MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

2025. gada 1. janvārī, pieaugot minimālajai mēneša darba algai līdz 740 euro, palielinās izmaksājamās valsts kompensācijas apmērs personām, kuras atzītas par cietušajiem kriminālprocesā.  ...

Otrdien, 17. decembrī, Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2023-47-01. Tiesa par Satversmei neatbilstošu atzina Tiesu ekspertu likumā paredzēto ierobežojumu būt par tiesu ekspertu personai, kura saukta pie kriminālatbildības, bet pret kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata. Satversmes tiesa jau iepriekš savos spriedumos ir secinājusi, ka noziedzīga nodarījuma izdarīšanas faktam pašam par sevi nevajadzētu vienmēr ietekmēt visu personas atlikušo dzīvi.  ...

Senāts uzdeva prejudiciālos jautājumus Eiropas Savienības Tiesai un apturēja tiesvedību administratīvajā lietā, kurā ir strīds par Civilās aviācijas aģentūras uz gadu noteikto aizliegumu pieteicējam atkārtoti kārtot prasmju pārbaudi privātpilota apliecības saņemšanai.  ...

Šis gads aizvadīts administratīvās tiesas jubilejas zīmē. Pirms 20 gadiem tika izveidota mūsdienu administratīvās justīcijas sistēma: darbu uzsāka Administratīvā rajona tiesa, Administratīvā apgabaltiesa un Senāta Administratīvo lietu departaments. Šīs tiesas turpina 1921. gadā Satversmes sapulces Latvijas Republikā iedibināto administratīvās justīcijas tradīciju, kas tika pārtraukta padomju okupācijas laikā. Jubileja ir piemērots brīdis, lai ielūkotos pagātnē, izvērtētu šā brīža situāciju un apsvērtu nākotnes prognozes. Atzīmējot mūsdienu Latvijas administratīvo tiesu 20 gadu jubileju, 26. aprīlī Rīgā notika svinīgs sarīkojums, kurā ar saviem uzskatiem par šo justīcijas zaru dalījās trīs dažādu paaudžu administratīvie tiesneši, un viņi tiek intervēti arī šajā “Jurista Vārdā”. Atskatīties uz administratīvo tiesu pirmsākumiem ir aicināts Administratīvās apgabaltiesas pirmais priekšsēdētājs, tagadējais Senāta Civillietu departamenta senators Aldis Laviņš. Pārdomās par šā brīža situāciju dalās bijusī Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja, šobrīd Satversmes tiesas tiesnese Veronika Krūmiņa. Savukārt apsvērt nākotnes prognozes ir piedāvāts visjaunākajai Administratīvās rajona tiesas tiesnesei Lāsmai Lipkinai. Tiesnešus izjautāja Augstākās tiesas padomniece komunikācijas jautājumos Ilze Butkus. ...

Kā tas norādīts Latvijas ziņojumā,1 Senāta Administratīvo lietu departaments (turpmāk – Senāts) savos nolēmumos bieži piemēro Latvijas Republikas Satversmi (turpmāk – Satversme). Nedaudz retāk, bet pietiekami bieži Senāts nevairās piemērot arī starptautiskās cilvēktiesību normas. Lai plašāk izskaidrotu Latvijas pieeju, nedaudz jāpievēršas vēsturei. Kā zināms, 1940. gadā Latviju okupēja Padomju Savienība, un 50 gadus tai ...

Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) prejudiciālo nolēmumu procedūras nepieciešamība Latvijas tiesību telpā jau tikpat kā ir kļuvusi par aksiomu. Ir skaidrs, ka šis instruments ir nepieciešams gan Eiropas Savienības (turpmāk – ES) kopējam labumam, lai nodrošinātu ES tiesību vienveidīgu interpretāciju un piemērošanu, gan pašām nacionālajām tiesām, lai pareizi un taisnīgi atrisinātu izskatāmos strīdus. Īpaši aktuāli tas ...

Kopš Krievijas Federācijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un ģeopolitisko apstākļu saasināšanās Tuvajos Austrumos ir būtiski pārkārtojušās prioritātes valstu politiskajā dienas kārtībā. Likumsakarīgi, ka, risinot problēmas, kuru sekas izpaužas tūlītēji, mazāk uzmanības tiek pievērsts tādam būtiskam jautājumam kā klimata pārmaiņas. Lai gan pēdējo gadu laikā kā Latvijā, tā pasaulē pakāpeniski sastopamies ar klimata pārmaiņu jau līdz šim radītajām sekām, tomēr šķiet, ka valstu gatavība un spēja aktīvi rīkoties, lai ierobežotu un novērstu turpmākas klimata pārmaiņas, regulāri iestrēgst politisko procesu zobratos. Gluži kā citviet pasaulē, tā arī Eiropā ar klimata tiesvedību palīdzību klimata aktīvisti cenšas novērst valstu bezdarbību šo jautājumu risināšanā. ...

