MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

Kristiāna Purva
žurnāls  19. Marts 2024
Konkrētā tirgus definēšana: jaunumi un izaicinājumi konkurences tiesībās
Tirgus definēšana ir viens no pirmajiem un svarīgākajiem soļiem, vērtējot uzņēmuma rīcības atbilstību konkurences tiesībām. Lai veicinātu šī procesa caurredzamību un tiesisko noteiktību, Eiropas Komisija (turpmāk – Komisija) 1997. gadā izstrādāja "Paziņojumu par jēdziena "konkrētais tirgus" definīciju Kopienas konkurences tiesībās" (turpmāk – Paziņojums), kuru savā lēmumu pieņemšanas procesā izmanto ne vien Komisija, bet arī nacionālās konkurences iestādes un tiesas. Ievērojami paplašinātais Paziņojums ne vien papildina iepriekš jau labi zināmos tirgus definēšanas instrumentus, bet arī iekļauj iepriekš nebijušas tirgus definēšanas metodes, atspoguļojot arvien vairāk savstarpēji saistīto, globalizēto, dinamisko ekonomiku un digitālo platformu lomu tajā. Šajā rakstā tiks sniegts īss apkopojums par tirgus definīcijas nozīmi konkurences tiesībās, Paziņojuma novērtējums, kā arī pārskatītas Atjaunotajā paziņojumā ieviestās izmaiņas, īpašu uzmanību veltot jaunajām nodaļām tirgus noteikšanai īpašos apstākļos. ...
Ilona Kronberga
žurnāls  19. Marts 2024
Kara kriminoloģija
Klasiskā izpratnē kriminoloģija pētī noziedzību, kas ir sociāla parādība, un šis fakts jautājumus nerada. Tiek uzskatīts, ka noziedzībai nav vienas konkrētas definīcijas, jo tā ir nepārtrauktā attīstībā līdz ar sabiedrību. Rīcības, kas šodien nav noziedzīgas, mainoties notikumiem un sabiedrības attieksmei pret tiem, rīt var tādas kļūt. Nostiprinoties uzskatam, ka mūsdienu karš arvien vairāk līdzinās dažāda rakstura noziedzīgu rīcību kompleksam, nevis vienkārši bruņotam konfliktam, kas norit pēc cilvēku definētiem noteikumiem, kara izpētei pievērsusies kriminoloģija. Kara kriminoloģija ir salīdzinoši jauns kriminoloģiskās pētniecības virziens, līdz ar to notiek plašas diskusijas par pētniecības mērķiem, metodēm un izpētes jomām. Tomēr politiskā dienaskārtība arvien aktīvāk rosina kriminologiem pievērsties šai tēmai. Šajā publikācijā ir atspoguļoti mēģinājumi definēt karu un kara kriminoloģiju, vienlaikus ilustrējot gan zinātniskās, gan sabiedriskās domas maiņu – identificētās pārmaiņas kara mērķos, tā norisē un šo procesu potenciālo kaitīgumu sabiedrības interesēm dzīvot mierā un saticībā; kā karš no bruņota konflikta par teritoriju ir izaudzis par cīņu par cilvēku prātiem ar visiem iespējamiem līdzekļiem, tostarp izmantojot globālā tīmekļa tehnoloģijas, sociālos tīklus, dezinformāciju. ...
Liene Neimane
žurnāls  19. Marts 2024
Turpinot diskusiju par vienošanās procesu, nosacītu notiesāšanu aizstājot ar probācijas uzraudzību
2024. gada 9. janvārī žurnālā "Jurista Vārds" publicēts zvērinātas advokātes Lienes Neimanes raksts "Probācijas uzraudzība nosacītas notiesāšanas vietā: vai būs mazāk vienošanās procesu",1 kurā aplūkoti tādi krimināltiesību nozares jautājumi kā vienošanās process un tā piemērošanā pastāvošā problemātika, nosacīta notiesāšana un probācijas uzraudzība, kā arī plānoto Krimināllikuma grozījumu, nosacītu notiesāšanu ...
