MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

Kā 2026. gada 30. augustā tika skaidrots TV3 raidījumā “Nekā personīga”, vairākās neatkarīgajās institūcijās var būt sagaidāma tiesiska krīze. To izraisījis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kas saskatījis pārkāpumus šo iestāžu vadītāju ievēlēšanas procesā. Administratīvo sodu saņēmušas Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja un vietniece, tiek pētīta Satversmes tiesas priekšsēdētājas un viņas vietnieces ievēlēšana, jo šīs personas tika ievēlētas vienbalsīgi, tātad tās ir balsojušas arī pašas par sevi, kas, KNAB ieskatā, neatbilst likumam “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, un šīs personas var tik sauktas pie atbildības. ...

Šajā apskatā apkopotas likumdošanas un tiesu prakses aktualitātes par laika posmu no 24. līdz 28. augustam. ...

Senāta Krimināllietu departaments ir atcēlis Vidzemes apgabaltiesas spriedumu un izbeidzis kriminālprocesu lietā par piesavināšanos lielā apmērā, atzīstot, ka apsūdzētās personas darbībās nav noziedzīga nodarījuma sastāva.  ...

Informācija par Latvijas Zvērinātu advokātu padomē (Padome) laikposmā no 30. jūlija līdz 25. augustam pieņemtajiem lēmumiem. ...

Senāta Administratīvo lietu departaments ir atcēlis Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atzītas pieteicējas tiesības saņemt valsts amatpersonas atlaišanas pabalstu, un nodevis lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā.  ...

2026. gada 1. jūlijā apritēja otrais gads, kopš Latvijā ieviests partnerības institūts. Tas piešķir tiesības divām pilngadīgām personām neatkarīgi no dzimuma juridiski nostiprināt savas attiecības, noformējot tās oficiāli pie zvērināta notāra notariāla akta formā. Šāda attiecību reģistrācija vairāk nekā 900 pāriem1 Latvijā nodrošinājusi tiesisku, ekonomisku un sociālu aizsardzību valsts līmenī. Divi gadi ir pietiekams laika nogrieznis, lai šajā rakstā atskatītos uz aizvadītajiem “partnerības gadiem”, lai aktualizētu partnerattiecību reģistrēšanas nozīmību un izceltu novērotās tendences zvērinātu notāru praksē. ...

Raksta mērķis ir izpētīt un konstruēt tirgus dalībnieka atbildības kritērijus un izvērtējuma metodoloģiju gadījumā, ja tirgus dalībnieks ir pārkāpis Eiropas Savienības (turpmāk – ES) konkurences tiesības, rīkojoties atbilstoši ES dalībvalsts nacionālajām tiesību normām. ...

Finanšu pakalpojumu digitalizācija ir būtiski mainījusi ne tikai veidu, kā cilvēki glabā un pārskaita līdzekļus, bet arī noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas un izmeklēšanas vidi. Investīciju krāpšana digitālajā vidē parasti nav vienas valsts noziegums. Cietušais var atrasties Latvijā, krāpnieciskā tīmekļvietne – tikt uzturēta citā valstī, saziņas infrastruktūra – vēl citā, savukārt noziedzīgi iegūtie līdzekļi dažu minūšu laikā var tikt pārvērsti ...

Šajā apskatā apkopotas likumdošanas un tiesu prakses aktualitātes par laika posmu no 2026. gada 17. līdz 21. augustam. ...

Senāta Administratīvo lietu departaments ir izskatījis pieteicēja iesniegto blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmumu un atzinis, ka jautājums par pieteikuma virzību nododams jaunai izskatīšanai daļā.  ...

Šobrīd ir uzsākta desmitgades lielākā publisko iepirkumu regulējuma reforma. Tās mērķis ir samazināt paša iepirkuma procesa izmaksas, padarīt to ātrāku un efektīvāku, līdz ar to izdevīgāku visai sabiedrībai, kā arī atvieglot publisko iepirkumu veicēju praktisko ikdienas darbu un padarīt iepirkuma procesu saprotamāku un taisnīgāku no piegādātāju skatpunkta. “Jurista Vārda” raidierakstā “Juristu saruna” par reformas cēloņiem un mērķiem sarunājas ...

Senāta Civillietu departaments ir atzinis, ka nav pamata ierosināt kasācijas tiesvedību lietā par nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu. Līdz ar to spēkā stājies Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru prasība apmierināta daļēji un atbildētājai uzlikts par pienākumu publiski atsaukt nepatiesās ziņas.  ...

Latvijas likumdevēja uzmanību šobrīd ir ieguvis jautājums par dzīvnieku tiesisko statusu, arī plašākā sabiedrībā rosinot plašas debates, vai Civillikumā ir jādefinē, ka “dzīvnieks nav lieta”. Šveicē šādi grozījumi ir veikti jau pirms vairāk nekā 20 gadiem, un esmu tajos līdzdarbojies. Tāpēc atsaucos žurnāla “Jurista Vārds” aicinājumam dalīties viedoklī par šāda regulējuma nepieciešamību dzīvnieku aizsardzības stiprināšanai un apsvērumiem, kas ar to saistās. ...