MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

3. oktobrī Latvijas Universitātes (LU) Juridiskajā fakultātē šīs institūcijas zinātniskā novērtējuma ietvaros notika ārvalstu ekspertu saruna ar Latvijas tieslietu nozares pārstāvjiem. Sarunā ar ekspertiem – astoņu dažādu ārvalstu profesoriem – tika vērtēta fakultātes zinātnisko sasniegumu ietekme un saikne ar praksi. Šajā pasākumā pēc LU Juridiskās fakultātes aicinājuma piedalījās tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, Satversmes tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs, Augstākās tiesas senatore Ieva Višķere, Zvērinātu advokātu padomes loceklis Aldis Liepiņš, žurnāla “Jurista Vārds” galvenā redaktore Dina Gailīte u.c. nozares pārstāvji.  ...

3. oktobris ir Augstākajai tiesai nozīmīgs datums – šajā dienā 1995. gadā Augstākās tiesas plēnums pieņēma lēmumu par tiesas sadalīšanu kasācijas instancē – Senātā – un apelācijas instancē – Tiesu palātās. Tas nozīmēja Senāta atjaunošanu, kas bija kasācijas instance Latvijā 1918.–1940.gadā. Šodien atzīmējam atjaunotā Senāta 30. gadadienu.  ...

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir atstājis negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2023. gada 12. maija spriedumu, ar kuru tika atteikts piešķirt atbalstu, lai kompensētu Covid-19 krīzes radīto apgrozījuma kritumu uzņēmumiem.  ...

Ceturtdien, 2. oktobrī, Satversmes tiesā ierosināta lieta “Par Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumu Nr. 1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 19.1 4. apakšpunkta (redakcijā, kas bija spēkā no 2013. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 21. novembrim) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam”.  ...

Otrdien, 30. septembrī, Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā", kas dos tiesības Valsts policijai un Valsts robežsardzei ārkārtas un neatliekamās situācijās, kad ir apdraudēta sabiedriskā kārtība un drošība un kritiskā un publiskā infrastruktūra, īslaicīgi pielietot speciālos radiolīdzekļus nevēlamu radiosakaru pārtraukšanai.  ...

Trešdien, 1. oktobrī, Satversmes tiesa sāks izskatīt lietu Nr. 2025-08-01 “Par Administratīvās atbildības likuma 183. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam”.  ...

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aicina publiskā un privātā sektora institūcijas izmantot metodoloģiju, ar kuras palīdzību var novērtēt institūciju ieviesto iekšējās kontroles sistēmu efektivitāti korupcijas un interešu konflikta novēršanas jomā.  ...

Tieslietu akadēmijā norisinās mācību kurss “Cilvēktiesību piemērošana: no teorijas līdz praksei”, kurā tiesneši, prokurori un viņu palīgi padziļināti apgūst cilvēktiesību interpretāciju un piemērošanu Latvijas tiesību sistēmā.  ...

“NJORD” ir starptautisks, pilna servisa zvērinātu advokātu birojs, Skandināvijas un Baltijas valstu advokātu biroju tīkla biedrs. NJORD birojos Dānijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ir nodarbināti ap 260 darbinieku, no kuriem 135 ir advokāti. Aicina pieteikties sadarbībai JURISTU/ JURISTI Svarīgākās prasības: augstākā izglītība tiesību zinātnē; teicamas angļu valodas ...

Laikā, kad tiesību zinātnes kopiena vēl pārdomā Latvijas Zvērinātu advokātu padomes 2025. gada 18. septembrī atklātos novērojumus par tiesībsargājošo institūciju rīcības tendencēm, kas skar zvērinātus advokātus, Senāta Administratīvo lietu departaments 2025. gada 19. septembra spriedumā lietā Nr. A420226424, SKA-745/20251 ir paudis svarīgas atziņas par zvērināta advokāta tiesībām iepazīties ar pabeigta kriminālprocesa materiāliem. ...