Ievads Šogad aprit 10 gadi kopš Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) tika veikta publisko iepirkumu tiesiskā regulējuma reforma, tomēr tās mērķi atbilstoši Eiropas Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā atzītajam nav sasniegti pilnībā. Tas raisa pārdomas, liek iedziļināties, kāpēc tā, kā arī meklēt risinājumus. Raksta mērķis ir iedrošināt publiskajos iepirkumos ieinteresētās personas un pretendentus aizstāvēt savas tiesības un ...

Atbilstīga atlīdzinājuma prasība, kas nostiprināta Latvijas Republikas Satversmē1 (turpmāk – Satversme) un konkretizēta Administratīvā procesa likumā,2 paredz administratīvajai tiesai visaptverošu kompetenci novērtēt un piešķirt samērīgu un taisnīgu atlīdzinājumu par nepamatotu privātpersonas tiesību aizskārumu. Tādējādi tiek īstenota viena no Eiropas Rietumu tiesību loka vispārējām vērtībām – efektīva privātpersonas tiesību ...

Konkurences likuma 9. panta piektās daļas 1. un 2. punkts noteic, ka Konkurences padome (turpmāk – padome), veicot tirgus uzraudzību vai izmeklējot tās kompetencē esošos likuma pārkāpumus un nodrošinot savu lēmumu izpildi, ir tiesīga pieprasīt un saņemt no jebkuras personas padomes uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju (tostarp komercnoslēpumu saturošu), kā arī rakstveida vai mutvārdu paskaidrojumus; tāpat padome ir tiesīga ...

Administratīvais akts parasti stājas spēkā līdz ar tā paziņošanas brīdi. Tomēr šo brīdi var ietekmēt divi administratīvajā aktā ietverami nosacījumi – termiņš un priekšnoteikums. Arī administratīvā akta spēka zaudēšana var būt atkarīga no nosacījuma. Šajā rakstā vispirms aplūkoti vispārīgi ar nosacījumu saistīti jautājumi, bet tālāk analizēta dažādu nosacījumu ietekme uz administratīvā akta spēkā esību un iespēju administratīvo aktu atcelt vai grozīt. ...

Dalība Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) bija Latvijas valsts ilgtermiņa politiskais mērķis. Tam tika pakārtota arī tiesību sistēmas reforma pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.1 Arī Administratīvā procesa likums tika balstīts uz kontinentālās Eiropas tiesību saimes principiem un atziņām, lai sekmētu valsts pārvaldes darbību atbilstoši Rietumu demokrātiskas tiesiskas valsts principiem.2 Vienlaikus ES tiesības Administratīvā ...

Tiesvedības efektivitāte ir jautājums, kas bijis Senāta Administratīvo lietu departamenta dienaskārtībā vienmēr. Tas ir arī galvenais izaicinājums un mērķis nākamajiem gadiem. Sabiedrībā un masu medijos jautājums par tiesvedības efektivitāti nereti tiek saistīts ar lietu izskatīšanas termiņiem, savukārt tie reducēti uz tiesas darba ātrumu. Tomēr efektivitāte nenozīmē tikai darīt ātrāk. Efektivitāte nozīmē maksimāli izmantot ...

No 2. līdz 13. decembrim ANO Starptautiskajā tiesā Hāgā notika valstu un starptautisko organizāciju uzklausīšana konsultatīvā atzinuma procedūrā “valstu pienākumi klimata pārmaiņu jomā”. Šī tiesvedība ir ievērojama vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tā apstiprina, ka valstu rīcība klimata jomā ir kļuvusi par juridiski novērtējamu jautājumu. Lietas nozīmīgumu apliecina arī nepieredzēti lielais valstu un starptautisko organizāciju skaits, kas sniedza apsvērumus – kopā tās bija 98 valstis un 12 starptautiskās organizācijas. Arī Latvija ir ieņēmusi aktīvu nostāju šajā jautājumā, kuru detalizēti aplūkosim turpinājumā. ...