Sannija Matule
žurnāls  19. Marts 2024
Arī tiesību zinātnē ir jānojauc domāšanas un fiziskās barjeras
Ir aizritējis nedaudz vairāk par mēnesi, kopš Rīgas Stradiņa universitātē (turpmāk – RSU) darbu ir sākusi tās jaunizveidotā Sociālo zinātņu fakultāte (turpmāk – SZF), kurā ir apvienotas trīs līdzšinējās – Juridiskā, Komunikācijas un Eiropas studiju – fakultātes. Tās dekāne Ph.D. Karina Palkova iepriekš bijusi RSU Juridiskās fakultātes prodekāne un joprojām ir praktizējoša zvērināta advokāte, un jaunās fakultātes organizatoriskais modelis, attīstības stratēģija un arī ambīcijas lielā mērā ir viņas redzējums par to, kurp un kā turpmāk virzīt tai piederīgo akadēmisko saimi, zinātni un pētniecību. Sarunā ar "Jurista Vārdu" K. Palkova skaidri pauž apņemšanos nojaukt līdz šim ierastās domāšanas un fiziskās barjeras, lai fakultāte kļūtu par sociālo zinātņu ekselences centru pat Baltijas mērogā. Viņasprāt, līdzi laikam ir jāmainās arī tiesību zinātnei, un arī šim virzienam jaunajā modelī ir atvēlēta ievērojama loma. Intervijā K. Palkova atklāj, kā plānots sasniegt šo mērķi un ko prasa šādu pārmaiņu ieviešana un vadība. Interesanti, ka jaunās dekānes pašas dzīves plāns ir sastādīts līdz pat 68 gadu vecumam, bet šā brīža amats tajā nebija ierakstīts. Viņa gan to saredz kā labu iespēju ceļā uz nākamo plāna punktu, nevis novirzīšanos no tā. ...
žurnāls  19. Marts 2024
Satversmes tiesa izsludina konkursu tiesas padomnieka/-ces amatam
Satversmes tiesa izsludina konkursu tiesas padomnieka/-ces amatam (uz nenoteiktu laiku) Amata pienākumi: pētīt, apkopot un sistematizēt Satversmes tiesas praksi; pētīt nacionālo un starptautisko tiesu un citu institūciju praksi; sniegt viedokli par Satversmes tiesas procesuālo dokumentu projektiem; gatavot atzinumus par pētīšanai nodotajiem tiesību jautājumiem; sagatavot informāciju starptautiskajām institūcijām; ...
Kaspars Vecozols, Aivars Latkovskis
žurnāls  19. Marts 2024
Atbildētāji prasībās par dalībnieku sapulču lēmumu apstrīdēšanu
Ekonomisko lietu tiesas kompetencē ietilpst strīdi par dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem. Jau kopš tiesas izveidošanas brīža gan tiesai, gan arī prasītājiem nereti aktuāls ir bijis jautājums, vai prasība ir ceļama ne tikai pret pašu sabiedrību, bet arī pret tās dalībniekiem, kas balsojuši par apstrīdētajiem dalībnieku sapulces lēmumiem. Šī jautājuma aktualitātes pamatā ir Senāta 2019. gada 11. oktobra sprieduma lietā SKC-1374/2019 (Nr. C73356619) (turpmāk – spriedums SKC-1374/2019) un 2021. gada 11. maija sprieduma lietā SKC-503/2021 (lieta Nr. C73534920) (turpmāk – spriedums SKC-503/2021) atziņas. Šī raksta ietvaros uzmanība tiks veltīta minēto spriedumu atziņām, kā arī to ietekmei uz zemāku instanču tiesu praksi. Lai arī Ekonomisko lietu tiesas kompetencē neietilpst strīdi par kooperatīvo sabiedrību biedru sapulces lēmumu apstrīdēšanu, uzmanība tiks veltīta arī tiesu praksei par kooperatīvās sabiedrības biedru sapulces lēmumu apstrīdēšanu. Raksta autori nepretendē uz izsmeļošu tiesu prakses analīzi. Raksta mērķis ir veicināt diskusiju un stabilu tiesu praksi šajos jautājumos. ...