Publiskajā telpā arvien biežāk pret advokātiem un advokatūru kopumā tiek raidīti ne sevišķi glaimojoši izsacījumi, veltot dziļdomīgu kritiku par varbūtējiem negodprātīgas tiesību izlietošanas gadījumiem, pietātes trūkumu pret procesuālajiem oponentiem un vēl citiem “grēkiem”, tostarp “atļaušanos” slimot, tādējādi “novilcinot” tiesvedības procesus. Iespējams, daļa kritisko viedokļu vietumis ir pamatoti, tomēr vairums izteikumu, tostarp no tiesu sistēmai piederīgo profesiju pārstāvju puses, rosina pārdomas par to, vai Latvijas Republikas Advokatūras likuma (turpmāk – Advokatūras likums) 2. pantā nostiprināto ideālu – advokatūru kā tiesiskas valsts justīcijas neatņemamu sastāvdaļu – tiesneši, prokurori, tiesībsargājošo iestāžu un valsts pārvaldes struktūru pārstāvji, galu galā paši advokāti un sabiedrība kopumā izprot ja ne vienādi, tad vismaz līdzīgi. ...

Pagājušajā nedēļā ar vairākiem pasākumiem tika atzīmēta 35. gadskārta kopš Latvijas Republikas prokuratūras izveides. Citstarp 23. septembrī iznāca arī žurnāla “Jurista Vārds” tematisks speciālizlaidums (dubultnumurs), ko redakcija veidoja sadarbībā ar prokuratūru. Šajā pašā dienā notika arī prokuratūras un “Jurista Vārda” kopīgi rīkota lietpratēju diskusija “Ārpustiesas krimināltiesisko attiecību noregulējums”, ko attālināti varēja vērot jebkurš interesents un kas tiešsaistē sasniedza negaidīti lielu auditoriju, tādējādi apliecinot izvēlētā temata aktualitāti. ...

Latvijas tiesiskajā telpā izskanējusi Augstākās tiesas priekšsēdētāja iecere advokātu ētikas jautājumus nodot izskatīšanai tiesnešu Disciplinārtiesā, jo, viņaprāt, advokatūra netiekot galā ar šiem jautājumiem. Lai to panāktu, tiks iesaistīta Tieslietu padome, kura vērsīsies ar jautājumiem pie advokatūras.1 Tomēr šāds priekšlikums un risinājuma metode, lai arī, iespējams, rosināti ar vēlmi stiprināt sabiedrības uzticību tiesu varai, raisa nopietnas šaubas par to savienojamību ar demokrātiskas sabiedrības pamatprincipiem un advokātu profesijas neatkarību. ...

Latvijā pastāv plaši izplatīta prakse nekustamo īpašumu kopīpašniekiem rakstiski vienoties par kopīpašumā esošā nekustamā īpašuma dalītu lietošanu, tas ir, vienoties, kurš kopīpašnieks kuru nekustamā īpašuma daļu lieto. Kopīpašnieki parasti lūdz tiesu nostiprināt zemesgrāmatā šādu rakstisku vienošanos, taču Civillikumā1 un Zemesgrāmatu likumā2 nav noteikta šādas vienošanās nostiprināšana zemesgrāmatā. Savukārt tiesu praksē tiek atzīta vienošanās nostiprināšana zemesgrāmatā, tādējādi nonākot pretrunā Civillikumam un Zemesgrāmatu likumam. Tiesu praksē ir atzīta arī kopīpašuma priekšmeta dalītas lietošanas kārtības noteikšana ar tiesas spriedumu un secīga nostiprināšana zemesgrāmatā. Šī raksta mērķis ir atspoguļot problēmas būtību, aicināt juristus uz diskusiju par to, kā risināt šo problēmu, kā arī vērst Tieslietu ministrijas un likumdevēja uzmanību uz nepieciešamību grozīt normatīvos aktus. ...