MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir izstrādājis ziņošanas vadlīniju “Ziņojumu sniegšana par aizdomīgiem darījumiem un atturēšanās no darījuma veikšanas” trešo (papildināto) redakciju.  ...

Latvijas maksātnespējas jomas attīstībā pēdējo gadu laikā vērojama pozitīva tendence, kuras pamatā ir uzsvars uz procesa kvalitāti un efektivitāti. 2024. gadā fiksēti vairāki pozitīvi rādītāji, kas liecina par būtiskiem uzlabojumiem maksātnespējas vides caurskatāmībā, administratīvo izmaksu samazināšanā un kreditoru interešu aizsardzībā.  ...

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir izstrādājis ziņošanas vadlīniju “Ziņojumu sniegšana par aizdomīgiem darījumiem un atturēšanās no darījuma veikšanas” trešo (papildināto) redakciju.  ...

Otrdien, 2025. gada 10. jūnijā, Latvijā stāsies spēkā būtiski grozījumi attiecībā uz atbildību par starptautisko sankciju pārkāpumiem. Grozījumi paredz gan stingrākus kriminālsodus, gan jaunu administratīvās atbildības mehānismu, kā arī vienkāršotu ziņošanu par starptautisko sankciju pārkāpumiem. Šīs izmaiņas stiprina valsts spēju efektīvi saukt pie atbildības tos, kas pārkāpj starptautiskās sankcijas.  ...

No 4. līdz 6. jūnijam Rīgā notikušais Eiropas Tieslietu padomju asociācijas (ENCJ) gada nozīmīgākais forums – Ģenerālā asambleja – noslēdzies ar vienotu un skaidru vēstījumu par Eiropas valstu tieslietu padomju apņemšanos kopīgi stāties pretim tiesiskuma apdraudējumiem. Trīs dienas Rīgā norisinājās augsta līmeņa diskusijas, kas pulcēja tieslietu padomju un līdzīgu institūciju pārstāvjus no 31 Eiropas valsts.  ...

Turpinājums. Raksta sākums – “Jurista Vārdā” Nr. 21, 27.05.2025. 3. Advokāta profesija un tiesības Latvijā (Latvijas teritorijā) Rakstveidā kodificētas tiesības Latvijas teritorijā atveda vācu krustneši. Viduslaiku Livonijā, tāpat kā citur Eiropā vācu zemēs, tiesības tika dalītas zemes tiesībās (Landrecht) un pilsētas tiesībās (Stadtrecht). Eiropā tika izmantoti vairāku tiesību kodifikāciju paraugi. Zemes tiesībām par ...

Informācija par Latvijas Zvērinātu advokātu padomē (Padome) laikposmā no 2025. gada 7. maija līdz 3. jūnijam pieņemtajiem lēmumiem. ...

Latvija uzvarējusi starptautiskās šķīrējtiesas procesā atjaunojamās enerģijas jomā, kurā Latviju pārstāvēja Valsts kanceleja un starptautiskais advokātu birojs “Squire Patton Boggs”. Starptautiskās šķīrējtiesas tribunāls 2025. gada 28. maijā noraidīja Šveicē reģistrētās sabiedrības “R.S.E. Holdings AG” (RSE) prasību pret Latvijas valsti, atzīstot to par nepieņemamu izskatīšanai pēc būtības (pastāvīgajā šķīrējtiesā reģistrētā ...

Senāta Administratīvo lietu departamenta 2025. gada 30. aprīļa lēmumā lietā SKA-532/20251 aktualizēts būtisks tiesību jautājums – kādos gadījumos persona var prasīt tiesas priekšsēdētājam atbildi pēc būtības, ja iesniegums attiecas uz tiesas kā iestādes, nevis tiesas spriešanas darbību. Lēmumā risināts ne tikai formāls jautājums par pieteikuma pieņemamību, bet daudz plašāk – tas ir kā robežšķirtne starp tiesu varas neatkarību un valsts pārvaldes principiem, starp tiesu kā neatkarīgu varu un tiesu kā institūciju, pie kuras var vērsties Iesniegumu likuma kārtībā. ...

