MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

Tieslietu Padomes izsludinātajā konkursā uz ģenerālprokurora amatu pieteikušies četri kandidāti.  ...

Latvijas tiesību institūts savas ārvalstu akadēmiķu vieslekciju programmas ietvaros 12. septembrī pulksten 10.00 Senāta lielajā zālē, Tiesu pilī, Rīgā, Brīvības bulvārī 36, rīko Londonas Ekonomikas skolas viesprofesora, karaļa padomnieka Konora Kviglija (Conor Quigley KC) vieslekciju par Eiropas Savienības valsts atbalsta un ārvalstu subsīdiju kontroles tiesībām “State Aid and Foreign Subsidy Control Under European Union Law – Recent Developments and Limitations”. ...

“Find what you love and let it kill you.”1 Prologs Par izglītību rakstīt nav viegli. Aplūkojamais jautājums situēts dažādu zinātņu un domāšanas jomu (pedagoģija, sociālā, pedagoģiskā psiholoģija, filozofija, tiesību zinātne, vēsture, loģika) krustcelēs. Iespējams pat, ka vieglāk ir izglītību īstenot, nevis to pietiekami padziļināti apspriest. Tik daudz ideju, bet tik daudz jau ir pateikts citviet bibliotēkās, internetā ...

Balstoties autora personiskajā pieredzē, šajā rakstā sniegts ieskats izglītības iestādes padomes (turpmāk – Padome) darbības mērķos, uzdevumos un lomā izglītības iestādes ikdienā. Autora pieredze ļauj secināt, ka šādas Padomes loma skolas dzīvē noteikti nav formāla. ...

Šajā rakstā pausts autora viedoklis par valsts finansēto studiju vietu efektivitāti un valsts iezīmēto mērķu sasniegšanu, kā arī izteikts aicinājums uz diskusiju par izmaiņām esošā finansēšanas modelī, lai efektīvāk sasniegtu valsts iezīmētos mērķus. ...

Ikkatras vasaras izskaņā aktualitāti atgūst jautājumi, kas saistīti ar izglītību un izglītības procesu saistītās lietās. Viens no jautājumiem skar to, kāds ir izglītojamo vecāku (personu, kas īsteno aizgādību) (turpmāk – vecāks) tiesību un pienākumu apjoms šajā procesā. Raksta mērķis ir izanalizēt regulējumu un sniegt atbildi uz jautājumu, kāds ir likumisko pārstāvju tiesību un pienākumu apjoms izglītības procesā, lai būtu nepārprotami skaidrs, ar ko vecāks var rēķināties un kas viņam ir jāņem vērā, piedaloties izglītības procesā. ...

Talantīgo izglītojamo atbalsta sistēmas izveide ir viena no mūsdienu izglītības sistēmas prioritātēm, jo tā ietekmē valsts konkurētspēju un nākotnes intelektuālo potenciālu. Tomēr jāatzīst, ka Latvijā šobrīd šāda sistēma nepastāv un faktiski ir tikai deklaratīvi iekļauta valsts politikas dokumentos. Kamēr izglītojamiem ar speciālām vajadzībām ir nodrošināta pietiekami skaidra juridiskā definīcija, identificēšanas procedūras un mērķēts finansējums, talantīgie izglītojamie paliek “neredzami” izglītības sistēmā. Šī situācija raisa jautājumu – vai valsts pietiekami ievēro Satversmes 112. pantā garantētās tiesības uz izglītību tvērumu pilnā apmērā? Tādējādi raksta mērķis ir aktualizēt talantīgo izglītojamo atbalsta sistēmas attīstības iespējas Latvijā, identificējot galvenās problēmas un to cēloņus esošajā tiesiskajā regulējumā. Rakstā tiek analizēta pašreizējā situācija, kas liedz talantīgajiem izglītojamajiem piekļuvi kvalitatīvai un spējām atbilstošai izglītībai, salīdzinot to ar veiksmīgu starptautisko praksi. Raksta nobeigumā tiek piedāvāti risinājumi, kas aptver gan juridisko bāzi, gan praktiskās ieviešanas mehānismus, kas nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem izglītojamiem neatkarīgi no viņu dzīvesvietas vai sociālekonomiskā stāvokļa. ...

