Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

Tieslietu ministrija
jaunumi  18. Maijs 2021 / 14:05
Mediji bez maskām: TM virza pirmos ierobežojumu atvieglojumus vakcinētām personām
Otrdien, 18. maijā, valdība atbalstīja grozījumus Ministru kabineta noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai, nosakot, ka turpmāk arī par 15 minūtēm ilgākos raidījumos tā vadītāji un dalībnieki varēs nelietot mutes un deguna aizsegu, ja ir pilnīga vakcinācija pret Covid-19, pēdējo 72 stundu laikā pirms raidījuma ir bijis negatīvs Covid-19 tests vai Covid-19 antigēna noteikšanas tests.  ...
Ekonomikas ministrija
jaunumi  18. Maijs 2021 / 10:44
Būvniecības likumā noteikta skaidra katra būvniecības procesa dalībnieka atbildība
Trešdien, 19. maijā, spēkā stāsies grozījumi Būvniecības likumā, kas daudz skaidrāk nosaka katra būvniecības procesa dalībnieka atbildību, konkretizē būvvaldes un Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) kompetenci, kā arī uzlabo būvniecības procesa regulējumu, tai skaitā novēršot konstatētās neskaidrības Būvniecības likuma līdzšinējā piemērošanā.  ...
Māris Pūķis, Kristīne Kinča
žurnāls  18. Maijs 2021
Komentārs Satversmes tiesas spriedumam lietā Nr. 2020-37-0106
Ievads Satversmes tiesas (turpmāk – ST) nolēmumiem ir būtiska loma ne tikai atsevišķu tiesību normu atzīšanā (vai neatzīšanā), tie arī ietekmē likumdevēja, izpildvaras un tiesu varas lēmumus turpmāk. Gan agrāk veiktās administratīvi teritoriālās reformas (1994. gadā – Rīgas pašvaldības centralizācija, 1997. un 1998. gadā tiešu vēlēšanu atcelšana reģionālajās pašvaldībās, 2008. gadā – pieckārtīgs pašvaldību skaita samazinājums ...
Kristīne Jaunzeme
žurnāls  18. Maijs 2021
Par Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2020-37-0106
Satversmes tiesa 2021. gada 12. martā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2020-37-0106 "Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma "Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības" 28.2., 28.19. un 35.4. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī ...
Jānis Pleps
žurnāls  18. Maijs 2021
Demokrātija pašvaldībās
Lasot Satversmes tiesas spriedumus, vērts pievērst īpašu uzmanību to secinājumu daļas beidzamajam punktam.1 Šajā punktā Satversmes tiesa nepieciešamības gadījumā formulē sprieduma "pārejas noteikumus", ietver vajadzīgās norādes tiesību piemērotājiem vai likumdevējam turpmākam darbam sprieduma izpildē vai skar kādu būtisku tiesību jautājumu obiter dictum. Satversmes tiesa lietā Nr. 2020-37-0106 sprieduma noslēdzošo ...
Edvīns Danovskis
žurnāls  18. Maijs 2021
Komentārs par Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2020-37-0106
Šis raksts sagatavots pēc "Jurista Vārda" redakcijas aicinājuma sniegt komentāru par Satversmes tiesas 2021. gada 12. marta spriedumu lietā Nr. 2020-37-0106 jeb pirmo spriedumu 2020. gada administratīvi teritoriālās reformas lietā. Visas valsts ietvaros veiktām administratīvi teritoriālajām reformām parasti ir "dabiskie ienaidnieki" parlamenta opozīcijas un zināma daudzuma pašvaldību personā, tāpēc šādas ...
Viktorija Soņeca
žurnāls  18. Maijs 2021
Administratīvi teritoriālā reforma atbilst Satversmei
2021. gada 12. martā Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā "Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma "Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienība" 28.2., 28.19. un 35.4. apakšpunkta atbilstību Satversmes 1. un 101. pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5. pantam", pirmkārt, izbeidzot tiesvedību daļā par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma (turpmāk – Administratīvo teritoriju likums) pielikuma "Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības" (turpmāk – pielikums) 28.2., 28.19. un 35.4. apakšpunkta atbilstību Eiropas vietējo pašvaldību hartas (turpmāk – Harta) 4. panta trešajai daļai. Otrkārt, atzīstot Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 35.4. apakšpunktu par atbilstošu Hartas 4. panta sestajai daļai un 5. pantam. Treškārt, atzīstot Administratīvo teritoriju vietu likuma pielikuma 35.4. apakšpunktu par neatbilstošu Satversmes 1. un 101. pantam. Ceturtkārt, atzīstot Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 28.2. un 28.19. apakšpunktu par atbilstošu Satversmes 1. un 101. pantam, kā arī Hartas 4. panta sestajai daļai un 5. pantam. ...