Administratīvā sloga samazināšana ir kļuvusi par vienu no Eiropas Savienības šī brīža politikas pamatmērķiem, īpaši attiecībā uz augošiem uzņēmumiem, kuriem spēkā esošie tiesību akti nereti uzliek nesamērīgus pienākumus. Šī mērķa ietvaros Eiropas Komisija 2025. gada pavasarī nākusi klajā ar plašu Omnibus IV paketi, kuras daļa ir arī priekšlikums grozīt Vispārīgo datu aizsardzības regulu. Grozījumi vērsti uz to, lai pārskatītu pienākumu uzturēt personas datu apstrādes reģistru, paplašinot izņēmumu piemērošanas tvērumu un nostiprinot riskos balstītu pieeju, jo īpaši attiecībā uz tā dēvētajiem small mid-cap uzņēmumiem.1 ...

Irēna Kucina Satversmes tiesas tiesneša amatā stājās 2022. gadā, bet kopš 2024. gada nogales ir Latvijas konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja. Līdz tam viņa darbojusies dažādos zinātniskos, juridiskos un administratīvos amatos. Plašāko atpazīstamību juridiskajā sabiedrībā guvusi, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieces amatā izstrādājot un vadot Latvijas tiesu sistēmas reformu un efektivizācijas procesus (tai skaitā mazo tiesu reorganizāciju, tīro triju instanču sistēmas izveidi utt.). Vairākus gadus bijusi Latvijas Republikas pārstāve Eiropas Savienības Tiesā, kā arī Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietniece un Valsts prezidenta padomniece, piedalījusies un vadījusi dažādus starptautiskus tiesiskuma veicināšanas un bērnu tiesību aizsardzības projektus. Kā tiesību zinātniece I. Kucina specializējusies starptautiskajās privāttiesībās, un viņai ir arī ilgstoša akadēmiskā darba pieredze dažādās institūcijās, kopš 2016. gadā I. Kucina ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētā profesore. Jaunākie pētījumu virzieni: mākslīgais intelekts un digitalizācija tiesu sistēmā, nacionālo konstitucionālo tiesu un Eiropas Savienības Tiesas mijiedarbība, tiesiskuma apdraudējuma problēmas Eiropas Savienībā. I. Kucina ir arī daudzu publikāciju autore žurnālā “Jurista Vārds”. Šajā intervijā viņa atbildēja uz jautājumiem ne tikai par Satversmes tiesas darbu un vairākiem neseniem spriedumiem, kā arī saviem mērķiem tiesas priekšsēdētājas amatā, bet arī pauda viedokli par konstitucionālās tiesas pienākumiem demokrātiskas tiesiskas valsts iekārtas iekšēju un ārēju apdraudējumu apstākļos, kā arī cilvēktiesību aizsardzību šādā situācijā. ...

Mārtiņš Paparinskis būs īpašais ziņotājs diviem tematiem Starptautisko tiesību komisijā Starptautisko tiesību komisijas 76. sesijas dienas notikumu biļetenā1 ir norādīts, ka 30. maijā komisija ir nolēmusi savu darbu sarakstam pievienot šādas tēmas: Rūpības pienākums starptautiskajās tiesībās un Kompensācija par kaitējumu, kas nodarīts ar starptautiski prettiesisku rīcību. Par īpašajiem ziņotājiem tiek iecelti Penelope Ridingsa ...

Ar svinīgu pasākumu Latvijas Universitātes (LU) Mazajā aulā 29. maija pēcpusdienā notika zinātniskās monogrāfijas “Juridisko metožu mācība. Astoņi soļi tiesību normu piemērošanā” oficiālā atvēršana. Tās zinātniskā redaktore un satura līdzautore ir LU profesore Daiga Rezevska, kas īstenojusi īpašu ieceri – visi šīs monogrāfijas autori pieder vienai zinātniskajai skolai un pie saviem promocijas darbiem strādājuši profesores vadībā. Grāmatas izdevējs ir LU Akadēmiskais apgāds. ...

2. jūnijā Augstākās tiesas plēnums, izvērtējot Augstākās tiesas priekšsēdētāja pilnvarotās senatores veiktās pārbaudes rezultātus, atzina, ka nav konstatējams kāds no Prokuratūras likuma 41.1 pantā paredzētajiem ģenerālprokurora atlaišanas pamatiem. Par šādu lēmumu nobalsoja 29 no 30 klātesošajiem senatoriem ...