MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

Senāta Krimināllietu departaments atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību lietā, kurā divi vīrieši apsūdzēti smagu miesas bojājumu, kuru rezultātā iestājās nāve, nodarīšanā, kā arī vairākās neliela apmēra zādzībās. Līdz ar to spēkā stājies Vidzemes apgabaltiesas spriedums, ar kuru abiem vīriešiem piespriests astoņus gadus ilgs brīvības atņemšanas sods.  ...

1928. gada 27. februāra Senāta spriedums Nr. 41: “[..] citādi vispār nebūtu domājama zv. advokatu darbība, kuri uzstājas un rīkojas ne tikvien kā privātas personas, bet savā ziņā arī kā sabiedrības un savas profesionālās korporācijas pārstāvi, baudot publisku uzticību un ticamību: šāds viņu stāvoklis un šāda viņu darbība pietiekoši nodrošināta ne vien ar pašu zv. advokātu sirdsapziņu, bet arī ar to, ka viņi apvienojas ciešā ...

Šodienas ģeopolitiskie apstākļi, Krievijas īstenotais hibrīdkarš, kā arī citu valstu veiktās darbības ar mērķi iegūt ietekmi Latvijas sabiedrībā, arvien vairāk liecina par sarežģīto laiku, kādā dzīvojam. Minētais rada arī izaicinājumu tiesību sistēmai un mūsu visu vērtību aizsardzībai. Rakstā aplūkoti Politisko partiju likumā noteiktie politisko partiju (turpmāk – partiju) darbības principi un tiesiskais regulējums to darbības ierobežošanai gadījumā, ja partijas darbība ir pretrunā Satversmei un tā apdraud valsts vai sabiedrisko drošību. Rakstā sniegti arī atsevišķi prakses piemēri un atsauces uz aktuāliem notikumiem Eiropā. ...

Videonovērošana mūsdienās ir kļuvusi par neatņemamu drošības pasākumu daļu, kas tiek īstenoti plaša spektra nolūkiem, sākot no publiskām vietām līdz privātiem īpašumiem. Lai gan izmantotās tehnoloģijas ļauj efektīvi panākt interešu aizstāvību, tādējādi nodrošinot arī teritoriju uzraudzīšanu un īpašumu sargāšanu, videonovērošanas īstenošana rada arī izaicinājumus personas datu aizsardzības jomā, tostarp to ļaunprātīgu izmantošanu. Šajā rakstā tiks apskatīti galvenie juridiskie aspekti, kā arī sniegti praktiski ieteikumi un piemēri, kas saistīti ar videonovērošanas ieviešanu ikdienas dzīvē. ...

Šā gada martā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs iesniedza Saeimā vairākas likumdošanas iniciatīvas, kuru kopīgais mērķis ir stiprināt sabiedrības uzticēšanos valsts varai. 18. martā Saeimai tika nosūtīti četri likumprojekti par kārtību, kā tiek izvirzīti kandidāti Latvijas Bankas prezidenta, tiesībsarga un valsts kontroliera amatiem, savukārt 31. martā – grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”. Šīs iniciatīvas piedāvā pārskatīt praktiskus aspektus divās jomās, kurās procesa kvalitātei ir būtiska ietekme uz rezultāta kvalitāti. Raksta mērķis ir atgādināt par Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīvu būtību, kā arī iezīmēt svarīgākos jautājumus diskusijās par šīm iniciatīvām un piedāvāt uz tiem atbildes. ...

Šī gada 4. maijā svinējām 35 gadus kopš Neatkarības deklarācijas pieņemšanas un līdz ar to arī Satversmes darbības atjaunošanas. Tikmēr sociālajos tīklos ir uzvirmojušas diskusijas, kas līdzinās 20. gadsimta 20. gadu “Satversme neiet” tonim. Šīs diskusijas ir radušas atbalsi arī gaiteņos, kur krustojas tautas priekšstāvju soļi. Valsts prezidents ir piedāvājis vairākus likumu grozījumus – priekšlikumus mainīt amatpersonu iecelšanas kārtību, tautas nobalsošanas procesu, norādot, ka tie vairotu sabiedrības uzticēšanos un uzlabotu valsts pārvaldi. Lai apspriestu šos jautājumus, “Jurista Vārds” aicināja uz sarunu trīs autoritatīvus publisko un konstitucionālo tiesību ekspertus – bijušo Satversmes tiesas tiesnesi un Saeimas Juridiskā biroja ilggadēju vadītāju, Latvijas Universitātes lektoru Gunāru Kusiņu, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekānu, asociēto profesoru Dr. iur. Edvīnu Danovski un zvērinātu advokātu, advokātu biroja “Cobalt” partneri Edgaru Pastaru. ...

