus apliecina, ka bērnu noziedzības un bērnu viktimizācijas problemātika Latvijā saglabājas aktuāla un tās risināšana prasa ne tikai institucionāli koordinētu rīcību, bet arī skaidru izpratni par tiesiskajām izvēlēm un robežām, kurās šī rīcība īstenojama. ...

20. februārī Rīgas Juridiskajā augstskolā notika ikgadējā Cilvēktiesību konference, tajā ar priekšlasījumu par aizvadīto gadu Eiropas Cilvēktiesību tiesā (turpmāk – ECT) uzstājās arī Latvijas tiesnesis Strasbūrā Dr. iur. Artūrs Kučs, kurš ir erudīts cilvēktiesību eksperts, daudzu akadēmisku monogrāfiju autors, asociētais profesors Latvijas Universitātē, bijušais Satversmes tiesas tiesnesi un tiesnesis ECT kopš 2024. gada septembra. Intervijā lasiet A. Kuča domas par to, kādas iezīmes vieno un nošķir ECT un Satversmes tiesu, kādi bijuši būtiskākie ECT nolēmumi 2025. gadā gan visām 46 Eiropas Padomes dalībvalstīm kopumā, gan īpaši Latvijai. Kā pēdējos gados ir izmainījies no Latvijas ienākošo lietu profils, ko ECT cer sagaidīt valsts tiesu nolēmumos attiecībā uz pamattiesību ierobežojumu pamatojumu, kā arī kā ECT iekšienē nosaka, kuras lietas ir principiāli svarīgas, ko var ietekmēt atsevišķs tiesnesis un kāda būs Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 16. protokola ietekme. ...

“Lai nezāles nenomāktu rozes, ir čakli jāravē.” Bērns ienāk pasaulē bez pieredzes un zināšanām par kultūru, sabiedrību, pasauli, kurā piedzimis. Mēs viņam palīdzam aptvert pasaules lietu kārtību, plaši atveram durvis uz dzīvi. Plaši atveram vai tomēr – paveram spraugā, vai arī pavisam brutāli ieslogām viņu istabā, kurā paši dzīvojam. Par to aizdomājos, sarunājoties ar mazdēlu. Viņš tikko ir apguvis valodu, un mēs jau ...

Šā gada 1. martā Latvijā spēkā stājās Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – ECK) 16. protokols (turpmāk – Protokols).1 Šī raksta mērķis ir sniegt ieskatu Protokola piemērošanas praksē, tostarp Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) noteikumos un vadlīnijās par konsultatīvo atzinumu sniegšanu, lai veicinātu izpratni par šī procesa būtību, mērķiem un ECT līdzšinējiem secinājumiem. ...

2026. gada 18. februārī stājās spēkā Satversmes tiesas likuma grozījumi (turpmāk – Grozījumi), kurus vairāk nekā desmit gadu gaitā izlolojuši dažādu “paaudžu” Satversmes tiesas tiesneši un darbinieki. Satversmes tiesas pamatfunkcija – tiesas spriešana – nav izolēta un iet līdzi laikam, tāpēc allaž jārūpējas, lai tiesas process tiktu īstenots iespējami efektīvi. Likumprojektu par Grozījumiem Saeimā iesniedza Ministru kabinets, bet galveno atbalstu to virzībai nodrošināja Tieslietu ministrija. ...

2025. gada 13. maijā Ministru kabinets ir apstiprinājis Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgiem nodarījumiem plānu 2025.–2027. gadam1 (turpmāk – Plāns), kas ir turpinājums Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgu nodarījumu plānam 2023.–2024. gadam.2 Apstiprinātais dokuments savā būtībā ir ceļa karte, kurā ir norādīts uz problēmām, ir noteikti mērķi, kā arī ieskicēti ...

Latvijā 2025. gada maijā apstiprinātais Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgiem nodarījumiem plāns 2025.–2027. gadam1 (turpmāk – Plāns) ir nozīmīgs politikas dokuments, kura mērķis ir mazināt bērnu noziedzību un stiprināt bērnu aizsardzību pret noziedzīgiem nodarījumiem. Šis raksts analizē, kā Plānā paredzētie pasākumi Latvijā atbilst starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem bērnu tiesību jomā un kādā mērā tie veicina bērniem draudzīgas, preventīvas un cilvēktiesībās balstītas pieejas īstenošanu praksē. Autore savā rakstā ieskicēs trīs galvenos virzienus: diskriminācijas aizliegumu, bērnam draudzīgas justīcijas sistēmas principu ievērošanu un starpdisciplinārās sadarbības nozīmi un efektivitāti. ...

Raksta mērķis ir, balstoties uz speciālo literatūru, prakses materiāliem un pētījumiem, izanalizēt nepilngadīgo noziedzības prevencijas satura tvērumu un sniegt efektivitātes novērtējumu. ...

