MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

Tieslietu padome publicējusi trīs ģenerālprokurora amata kandidātu – Uvja Kozlovska, Aivara Ostapko un Jura Stukāna – izstrādātās Prokuratūras darbības attīstības koncepcijas par prokuratūras turpmāko darbību, attīstību, stratēģiskajiem mērķiem, kā arī Latvijas Republikas prokuratūras starptautisko integrāciju un sadarbību.  ...

Tieslietu padome publicējusi trīs ģenerālprokurora amata kandidātu – Uvja Kozlovska, Aivara Ostapko un Jura Stukāna – izstrādātās Prokuratūras darbības attīstības koncepcijas par prokuratūras turpmāko darbību, attīstību, stratēģiskajiem mērķiem, kā arī Latvijas Republikas prokuratūras starptautisko integrāciju un sadarbību.  ...

Tieslietu padome publicējusi trīs ģenerālprokurora amata kandidātu – Uvja Kozlovska, Aivara Ostapko un Jura Stukāna – izstrādātās Prokuratūras darbības attīstības koncepcijas par prokuratūras turpmāko darbību, attīstību, stratēģiskajiem mērķiem, kā arī Latvijas Republikas prokuratūras starptautisko integrāciju un sadarbību.  ...

Šā gada 25. aprīlī Satversmes tiesa rīkos starptautisku konferenci par izaicinājumiem kopējo Eiropas vērtību noturībai, ar kuriem pašlaik saskaras Eiropas konstitucionālās tiesas. Tajā tiks analizēts, kā konstitucionālās tiesas var aizsargāt demokrātiju ģeopolitiskās spriedzes apstākļos, vienlaikus saglabājot cilvēktiesību līdzsvaru. Konstitucionālajām tiesām ir īpaša atbildība un uzdevums aizstāvēt demokrātisku konstitucionālu valsti sabiedrības labā.  ...

Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16. aprīlī, galīgajā lasījumā Saeimā atbalstītais par steidzamu atzītais likums.  ...

Trešdien, 16. aprīlī, Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2021‑44‑01. Tiesa par Satversmei atbilstošu atzina Kriminālprocesa likuma normu, kas procesā par noziedzīgi iegūtu mantu paredz lietas izskatīšanu divās tiesu instancēs, bet neparedz tās skatīšanu kasācijas kārtībā. Tiesa uzsvēra, ka process par noziedzīgi iegūtu mantu ir izņēmums no mantisko jautājumu risināšanas kārtības pamata kriminālprocesā, tāpēc šim procesam var būt noteikti atšķirīgi noteikumi, kas vērsti uz tā mērķa ātru un efektīvu sasniegšanu.  ...

Tieslietu padome šodien, 16. aprīlī, publicējusi trīs ģenerālprokurora amata kandidātu – Uvja Kozlovska, Aivara Ostapko un Jura Stukāna – izstrādātās Prokuratūras darbības attīstības koncepcijas par prokuratūras turpmāko darbību, attīstību, stratēģiskajiem mērķiem, kā arī Latvijas Republikas prokuratūras starptautisko integrāciju un sadarbību.  ...

I. Jēdziena “vispārpieņemtā starptautiskā banku prakse” noskaidrošanas metodoloģija II. Korespondentattiecību būtības raksturojums un īpatnības banku tiesībās III. Vispārpieņemtās starptautiskās banku prakses izpratne un būtība starptautiskajos tiesību avotos III. Vispārpieņemtās starptautiskās banku prakses izpratne un būtība starptautiskajos tiesību avotos. Turpinājums IV. Vispārpieņemtās starptautiskās banku prakses izpratne ...

Pirmdien, 14. aprīlī Satversmes tiesa un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) parakstīja sadarbības līgumu, lai stiprinātu tiesību zinātnes attīstību un veicinātu pētniecības kvalitāti Latvijā. Līgums paredz ciešāku dialogu starp konstitucionālo tiesu un akadēmisko vidi, veidojot platformu, kurā zinātne un tiesu prakse mijiedarbojas, lai risinātu sabiedrībai būtiskus tiesību jautājumus. Līgumu Satversmes tiesas vārdā parakstīja tās priekšsēdētāja Irēna Kucina, bet RSU pārstāvēja rektors profesors Aigars Pētersons.  ...

