MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Tiesa) šodien pasludināja tās 2025.gada 10.jūlija lēmumu lietā Lavreckis pret Latviju, noraidot iesniedzēja sūdzību par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1.Protokola 1.panta (tiesības uz īpašumu) iespējamo pārkāpumu.  ...

Iekšējās drošības akadēmija (IDA) 2025./2026. studiju gadā uzņem līdz šim lielāko studentu skaitu – 491. Tas ir par 148 vairāk nekā pirmajā uzņemšanā 2023. gadā, kad studijas uzsāka 343 studenti.  ...

Ņemot vērā ilgtermiņā paveikto nozares sakārtošanā un strauju maksātnespējas administratoru skaita samazināšanos, 2026. gadā plānots soli pa solim reorganizēt Maksātnespējas kontroles dienestu (MKD). Funkcijas pārņems Tieslietu ministrija un Tiesu administrācija, nodrošinot esošo profesionāļu iesaisti arī jaunajā modelī. Valsts iestāžu skaita samazinājums, vienlaikus turpinot nodrošināt uzraudzības funkcijas, ļaus optimizēt procesus un resursu izlietojumu.  ...

8. septembrī Tiesu administrācijā notika tikšanās ar abu instanču administratīvo tiesu priekšsēdētājiem un Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāju, lai izvērtētu Administratīvā procesa pārcelšanas uz jauno Tiesu informācijas sistēmu (TIS 2) pilotprojekta rezultātus.  ...

Augstākās tiesas plēnums 8. septembrī par Disciplinārtiesas locekli atkārtoti ievēlēja Senāta Krimināllietu departamenta senatori Anitu Poļakovu.  ...

8. septembrī Augstākās tiesas plēnums par Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēja senatoru Normunda Salenieku. Par viņu balsoja 26 no 28 klātesošajiem senatoriem.  ...

Ministru kabinets šodien, 9. septembrī, atbalstīja Latvijas pievienošanos Eiropas Padomes Konvencijai par advokāta profesijas aizsardzību (turpmāk – Konvencija), kas nodrošina juridiski saistošu un vienotu standartu kopumu advokātu profesionālās neatkarības, brīvības un aizsardzības garantēšanai visās dalībvalstīs. Ministru kabinets pilnvaroja tieslietu ministri Inesi Lībiņu-Egneri parakstīt Konvenciju un noteica Tieslietu ministriju kā atbildīgo iestādi tās saistību izpildei.  ...

Labi informēti par savām tiesībām ir 61% Latvijas iedzīvotāju, taču vairāk nekā puse (52%) norāda, ka valsts sniegtā informācija par tiesību aktiem varētu būt vieglāk saprotama. Pirmajā Latvijas Tiesībpratības mērījumā secināts – skalā no 4 līdz 16 Latvijas iedzīvotāju tiesībpratības rādītājs ir tikai nedaudz zem viduspunkta – 9,97 punkti.  ...

Likumdevēja izvēlētais atlīdzināšanas regulējums, ar zaudējumiem aptverot arī izmaksas, kas saistītas ar juridisko palīdzību, nonāk pretrunā Latvijas tiesību sistēmā valdošajai jēdziena “zaudējumi” izpratnei un rada citas ar atlīdzinājuma procedūras izpratni un tiesiskuma izvērtēšanu saistītas problēmas. Juridiskās palīdzības izdevumu kategorizēšanā pastāv neviennozīmīga pieeja – no vienas puses tiesas, kas praktiski piemēro esošo regulējumu, saskaņā ar kuru šie izdevumi aptverti zem zaudējumu jēdziena, tos arī atlīdzina kā zaudējumus un piemēro zaudējumu atlīdzināšanas principus un atziņas. Savukārt, izvērtējot attiecīgo normu satversmību, Satversmes tiesa tos skata kā maksājumus, kas var ierobežot privātpersonas tiesības uz brīvu pieeju tiesai. Neizpratne par juridiskās palīdzības izdevumu atlīdzināšanas kārtību atspoguļojas arī pieteikumos, kuros pieteicēji lūdz atlīdzināt faktiskos izdevumus, atsaucoties uz Satversmes 92. panta trešajā teikumā garantētajām tiesībām uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Raksta mērķis ir izzināt juridiskās palīdzības izdevumu kā zaudējumu atlīdzināšanas problemātiku Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma kontekstā. ...

