MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

2020. gada nogalē Tiesībsarga birojs noslēdza pārakreditācijas procesu vienā no ANO komitejām, kas uzrauga cilvēktiesību organizāciju darbību pasaulē un ieguva visaugstāko – A statusu. Šis statuss nozīmē, ka iestāde strādā atbilstoši augstākajiem pasaulē noteiktajiem standartiem, kas attiecas uz cilvēktiesību un labas pārvaldības ievērošanu.

Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Normunds Salenieks Augstākās tiesas gada atskaites plēnumā 22. janvārī savu ziņojumu sāka ar vispozitīvāko vēsti: departaments sasniedzis mazāko lietu atlikumu pēdējos divpadsmit gados. Gada beigās neizskatīta 421 lieta – par 228 mazāk nekā iepriekšējā gadā. Ja salīdzina ar laiku pirms sešiem gadiem, lietu atlikums samazinājies gandrīz par 1700 lietām.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija trešdien, 27. janvārī, lēma izveidot darba grupu, lai spriestu par nepieciešamību veikt grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā.

Satversmes tiesas 1. kolēģija 2021. gada 26. janvārī ierosināja lietu “Par Civillikuma 242. panta 5. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. un 110. pantam”.

27. janvārī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēdē piedalījās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un veselības ministrs Daniels Pavļuts. Pašvaldību vadītāji uzsvēra datu nepieciešamību un informācijas būtisko nozīmi efektīvai Covid-19 izplatības ierobežošanai, akcentēja pašvaldību gatavību un iesaisti vakcinēšanas procesā, kā arī aicināja vienoti risināt situāciju sociālās aprūpes centros u.c.

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 27. janvārī, konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus, ar kuriem iecerēts turpināt piemērot pašlaik spēkā esošās kadastrālās vērtības vismaz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Rīgas Juridiskā augstskola (RJA) 2020.gada ES grantu konkursa ietvaros saņēmusi pozitīvu ES atbildīgās institūcijas EACEA lēmumu par Žana Monē granta piešķiršanu. Projekts “Izcilība ES studijās Rīgas Juridiskajā augstskolā” (Excellence in EU Studies at Riga Graduate School of Law) ar logo EU@RGSL stiprinās akadēmisko izglītību un aktivitātes ES studiju jomā.

Saeimā ceturtdien, 28. janvārī, notiks ikgadējās ārpolitikas debates, kurās deputātiem par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) jautājumos ziņos ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Debates šogad notiks attālināti platformā e-Saeima.

Otrdien, 26. janvārī, Ministru kabinets atbalstīja Iekšlietu ministrijas iniciatīvu arī 2021.gadā piešķirt piemaksas Valsts policijas un Valsts robežsardzes amatpersonām par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos saistībā ar Covid‑19 infekcijas uzliesmojumu un tā seku novēršanu.

Samērojot divas darba prioritātes – stabilas judikatūras veidošanu un ātra kasācijas procesa nodrošināšanu, Senāta Krimināllietu departaments aizvadītajā gadā meklējis risinājumus, kā iespējami vairāk laika veltīt to tiesību jautājumu padziļinātai izpētei, kuri ir nozīmīgi judikatūrai. Akcents likts uz iepriekš mazāk izmantotu darbības modeli, kam jānodrošina stabilāka judikatūra un intensīvāka Senāta atziņu izmantošana tiesu nolēmumos.

Administratīvo lietu departaments līdz ar pamatfunkciju – tiesas spriešanu un judikatūras veidošanu – par savu misiju uzskata arī juridiskās kultūras veicināšanu, tādēļ tas bija viens no akcentiem departamenta priekšsēdētājas Veronikas Krūmiņas ziņojumā Augstākās tiesas gada atskaites plēnumā 22. janvārī.

Satversmes tiesa 2021. gada 26. janvārī pieņēmusi lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2020‑62‑01 “Par likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 9. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam teikumam”.

Latvijas starptautiskajai atzīšanai (de iure) – 100

Latvijas Zvērinātu advokātu padome uzskata, ka Tieslietu ministra J. Bordāna un Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja J. Juraša publiski paustā neapmierinātība ar šā gada 21. janvārī pasludināto saīsināto spriedumu krimināllietā, ar kuru tika attaisnoti Uģis Magonis un Oļegs Osinovskis, kā arī šo amatpersonu izteiktās šaubas par tiesneša profesionalitāti vai ietekmējamību, ir vērtējama kā nekorekta rīcība, kas bez pietiekama pamatojuma mazina sabiedrības ...