MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

Senāta Civillietu departaments atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību lietā, kurā bijušais Ventspils domes deputāts cēlis prasību pret bijušo Ventspils domes mēru par goda un cieņas aizskāruma novēršanu. Attiecīgi stājies spēkā Kurzemes apgabaltiesas spriedums, ar kuru bijušā domes deputāta prasība noraidīta.  ...

Senāta Krimināllietu departaments 26. martā atcēlis spriedumu daļā par piemēroto sodu lietā, kurā par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu apsūdzēta bijusī Iekšlietu ministrijas Informācijas centra (IeM IC) amatpersona.  ...

Pēdējos gados prokuratūras resursi koncentrēti tādiem prioritāriem darbības virzieniem kā kriminālprocesa īstenošanai par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas (NILL) apkarošanā, noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar valsts drošības apdraudējumu, un noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas.  ...

"Latvijas Vēstnesis" informē, ka krāpnieki, izmantojot vārdisko asociāciju ar "Latvijas Vēstnesi" ("vestnesis.lv"), "Vestnesis" vārdā sūta īsziņas (SMS) ar it kā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informāciju par nodokļu kontroles rēķinu. Šīs SMS NESŪTA oficiālais izdevējs. Tas ir krāpniecisks mēģinājums izkrāpt naudu! Oficiālajam izdevējam nav saistības ar VID darbībām.  ...

Noslēdzies atklātais konkurss uz Datu valsts inspekcijas (DVI) direktora amatu, un amatam tiek virzīta Jekaterinas Macukas kandidatūra.  ...

Otrdien, 25.martā, tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere pieņēma divu zvērinātu tiesu izpildītāju palīgu solījumus. Solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus deva Santa Jakušāne, kura turpmāk darbosies kā Latgales apgabaltiesas zvērinātas tiesu izpildītājas Gaidas Rutkovskas palīdze, kā arī Vidzemes apgabaltiesas zvērinātas tiesu izpildītājas Līgas Kavītes palīdze Ramona Kaužēna-Bērziņa.  ...

Ievads Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) ieviešana visās cilvēka darbības sfērās neapšaubāmi veicina visaptverošu attīstību un progresu. Nevar noliegt, ka IKT veicina drošību, mazinot “cilvēka faktora” kļūdas. Tajā pašā laikā IKT plaša izplatība veido labvēlīgu augsni kiberapdraudējumiem, padarot iespējamus kiberuzbrukumus. Kiberuzbrukumu vektorus var veidot gan konfigurācijas kļūdas, kuras pieļauj ...

Satversmes tiesa 2020. gada 29. oktobra spriedumā lietā Nr. 2019-29-01 ir norādījusi, ka tādu tiesību normu pieņemšana, kuras jau sākotnēji ir tikai “tukši vēlētājiem adresēti solījumi”, kas netiks pildīti, neatbilst tiesiskas valsts principam, kā arī apdraud pašus ar Satversmi aizsargātās valsts demokrātiskās iekārtas pamatus.1 Norādītais līdzinās tiesību socioloģijā atzītajai izpratnei par to, ka pastāv tādas tiesību normas, kurām ir vienīgi simboliska ietekme, tādā veidā apzināti radot disonansi starp jābūtību un tiesisko realitāti. Līdz ar to ir vērtīgi izpētīt tiesību normu ar simbolisku ietekmi juridiskos un socioloģiskos pamatus un izcelsmi, kā arī tās ietvaros izvērtēt konkrētu Latvijas tiesiskajā sistēmā pastāvošu gadījumu. Raksta mērķis ir konkretizēt tiesību normu ar simbolisku ietekmi teorētisko izpratni tiesību socioloģijā, izstrādāt kritērijus šādu tiesību normu atpazīšanai, kā arī piemērot tos konkrēta gadījuma izvērtēšanai. ...