Svetlana Sitņikova
žurnāls  18. Maijs 2021
Negodīgas tirdzniecības prakses uzraudzība Eiropas Savienībā
2021. gada 7. aprīlī Saeima pieņēma Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumu (turpmāk – NTPAL), kura mērķis ir aizliegt negodīgas tirdzniecības praksi visā lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes ķēdē, kā arī ierobežot nepārtikas preču mazumtirgotāju iepirkuma varas izmantošanu pret piegādātājiem. Ar šī likuma stāšanos spēkā Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums (turpmāk – NMPAL) zaudēs savu spēku. Taču uzrauga lomu arī jaunajam likumam joprojām īstenos Konkurences padome (turpmāk – KP). Šī raksta mērķis ir aplūkot NTPAL prasības un tā atšķirības no līdz šim spēkā esošajām NMPAL normām. Vienlaikus, ņemot vērā, ka NTPAL ietvertās prasības attiecībā uz nepārtikas preču mazumtirdzniecību nav būtiski mainījušās, tad nepārtikas preču mazumtirdzniecība netiks aplūkota šajā rakstā, savukārt uzmanība tiks koncentrēta uz lauksaimniecības un pārtikas preču piegādi. ...
Ieva Hūna
žurnāls  18. Maijs 2021
Atteikums izpildīt Polijas tiesas Eiropas aresta orderi
Februāra pirmajā pusē Amsterdamas rajona tiesa (Rechtsbank Amsterdam) pēc Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) sprieduma apvienotajās lietās C-354/20 PPU un C-412/20 PPU Openbaar Ministerie pirmo reizi atteica izpildīt Eiropas aresta orderi (turpmāk – EAO) par personas nodošanu uz Poliju, uztraucoties par personas tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpšanu, ņemot vērā likuma varas krīzi Polijā. Šis atteikums neapšaubāmi satricinājis Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesu sadarbību kā atkāpšanās no savstarpējās uzticēšanās un savstarpējās atzīšanas principiem. Tomēr, analizējot plašākā kontekstā, minētais EST spriedums ir līdzšinējās EST judikatūras turpinājums, un tam sekojošais atteikums atspoguļo jau iepriekš identificētas tendences, kas raksturo EAO mehānismu un plašāko Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpu.1 ...
Sannija Matule
žurnāls  18. Maijs 2021
Visaptverošs pētījums par valdes locekļu atbildību kapitālsabiedrībās
Līdzšinējie vērojumi liecina, ka papildinājumi Latvijas juridiskās literatūras komerctiesību segmentā ir reti, tādēļ jo īpaši vērtīgs ir Tiesu namu aģentūras grāmatu apgādā nesen izdotais tiesību zinātņu doktores, zvērinātas advokātes Evijas Novicānes 400 lappušu apjomīgais pētījums "Valdes locekļa atbildība par kapitālsabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem". Tas aptver būtiskākās tiesību teorijas un tiesu prakses atziņas jautājumā par valdes locekļu atbildību kapitālsabiedrībās un ekspertu vērtējumā tiek saukts par nozīmīgu pienesumu Latvijas komerctiesību doktrīnas attīstībā. ...
žurnāls  18. Maijs 2021
Pret "tiesnešu kariem" un par labu likumdošanu
Aprīļa nogalē Latviju apmeklēja Francijas Valsts padomes (Conseil d’État) viceprezidents Bruno Lasērs (Bruno Lasserre). Viņa pārstāvētā padome, kas vienlaikus sniedz padomus Francijas valdībai un parlamentam likumdošanas kvalitātes jautājumos, kā arī darbojas kā administratīvās tiesvedības augstākā instance Francijā, tiek uzskatīta par vienu no divām ietekmīgākajām tiesu varas institūcijām nacionālā līmenī Eiropā – līdzās Vācijas Federatīvajai Konstitucionālajai tiesai. Latvijā B. Lasērs tikās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci, Satversmes tiesas, Augstākās tiesas un Tieslietu ministrijas vadību, kā arī piedalījās Rīgas Juridiskās augstskolas rīkotajā diskusijā "Administratīvā tiesneša loma brīvības aizstāvībā pandēmijas laikā". Visās tikšanās reizēs tika uzsvērts, ka krīzes apstākļos tiesiskuma un demokrātijas aizsardzībai jāvelta īpaša uzmanība, kā arī vislielākā vērība jāpievērš pamattiesību nodrošināšanai. Uzturoties Rīgā, B. Lasērs rada iespēju arī sarunai ar "Jurista Vārdu", un redakcija pateicas vizītes rīkotājiem, bet jo īpaši Francijas vēstniecei Latvijā Aurēlijai Ruajē-Gunēnai (Aurélie Royet-Gounin) par iespēju iepazīstināt lasītājus ar Francijas Valsts padomi un tās vadītāju. ...
RĀDĪT VĒL / 24448