Iekļaujoša izglītība mūsdienu sabiedrībā tiek uzskatīta par vienu no būtiskākajiem kvalitatīvas izglītības stūrakmeņiem, kas balstās uz vienlīdzības, diskriminācijas nepieļaujamības un personības attīstības principiem. Arī Latvijas politiskajā un tiesiskajā regulējumā iekļaujošas izglītības ieviešana ir atzīta par vienu no prioritātēm, kas nostiprināta gan izglītības politikas plānošanas dokumentos, gan starptautiskajos tiesību aktos. Taču, neskatoties uz skaidro politisko virzību, normatīvais regulējums attiecībā uz iekļaujošas izglītības saturu, piemērošanu un praktisko ieviešanu aizvien rada izaicinājumus, kas ietekmē tiesību normu vienveidīgu interpretāciju un īstenošanu praksē. ...

Atsaucoties izglītības jomai veltītā tematiskā žurnāla “Jurista Vārds” viesredaktores Sigitas Martinsones aicinājumam, Izglītības un zinātnes ministrija sniedz šādu viedokli par grozījumiem Izglītības likumā attiecībā uz aizliegumu 1.–6. klases izglītojamiem izglītības iestādē lietot mobilos tālruņus un regulējumu par izglītojamo personīgo mantu pārbaudi un izglītojamā pārvietošanās ierobežošanu. ...

Šī raksta mērķis ir aktualizēt jautājumu par atbildības sadalījumu starp valsti un pašvaldību, īstenojot izglītības funkciju Latvijā. Uzdevumu apjoms izglītības jomā ir teju neuzskaitāms, līdz ar to publikācijā apskatīto funkciju uzskaitījums nav izsmeļošs un reālo apjomu neatspoguļo, vien dod priekšstatu par situāciju un nevienlīdzību kopumā. ...

Sākoties jaunajam mācību gadam, arvien vairāk tiek diskutēts par mācību procesu un dažādiem ar izglītību saistītiem jautājumiem. Drosmīgi izglītības iestāžu vadītāji publiski pauž viedokli un bažas par tiesībpolitikas veidotāju pieņemtajiem lēmumiem un to praktiskās īstenošanas sarežģītību. Plaši tiek runāts ne tikai par izglītības kvalitāti, bet arī par dažādiem izglītības iestādes un tās dibinātāja kompetencē esošiem uzdevumiem ...

26. augustā Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināts Iekšlietu ministrijas sagatavotais Cilvēku tirdzniecības novēršanas plāns 2025.–2027. gadam. Tā mērķis ir stiprināt institucionālo kapacitāti un efektīvu pieeju cilvēku tirdzniecības novēršanai, vēršoties pret cilvēku tirgotājiem, pilnveidojot atpazīšanu un potenciālo upuru novirzīšanu, kā arī sniedzot atbilstošu atbalstu upuriem. Plāns paredz ieviest Latvijai izteiktās ...

Ir paredzētas konceptuālas izmaiņas bērnu un aizgādnībā esošo personu tiesību aizsardzības sistēmā – to paredz grozījumi Bāriņtiesu likumā, ko 26. augustā pieņēma valdība. Par tiem vēl jādiskutē un jānobalso Saeimai. Likumprojektā paredzēts, ka visiem bāriņtiesu darbiniekiem, balstoties uz bāriņtiesu īpašo lomu sabiedrībā un tās pieņemtajiem lēmumiem, ir jābūt Latvijas pilsoņiem. Bāriņtiesas locekļu pieņemtie lēmumi attiecībā ...

27. augustā tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere Tartu tikās ar Igaunijas tieslietu un digitālo tehnoloģiju ministri Līzu Pakostu (Liisa-Ly Pakosta). Ministres vienojās meklēt kopīgus Baltijas un Eiropas līmeņa risinājumus uzturlīdzekļu parādnieku aktīvu slēpšanas problēmai, kā arī turpināt diskusijas Rīgā par digitalizāciju un mākslīgā intelekta izmantošanu tiesu sistēmā, iesaistot akadēmisko vidi un uzņēmējus. ● ● ...