2025. gada aprīļa sākumā Čikāgā, Amerikas Savienotajās Valstīs norisinājās ABA TechShow 2025 – Amerikas advokātu asociācijas (American Bar Association) ikgadējā konference, kas veltīta juridiskajām tehnoloģijām. Timotijs Driskols (Timothy S. Driscoll), Ņujorkas štata Augstākās tiesas tiesnesis (Supreme Court of the State of New York), šajā konferencē piedalījās diskusiju paneļos, daloties ar pieredzi un redzējumu par mākslīgā intelekta (turpmāk – MI) sistēmu un risinājumu izmantošanu jurista profesijā. Šajā intervijā viņš sniedz savu redzējumu par MI un citām tehnoloģijām, uzsverot gan nepieciešamību apgūt jaunās tehnoloģijas, gan arī ievērot saprātīgu piesardzību attiecībā uz uzdevumiem, kam MI tiek izmantots. Tiesnesis T. Driskols strādā arī specializētā komerctiesā – Nasavas apgabala Komerclietu divīzijā – un intervijā sniedz ieskatu tiesas izveides un darbības principos, kā arī dalās ar pieredzi un novērojumiem, strādājot šajā tiesā. ...

Priekšvēsture Praksē nav un visticamāk arī nebūs iespējams pilnībā izslēgt situācijas, kurās apsūdzībā tiek norādīta kļūdaina juridiskā kvalifikācija vai netiek pietiekami precīzi atspoguļoti visi likumā noteiktie noziedzīga nodarījuma faktiskie apstākļi. Šādas nepilnības var izpausties dažādās formās: (1) kāds apstāklis apsūdzībā nav norādīts vispār; (2) tas ir norādīts, taču aprakstīts nepietiekami detalizēti; vai (3) ...

Taisnīguma izpratne nemainīgi ir aktuāls temats diskusijās par tiesību realizāciju. Aktualitāte pamatojas apstāklī, ka taisnīgums ir demokrātiskas tiesiskas valsts tiesiskās sistēmas galīgais mērķis,1 tādēļ nemitīgi tiek domāts par mehānismiem šī mērķa sasniegšanai. Šī diskusija ierasti ir saistīta ar tiesību piemērošanu un tiesas nolēmumu pieņemšanu, jo tieši tiesas uzdevums ir aizstāvēt taisnīgumu, darbojoties sabiedrības interesēs. Proti, tieši tiesu vara ir atbildīga par taisnīguma atjaunošanu, kad nepamatoti ir aizskartas kāda likumiskās intereses.2 Savukārt tiesību zinātnes uzdevums ir identificēt tiesību un to piemērošanas prakses trūkumus, sniegt pamatoti kritisku vērtējumu un priekšlikumus potenciāliem uzlabojumiem.3 ...

Pēc vairāk nekā divdesmit gadu diskusijām Ministru kabinets 2025. gada 2. septembrī konceptuāli atbalstīja Valsts kancelejas sagatavoto priekšlikumu izdienas pensiju sistēmas pilnveidei.1 Lēmums iezīmē pagrieziena punktu sadrumstalotā regulējuma reformā – sistēmā, kas šobrīd rada būtisku slogu valsts budžetam, izdevumiem pēdējā desmitgadē pieaugot vairāk nekā divarpus reizes. Reformas mērķis ir izveidot ilgtspējīgu un vienlīdzīgu kārtību, saglabājot izdienas pensijas tikai amatos ar paaugstinātu risku, pakāpeniski paaugstinot pensionēšanās vecumu un stāžu, kā arī vienkāršojot aprēķina sistēmu. ...

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nodevis publiskajai apspriešanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna 2026.–2027. gadam projektu. Nevalstisko organizāciju, privātā un publiskā sektora pārstāvji, kā arī iedzīvotāji aicināti iepazīties ar izstrādātā plāna projektu un līdz 28. septembrim iesniegt Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā savus priekšlikumus. Dokumenta ...