Šī gada 16. maijā notika ikgadējā Latvijas tiesnešu konference, kas šoreiz tika veltīta tiesu darba efektivizācijas iespējām. Temata aktualitāti nosaka vismaz divi faktori: valsts kopējie izdevumi ir jāsamazina sakarā ar nepieciešamību palielināt aizsardzības budžetu, un tas nozīmē, ka ietaupījumi solidāri būtu jāmeklē visās nozarēs; uz tiesu varas darba organizācijas problēmām liek lūkoties arī statistika, kas liecina, ka Latvijā ir ievērojami vairāk tiesnešu un mazāk izskatīto lietu nekā vidēji Baltijā un Eiropas Savienībā, kā arī tiesu sistēmas finansēšanai tiek izlietota krietni lielāka IKP daļa. ...

Latvijas Universitātes Akadēmiskajā apgādā iznākusi jauna zinātniskā monogrāfija “Juridisko metožu mācība. Astoņi soļi tiesību normu piemērošanā”, kas tapusi profesores Dr. iur. Daigas Rezevskas zinātniskajā redakcijā. Grāmata ir gan mācību līdzeklis tiesību zinātņu studentiem juridisko metožu mācības un tiesību teorijas apguvei, gan praktiska rokasgrāmata ikvienam, kurš ikdienā piemēro tiesību normas, tostarp arī tiesnešiem, ierēdņiem, advokātiem un citiem juristiem. ...

2025. gada 25. aprīlī Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) notika Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesora Dr. iur. Alda Lieljukša monogrāfijas “Operatīvās darbības teorētiskās un praktiskās problēmas” otrā, atkārtotā un pārskatītā izdevuma atvēršanas pasākums. ...

Eiropas Savienības Padome (Padome) 2025. gada 12. maijā pieņēma divus savstarpēji papildinošus dokumentus, kas iezīmē būtisku soli uz priekšu Eiropas augstākās izglītības integrācijas un starptautiskās konkurētspējas veicināšanā1 – Padomes Rezolūciju par kopīga Eiropas grāda marķējumu un turpmākajiem pasākumiem ceļā uz iespējamu kopīgu Eiropas grādu2 un Padomes Ieteikumu par Eiropas kvalitātes nodrošināšanas un atzīšanas sistēmu augstākajā izglītībā.3 Minētie dokumenti izklāsta pakāpenisku rīcības ietvaru šajā jomā, kas veicama līdz 2029. gadam, tostarp pievēršoties marķējuma ieviešanas un iespējamas kopīgā Eiropas grāda izstrādes izvērtēšanas jautājumiem. ...

22. maijā ārlietu ministre Baiba Braže Ārlietu ministrijā uzrunāja NATO Politiskās komitejas ekspertus, kas pirmo reizi ieradās vizītē Latvijā, lai uzklausītu mūsu valsts uzkrāto pieredzi un paveikto terorisma novēršanas jomā. Pēdējo 20 gadu laikā Latvija ir attīstījusi un pilnveidojusi pretterorisma sistēmu saskaņā ar Nacionālo pretterorisma plānu. Tas paredz koordinētus novēršanas un reaģēšanas pasākumus visām iesaistītajām ...

20. maijā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojās par 17. sankciju kārtas noteikšanu pret Krieviju. Finanšu izlūkošanas dienests (FID) aicina uzņēmējus uzmanīgi sekot līdzi izmaiņām, kas var ietekmēt darbību gan preču, gan pakalpojumu apritē. Galvenie 17. sankciju kārtas elementi: papildināti sankciju saraksti. Sankciju saraksts papildināts un tajā iekļautas 75 personas (17 fiziskas un 58 juridiskas). Vēl sankcijas ...

Šī gada 1. septembrī tiks izsludināta nākamā tiesnešu amata kandidātu atlase, kuras mērķis ir stiprināt Latvijas tiesu sistēmu un ilgtermiņā nodrošināt tās kvalitāti. Atlase notiks ar jaunu pieeju, kas paredz iespēju kandidēt konkrētā sākotnējā specializācijā – krimināllietās, civillietās vai administratīvajās lietās. Tieslietu padomes un Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs norāda, ka aktuāli kļūst jautājumi ...

21. maijā Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2024-20-01, ar kuru atzina Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likuma 1. pantu, ar kuru atlaista Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības dome, par atbilstošu Satversmei. Satversmes tiesa uzsvēra, ka demokrātiskai tiesiskai valstij ir pienākums veikt darbības, kas nepieciešamas, lai novērstu pašvaldības iedzīvotāju un visas sabiedrības tiesiskajām interesēm ...