MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

Saeima ceturtdien, 21. janvārī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Civillikumā, ar kuriem paredzēts noteikt jaunus tiesiskos mehānismus kopīpašnieku starpā radušos strīdu risināšanai, tajā skaitā arī kopīpašuma dalīšanas gadījumā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sadarbībā ar Finanšu nozares asociāciju un nevalstiskajām organizācijām sagatavojusi finanšu iestādēm skaidrojumu par patieso labuma guvēju noskaidrošanu biedrībās. Tajā skaidrota biedrību patiesā labuma guvēja definīcija un kredītiestāžu pienākumi, noskaidrojot patiesos labuma guvējus.

Lai apstiprinātu jaunu Tiesnešu ētikas kodeksu, Tieslietu padome 2. februārī sasauc Latvijas tiesnešu neklātienes konferenci.

Tiesnešiem, kuri dodas izdienas pensijā, būs labvēlīgāki nosacījumi izdienas stāža aprēķināšanā. To paredz grozījumi Tiesnešu izdienas pensiju likumā, ko ceturtdien, 21. janvārī, Saeima pieņēma pirmajā lasījumā.

Civillikuma 1. panta vājums un spēks Ir pagājis nedaudz vairāk par gadu kopš Senāta Civillietu departaments 2019. gada 17. decembrī ir taisījis spriedumu lietā Nr. C04169414, SKC‑259/2019, ar ko de facto atkāpās no tiesu prakses, tiesību doktrīnas un iepriekšējām judikatūras atziņām, izraisot asas diskusijas ne tikai juridisko profesiju pārstāvju aprindās,[1] bet arī visā sabiedrībā kopumā.Autora ieskatā dīvainības lietas izskatīšanā,[2] nepamatota un ...

Saeima ceturtdien, 21. janvārī, pirmajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā. Tie nepieciešami, lai atvieglotu ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem iesniegšanas kārtību, kā arī paredz kopīga klientu izpētes rīka izveidi.

Saeima ceturtdien, 21. janvārī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Ar tiem precizēts ziedojumu pieņemšanas regulējums, radinieku definīcija, noteikts pienākums valsts amatpersonas deklarāciju iesniegt arī Satversmes aizsardzības biroja direktoram, kā arī noteikti komercdarbības ierobežojumi plašākam personu lokam.

Saeima ceturtdien, 21. janvārī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, ar kuriem atvieglos parādu atgūšanu par mājas pārvaldīšanas izdevumiem.

Ceturtdien, 21. janvārī, Ministru kabinets izvirzīja Latvijas kandidātus Eiropas Savienības Tiesas (EST) ģenerāladvokāta vakancei. Pretendentus uz šo amatu Latvija iesaka pirmo reizi.

Trešdien, 20. janvārī, tieslietu ministrs Jānis Bordāns no amata darbību veikšanas atstādinājis zvērinātu tiesu izpildītāju Rolandu Veinbergu, kurš atzīts par aizdomās turēto kriminālprocesā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur šā lēmuma izpildi.

2020. gada 11. jūnijā Saeima pieņēma grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, ar šiem grozījumiem likumdevējs izslēdza no vardarbības definīcijas terminu “nolaidība”, kā arī izslēdza termina “vecāku nolaidība” skaidrojumu. Pamatojums – jēdziena “nolaidība” ietveršana vardarbības definīcijā var novest pie tā, ka pēc katra nelaimes gadījuma ar bērnu vecāki un citas par bērnu atbildīgās personas tiktu krimināli sodītas par vardarbību pret ...

Bieži daudzi nezina, kas ir šķīrējtiesa un kam tā vajadzīga. Tādēļ Rīgas šķīrējtiesa, kurа Latvijas tirgū darbojas jau vairāk nekā 20 gadus, pasludina jaunu biznesa vebināru par šķīrējtiesvedību. Vebinārs būs piemērots tiem, kuri grib uzzināt, kas ir šķīrējtiesa: kā izmantot šķīrējtiesu, lai gūtu ieguvumu biznesam; kādi dokumenti ir nepieciešami pirms šķīrējtiesvedības procesa uzsākšanas un tā laikā; ka arī viss, kas ir saistīts ar pašu ...

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 20. janvārī, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Civillikumā, ar kuriem paredzēts noteikt jaunus tiesiskos mehānismus kopīpašnieku starpā radušos strīdu risināšanai, tajā skaitā arī kopīpašuma dalīšanas gadījumā.

“Likumdevējam ir uzdevums izstrādāt ģimenes attiecību juridiskās aizsardzības, kā arī sociālās un ekonomiskās aizsardzības un atbalsta pasākumus, ņemot vērā, ka tiesiskās attiecībās, kuras skar bērnu tiesības un intereses, ir jāizvirza par prioritāti,” sacīja komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs pēc Saeimas Juridiskās komisijas sēdes, kurā komisija lēma veidot darba grupu Satversmes tiesas 12. novembra sprieduma izpildei.