Jurijs Georgs Rusakovs
žurnāls  19. Marts 2024
Publicēts ģenerālprokurora ziņojums par 2023. gadā paveikto un šī gada prioritātēm
Saskaņā ar Prokuratūras likuma 23. panta piekto daļu ģenerālprokurors līdz katra gada 1. martam iesniedz Saeimai ziņojumu par iepriekšējā gadā paveikto un nākamā gada darbības prioritātēm (Ziņojums).1 Iepazīstinām ar šī gada Ziņojuma būtiskākajām atziņām par paveikto un prioritātēm, ko prokuratūra izvirzījusi sev 2024. gadā. ...
žurnāls  19. Marts 2024
Īsumā...
13. martā Eiropas Parlaments apstiprināja Mākslīgā intelekta aktu. Regulas uzdevums ir sargāt pamattiesības, demokrātiju, tiesiskumu un vides ilgtspēju no augsta riska mākslīgā intelekta sistēmām un līdztekus rosināt inovāciju, ļaujot Eiropai šajā jomā izvirzīties līderpozīcijās. Tiesību aktā ir noteikti konkrēti pienākumi, pamatojoties uz iespējamo risku un plašo ietekmi, kas raksturīga mākslīgajam intelektam. ● ● ● ...
žurnāls  19. Marts 2024
Iznācis jauns Augstākās Tiesas Biļetens
Jaunajā "Augstākās Tiesas Biļetenā" publicēts pārskats par tiesas darbu 2023. gadā. Tiesībdomu sadaļā lasāma Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša runa Rīgas apgabaltiesas konferencē par tiesvedības procesu digitalizāziju. Plašs materiāls par izaicinājumiem un iespējamiem tiesiskiem risinājumiem saistībā ar negatīvās atzīšanas prasību civilprocesā ir Senāta Civillietu departamenta zinātniskā padomnieka ...
žurnāls  19. Marts 2024
Publiskots KNAB 2023. gada pārskats
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn uzsācis izmeklēšanu 36 dažādas sarežģītības kriminālprocesos, un no tiem gandrīz trešdaļā jau sekmīgi noslēgta pirmstiesas izmeklēšana. 2023. gadā KNAB prokuratūras iestādēm nosūtītajos 18 kriminālprocesos rosinājis uzsākt kriminālvajāšanu pret 49 fiziskām un turpināt pirmstiesas izmeklēšanas laikā uzsākto piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas procesus pret septiņām ...
žurnāls  19. Marts 2024
Pārrunā kritērijus tiesnešu karjeras pievilcības stiprināšanai
11. un 12. martā Augstākajā tiesā norisinājās Eiropas Tieslietu padomju asociācijas (ENCJ) dalībvalstu pārstāvju tikšanās, kuras ietvaros tika diskutēts par tiesneša karjeras profesionālās pievilcības stiprināšanu. Tikšanās laikā Ukrainas Tieslietu padomes pārstāvji informēja ENCJ dalībvalstis par tiesneša skaitu un tiesneša amata vakanču aizpildīšanu Ukrainā, kā arī veiktajām izmaiņām tiesnešu atlases procesā. Viņi uzsvēra, ...
Sannija Matule
žurnāls  19. Marts 2024
Prokuroru priekšraksti joprojām publiski pilnībā nav pieejami
Nesen ir publiskots ģenerālprokurora gadskārtējais ziņojums par pērn paveikto un šī gada darbības prioritātēm. No šī pārskata skaidri izriet, ka arī aizvadītajā gadā apņēmīgi ticis turpināts iepriekš jau uzņemtais kurss, aizvien kāpinot pašā prokuratūrā pabeigto kriminālprocesu skaitu. Nu to jau ir par desmit procentiem vairāk nekā tiesai nodoto krimināllietu. Pārskatā redzams, ka 2023. gadā prokuratūrā kopumā pabeigti 9886 ...
RĀDĪT VĒL / 30481