Šajā rakstā autore lakoniski aplūko mākslinieciskās un radošās brīvības izpausmju juridiskās robežas, vienlaikus paužot vērtējumu par to, kālab dažbrīd netīkama, šokējoša vai pat klaji provocējoša šo brīvību īstenošana tomēr ietilpst gan ar Latvijas Republikas Satversmi, gan Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju aizsargāto vērtību lokā. Ierosme šīs publikācijas tapšanai bija 2025. gada 28. februārī plašsaziņas līdzekļos tiražētā informācija, ka pret mākslinieku, Latvijas Mākslas akadēmijas asociēto profesoru Kristianu Brekti uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 229. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm jeb par kultūras priekšmetu apgānīšanu. ...

Tieslietu ministrija Tieslietu ministrija aicina Tevi komandā KRIMINĀLTIESĪBU DEPARTAMENTA VECĀKĀ JURISTA ierēdņa amatā Mēs Tev uzticēsim: tiesību aktu projektu, nacionālo pozīciju, instrukciju, nostāju, attīstības plānošanas dokumentu un informatīvo ziņojumu projektu izstrādi un to virzības nodrošināšana Ministru kabinetā un Saeimā; izvērtēt un sagatavot atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem ...

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk – KNAB) kontrolē interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, kā arī normatīvajos aktos noteikto aizliegumu un papildu ierobežojumu ievērošanu. Šādas kontroles mērķis ir nodrošināt valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas lēmumiem un rīcību. Analizējot KNAB konstatētos valsts amatpersonu pārkāpumus 2024. gadā, var secināt, ka tie visbiežāk ir saistīti ar neatļautu amatu savienošanu. Tie veido teju pusi – 91 – no konstatētajiem valsts amatpersonu administratīvajiem pārkāpumiem. Kopumā šā gada laikā KNAB konstatēja likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (turpmāk – IKNL) ierobežojumu un aizliegumu pārkāpumus 180 gadījumos. ...

2017. gadā Krimināllikums (turpmāk – KL) tika papildināts ar jaunu 132.1 pantu, paredzot tajā atbildību par vajāšanu – vairākkārtēju vai ilgstošu citas personas izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu šai personai vai nevēlamu saziņu ar viņu, kas rada pamatu personai baidīties par savu vai savu tuvinieku drošību.1 Tas nesatur tiešus norādījumus par nodarījuma subjektīvo pusi, bet nav strīdu, ka to var izdarīt tikai ar tiešu nodomu. Savukārt judikatūrā paustais viedoklis, ka šā noziedzīgā nodarījuma subjektīvo pusi raksturo speciāls nolūks – iedvest bailes upurim, manuprāt, nepamatoti sašaurina iespēju piemērot KL 132.1 pantu. ...

Sekojot atjauninātajai krimināltiesību mācību grāmatai Krimināllikuma vispārīgās daļas jautājumos, kas iznāca 2024. gadā, nu pie lasītājiem nonācis arī sevišķajai daļai veltītais papildinātais izdevums. Šī vairāk nekā tūkstoš lappušu biezā mācību grāmata ir sava 2009. gada priekšteča turpinājums, kas papildināts atbilstoši pēdējos gados izdarītajiem grozījumiem Krimināllikumā un likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” un jaunākajām teorētiskajām nostādnēm krimināltiesību jomā. ...

2025. gada martā Eiropas Padome (EP) pieņēma Konvenciju par advokāta1 profesijas aizsardzību (Convention for the Protection of the Profession of Lawyer, turpmāk – Konvencija).2 Šis starptautiskais instruments ir pirmais juridiski saistošais dokuments, kas veltīts tieši advokāta profesijas aizsardzībai, un tas veido jaunu standartu advokātu tiesību nodrošināšanai EP dalībvalstīs. Konvencija tika izstrādāta, reaģējot uz pieaugošiem draudiem, ar kuriem saskaras advokāti Eiropā un citviet pasaulē, tostarp iebiedēšanu, uzbrukumiem un administratīviem ierobežojumiem, kas kavē juridiskās palīdzības sniegšanu un personu tiesību aizsardzību. ...