MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

Ja no politiķu puses dzirdat atslēgvārdus “tiesiskā paļāvība”, “spēles noteikumus mainīt nedrīkst” vai, ka “izmaiņas ir iespējams attiecināt tikai uz tālāku nākotni”, sāciet pievērst divkāršu uzmanību dzirdētajam. Visbiežāk šie ir signālvārdi, kas liecina par politiķu nevēlēšanos veikt kādus sabiedrībā aktuālus un mediju uzmanību piesaistījušus likumu grozījumus. Šobrīd tas ir noticis ar gadiem atlikto izdienas pensiju reformas īstenošanu, kuras plānotie nu jau vairāk kosmētiski grozījumi tiek pamatoti ar spēles noteikumu stabilitāti un izdienas pensiju saņēmēju tiesiskās paļāvības neietekmēšanu. Ņemot vērā, ka politiķu līdz šim izteiktajiem argumentiem par tiesisko paļāvību pietrūkst juridiskā seguma, raksta turpinājumā ir aplūkoti iespējamie izdienas pensiju reformas īstenošanas varianti un vērtēti to potenciālie tiesiskās paļāvības aizskāruma riski. ...

Otrdien, 8. Jūlijā, Starptautiskās Krimināltiesas Pirmstiesas Palāta II, izskatot situāciju Afganistānā, ir izdevusi aresta orderus Haibatullam Ahundzadā -Taliban augstākajam līderim - un Abdulam Hakimam Hakanī – Taliban galvenajam tiesnesim -, kuri kopš 2021. gada 15. augusta ir īstenojuši faktiskās varas funkcijas Afganistānā.  ...

Ministru kabinets 8. jūlijā apstiprināja Tieslietu ministrijas virzītās izmaiņas, kas ļaus Tiesu administrācijai pēc savas iniciatīvas atmaksāt personu veiktos maksājumus, ja konstatēta kļūda maksājumā vai tas noteiktajā termiņā nav izmantots. Šāds regulējums turpina virzību uz vienkāršotiem procesiem, stiprinot valsts pārvaldes spēju rīkoties operatīvi un taisnīgi bez liekas birokrātijas.  ...

2025. gada 20. jūnijā aizsaulē devies ģenerālis Māris Stivrenieks – ilggadējais Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka vietnieks, bijis Ieslodzījuma vietu pārvaldes Mācību centra priekšnieks, kā arī Jelgavas cietuma priekšnieks. Vienlaikus arī Rīgas Stradiņa universitātes un Daugavpils Universitātes vieslektors, zinātnisko darbu vadītājs un starptautiski atzīts pētnieks, kurš ar priekšlasījumiem piedalījies vairāk nekā 20 ...

Ievads Humanitāro zinātņu virziens, kas ir ieguvis plašu uzmanību cilvēktiesību diskursā mūsdienās, ir postkoloniālisms un tā teorijas, piemēram, relatīvisms. Cilvēktiesību un relatīvisma problemātika nav jauns temats, taču tas nezaudē aktualitāti ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā. Cilvēktiesību universālisms tiek uzskatīts gan par pašsaprotamu principu, gan arī par vienu no lielākajiem koncepta trūkumiem, no kā izriet arī ...

Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) jau ilgāku laiku darbojas valsts atbalsta kontroles sistēma, kas dalībvalstīm liedz uzņēmumiem piešķirt valsts atbalstu, kas nepamatoti izkropļo konkurenci ES iekšējā tirgū.1 Tomēr valsts atbalsta noteikumi neattiecas uz atbalstu, ko uzņēmumi saņem no trešajām valstīm (ārpussavienības valstīm).2 Tādējādi trešo valstu atbalsts uzņēmumiem, kas darbojas iekšējā tirgū, var apdraudēt konkurences ...

Desmitā Bīriņu publisko tiesību vasaras skola valsts un pašvaldību iestāžu vadītājiem un citiem interesentiem Pirmdien, 21. jūlijā, Latvijas Universitātes konferenču kompleksā “Ratnieki” Rīko Publisko tiesību institūts sadarbībā ar Latvijas Universitāti No 09.30 Reģistrācija 10.00 – 10.10 Atklāšana Vada: Anda Smiltēna, TM valsts sekretāra vietniece ...