Ievads Mūsdienās diskusijas par mākslīgo intelektu (turpmāk – MI) kļūst arvien nozīmīgākas, jo īpaši finanšu pakalpojumu nozarē (piemēram, bankās, apdrošināšanas kompānijās), kur tam ir milzīgs potenciāls pārveidot klientu iesaisti, optimizēt darbību, uzlabot prognozēšanas analīzi un riska pārvaldību.1 Daudzi jaunuzņēmumi šobrīd piedāvā uz tehnoloģijām balstītas finanšu lietojumprogrammas jeb lietotnes un platformas.2 ...

2021. gadā Security.org, ASV uzņēmums, kas specializējas informācijas sniegšanā par tiešsaistes drošību, veica pētījumu, kurā atklāja, ka 75–80 % vecāku sociālajos tīklos dalās ar saturu, kas satur informāciju par viņu bērniem.1 Daudzi vecāki neapzinās, ka šādu saturu var izmantot ļaunprātīgi, īpaši mākslīgā intelekta (turpmāk – MI) attīstības dēļ.2 MI tehnoloģiju lietotājiem tagad ir iespēja veikt dažādas darbības, tostarp radīt dziļviltojumus (deepfake). Saturs, ar kuru ir dalījušies vecāki sociālajos tīklos, var tikt izmantots, lai ģenerētu dziļviltojumu bērnu pornogrāfiju (turpmāk – DBP). Tikai nesen sabiedrība pievērsās DBP problēmjautājumam, raisot diskusijas par atbildību. Vai vainīgi ir vecāki, kuri neapzinās publicēšanas riskus? Bērni, kas nezina par briesmām? Vai valdība, kas nepietiekami regulē MI un dziļviltojumus? Lai gan ir viegli kādu vainot, ir jāņem vērā, ka tiesiskā regulējuma trūkums nenovērš DBP izplatību un neaizsargā bērnus Eiropas Savienībā (turpmāk – ES). Tādēļ šajā rakstā autore analizēs, kādi juridiskie instrumenti ES var palīdzēt cīņā pret DBP un kādus izaicinājumus rada tiesiskā regulējuma nepilnības. ...

Roberts Mahari ir doktora grāda kandidāts Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā (Massachusetts Institute of Technology) un Hārvarda Universitātes Juridiskajā fakultātē, kurš pēta vairākus ar mākslīgo intelektu saistītus jautājumus, tostarp par tā praktisku pielietojumu, lai uzlabotu piekļuvi juridiskiem pakalpojumiem un taisnīgai tiesai, gan arī par riskiem un regulēšanu. Intervijā R. Mahari iepazīstina ar secinājumiem, ko var izdarīt par ASV federālo tiesu tiesnešiem, balstoties uz nolēmumos izmantotiem citātiem, kā tehnoloģijā iestrādāt tās atbilstību normatīvo aktu prasībām, par juristu profesijas nākotni, tostarp jauno juristu sagatavošanu, un citiem jautājumiem. ...

Mākslīgais intelekts ir kā rats un uguns, kā rūpnieciskā revolūcija un lauksaimniecības revolūcija. Tas nav valsts jautājums. Tas pieder visiem.1 Runājot par cilvēku uzskatiem par mākslīgo intelektu, tā “krustēvs”, Nobela prēmijas laureāts fizikā (2024), Toronto Universitātes emeritētais profesors Džefrijs Hintons (Geoffrey Hinton) norāda, ka cilvēku uzskats par to, ka mākslīgajam intelektam nav tā, kas ir viņiem, un ...

Eiropas Komisija (turpmāk – Komisija) ir publicējusi “Vadlīnijas par aizliegtajām mākslīgā intelekta praksēm, kas noteiktas MI aktā” (turpmāk – Vadlīnijas), kas izstrādātas saskaņā ar 2024. gada 1. augustā spēkā stājušos Mākslīgā intelekta aktu (Regula (ES) 2024/1689) (turpmāk – MI akts). Vadlīnijas ir paredzētas, lai palielinātu juridisko skaidrību un sniegtu ieskatu Komisijas interpretācijā par aizliegumiem, kas noteikti ...