Vecāku un aizbildņu pienākums1 rūpēties par bērna drošību un uzraudzību2 ir viens no būtiskākajiem bērnu tiesību aizsardzības stūrakmeņiem.3 Bērns kā fiziski un intelektuāli nenobriedusi personība prasa īpašu aizsardzību un gādību,4 ko primāri nodrošina ģimene.5 Latvijas normatīvie akti nosaka gan bērnu tiesības, gan vecāku un citu likumisko pārstāvju pienākumus, lai garantētu bērnam drošu vidi. Vienlaikus likumdevējs paredzējis mehānismus, kā vecāku pienākumu nepildīšana var novest pie juridiskas atbildības – civiltiesiskās, administratīvās vai pat krimināltiesiskās. Šajā rakstā aplūkotas minētās atbildības formas vecāku un aizbildņu kontekstā, analizējot spēkā esošos normatīvos aktus,6 kā arī valsts politikas plānošanas dokumentus (piemēram, Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgiem nodarījumiem plānu 2025.–2027. gadam). Tāpat tiks iezīmēti starptautisko tiesību aspekti – īpaši ANO Bērnu tiesību konvencijas prasības – un izvērtētas iespējamās nepilnības nacionālajā regulējumā, piedāvājot priekšlikumus pilnveidei. ...

Rakstā, izmantojot normatīvo, doktrinālo, salīdzinošo un tiesu prakses analīzes metodi, aplūkots Operatīvās darbības likuma (turpmāk – ODL) un Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) regulējums, lai noskaidrotu slepeno tiesisko darbību veikšanas pieļaujamības robežas attiecībā pret nepilngadīgām personām, kā arī norādīto darbību veikšanu ar nepilngadīgo personu palīdzību. Rakstā analizēti slepeno tiesisko darbību veikšanas nosacījumi operatīvajā darbībā un kriminālprocesā, ņemot vērā valsts pozitīvos pienākumus bērnu tiesību aizsardzības jomā. ...

Notikumi Foto: Evija Trifanova, LETA 6. februārī notika Satversmes tiesas svinīgā sēde, lai atklātu jauno Satversmes tiesas darba gadu. Satversmes tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina sēdē sniedza ziņojumu par konstitucionālo tiesību attīstību Latvijā 2025. gadā, atskatoties uz iepriekšējā gadā izskatītajām lietām un izceļot nolēmumos ietvertās pamattiesību aizsardzībai būtiskās atziņas. Satversmes tiesa 2025. gadā izskatījusi ...

Klimata pārmaiņas jau sen nav tikai ziņu virsraksti par plūdiem Vidusjūras reģionā vai mežu ugunsgrēkiem citos kontinentos. Tās kļūst jūtamas arī Latvijā – gan garākos sausuma periodos, gan spēcīgākās lietavās, gan diskusijās par teritoriju apsaimniekošanu un enerģijas cenām. Tas, kas vēl nesen šķita attāls globāls jautājums, pakāpeniski kļūst par ikdienas politikas un tiesību realitāti. Tieši tāpēc starptautiskā un Eiropas līmenī valstis ir vienojušās par konkrētiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem – skaidri formulētiem rādītājiem un termiņiem, kas ļauj novērtēt, vai virzība uz klimata stabilitāti un vides aizsardzību notiek praksē. Ilgtspējīgas attīstības mērķi (Sustainable Development Goals, turpmāk – SDGs) šodien kalpo kā kopīgs atskaites punkts, pret kuru mērāma arī Latvijas rīcība. Kā šī kopējā virzība izskatās konkrētos rādītājos un Latvijas situācijā Eiropas Savienības (Savienība) kontekstā? Atbildes uz šo rodamas 2025. gada pārskatā par Savienības progresu SDGs sasniegšanā.1 ...

Atkrastes vēja enerģija pēdējās desmitgades laikā ir nostiprinājusies kā viens no Eiropas Savienības klimata un enerģētikas politikas stūrakmeņiem. Tā tiek pozicionēta kā stratēģisks instruments siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, enerģētiskās neatkarības stiprināšanai un pārejai uz ilgtspējīgu ekonomiku. Šī pieeja ir īpaši aktualizējusies pēc ģeopolitiskajām pārmaiņām Eiropā un nepieciešamības mazināt atkarību no fosilo energoresursu importa. Vienlaikus atkrastes vēja parku attīstība notiek jūras vidē, kurā iekārtu uzstādīšana ir tehnoloģiski sarežģīta un kas ir ekoloģiski jutīga, telpiski ierobežota un juridiski daudzslāņaina. Viennozīmīgi – jūra nav tukša telpa enerģētikas infrastruktūras izvietošanai, bet gan sarežģīta ekosistēma un publisks resurss, kurā satiekas dažādas tiesiski aizsargājamas intereses, kā vides aizsardzība, kuģošanas brīvība, zvejniecība, militārā drošība un citi jūras izmantošanas veidi. Tādējādi šādos ap­stākļos atkrastes vēja attīstība rada ne tikai tehniskus un ekonomiskus, bet arī fundamentālus tiesiskus jautājumus. ...

Rakstā analizēts piesardzības princips vides tiesību kontekstā, tā teorētiskais pamats un saikne ar vides ētiku un ilgtspējīgas attīstības principiem. ...