Tieslietu ministrija aicina Tevi komandā KRIMINĀLTIESĪBU DEPARTAMENTA VECĀKĀ JURISTA ierēdņa amatā Mēs Tev uzticēsim: tiesību aktu projektu, nacionālo pozīciju, instrukciju, nostāju, attīstības plānošanas dokumentu un informatīvo ziņojumu projektu izstrādi un to virzības nodrošināšanu Ministru kabinetā un Saeimā; izvērtēt un sagatavot atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu, ...

Tieslietu ministrija aicina Tevi komandā KRIMINĀLTIESĪBU DEPARTAMENTA JURISTA ierēdņa amatā Mēs Tev uzticēsim: tiesību aktu projektu, nacionālo pozīciju, instrukciju, nostāju, attīstības plānošanas dokumentu un informatīvo ziņojumu projektu izstrādi un to virzības nodrošināšana Ministru kabinetā un Saeimā; izvērtēt un sagatavot atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu, attīstības ...

Daudzās tiesību nozarēs likumā ir tieši noteikts, kuras materiālo tiesību normas no laika aspekta tiesību piemērotājam ir jāņem vērā. Piemēram, saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma1 3. pantu katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Tāpat Krimināllikuma2 5. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka nodarījuma (darbības vai bezdarbības) ...

Šī gada 28. maijā prokuratūra paziņoja presei, ka tiek atjaunots kriminālprocess “par Herberta Cukura iespējami izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem”. “Jurista Vārds” izjautāja cietušo pārstāvi Davidu Lipkinu, kā arī procesa virzītāju – prokuroru Aivi Zalužinski. Aptauja tiek publicēta dažas dienas pēc 4. jūlija, kas Latvijā ir Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena. ...

4. jūlijs Latvijā ir sēru un atceres diena.1 Varam pieņemt (neizslēdzot agrākas vardarbības epizodes), ka 1941. gada 4. jūlija grautiņš, kurā tika dedzinātas sinagogas un slepkavoti un pazemoti Rīgas iedzīvotāji tikai tādēļ, ka viņi bija ebreji, iezīmē nozieguma pret ebreju tautu Latvijā sākumu. Jaunās vācu okupācijas varas galvenā preses izdevuma “Tēvija” 4. jūlija izdevuma pirmās lapas labējā augšējā stūrī ir lasāms “Uzaicinājums [..] visiem nacionāli domājošiem latviešiem [..] pieteikties pie drošības komandas vadības Valdemāra ielā 19 [..]”. Šis uzsaukums ir uzskatāms par t.s. Arāja komandas izveidošanas sākumu un skaidri atklāj latviešu lomu holokaustā. ...

Šī gada 1. septembrī tiks izsludināts konkurss uz rajona (pilsētas) un apgabaltiesas tiesneša amatu ar specializāciju krimināllietās, civillietās un administratīvajās lietās. Šis ir aicinājums profesionāliem, domājošiem juristiem spert nākamo soli savā karjerā un kalpot taisnīgumam ar pārliecību un atbildību. ...

14. Saeimas 2025. gada ziemas un pavasara sesijas iezīmējās ar intensīvu un daudzšķautņainu likumdošanas darbu, kas aptvēra būtiskus drošības, ekonomikas, digitālās pārvaldības un starptautisko attiecību aspektus. Šo periodu raksturo gan jaunu likumu pieņemšana, gan nozīmīgi grozījumi pastāvošajos normatīvajos aktos, kas liecina par likumdevēja gatavību operatīvi reaģēt uz mainīgiem apstākļiem un veidot tiesisko vidi, kas atbilst laikmeta izaicinājumiem. “Jurista Vārds” piedāvā ieskatīties tajā, kas paveikts likumdošanas jomā 2025. gada pirmajā pusgadā. ...