MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

Piektdien, 24. oktobrī, Satversmes tiesa pieņēma lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2025-08-01. Satversmes tiesa secināja, ka nedz Satversme, ne Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija neparedz valsts pienākumu nodrošināt personai iespēju vērsties tiesā par jebkuru tai subjektīvi svarīgu jautājumu. Valstij ir pienākums nodrošināt efektīvu aizsardzību ikvienai personai, ja ir aizskartas tās tiesības vai likumiskās intereses. Apstrīdētā norma neskar tādas pieteikuma iesniedzēja tiesības, kuru aizsardzība taisnīgā tiesā paredzēta Satversmes 92. panta pirmajā teikumā, un tādēļ tiesvedības turpināšana lietā nav iespējama.  ...

9. oktobrī Tieslietu akadēmija aicināja visus tieslietu nozarei piederīgos uz sarunu par Izraēlas pieredzi bruņota konflikta laikā izdarītas seksuālās vardarbības izmeklēšanā un tiesāšanā. ...

Tieslietu padome 2025. gada 24. oktobra sēdē apstiprināja tiesnesi Elfu Dribu Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieka amatā, kā arī tiesnesi Agnesi Veitu Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieka, Civillietu tiesu kolēģijas priekšsēdētāja amatā.  ...

Šonedēļ Strasbūrā, darba vizītes laikā Francijā, tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere Latvijas Republikas vārdā parakstīja divus nozīmīgus Eiropas Padomes dokumentus – Konvenciju par advokātu neatkarības un aizsardzības nodrošināšanu un Trešo papildu protokolu pie Konvencijas par savstarpējo palīdzību krimināllietās. Abi instrumenti stiprina Latvijas lomu Eiropas tiesiskuma un starptautiskās sadarbības telpā.  ...

Plēnums ir Augstākās tiesas tiesnešu kopsapulce, kas pieņem Augstākajai tiesai un arī tiesu sistēmai būtiskus lēmumus. Caur plēnuma lēmumiem atspoguļojas Augstākās tiesas, Latvijas tiesu sistēmas un tiesību prakses vēsture. Tādēļ Augstākās tiesas izdotā grāmata "Augstākās tiesas plēnums 1990–2025 " ir unikāls izdevums, kurā ne vien pirmoreiz vienkopus apkopoti plēnuma lēmumi, bet arī parādīta to nozīme valsts tiesiskajā attīstībā – no neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā līdz pat 2025. gadam. ...

Lai veicinātu parādnieku izpratni par savām tiesībām un pienākumiem, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome jau pirms vairākiem gadiem ir izdevusi Parādnieka tiesību rokasgrāmatu. Tagad pieejama rokasgrāmatas atjauninātā versija. ...

Lasītājiem atjauninātā redakcijā tiek piedāvāta “Rokasgrāmata pret dezinformāciju: atpazīt un pretoties” . Pirmais izdevums klajā nāca 2022. gadā. ...

Senāta Administratīvo lietu departaments ir atstājis negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atcelts Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmums anulēt termiņuzturēšanās atļauju pieteicējam – Baltkrievijas pilsonim.  ...

Otrdien, 21. oktobrī, Ministra kabinets pieņēma Iekšlietu ministrijas izstrādātos grozījumus Ministru kabineta 2017. gada 5. decembra noteikumos Nr. 716 “Minimālās prasības obligātā civilās aizsardzības kursa saturam un nodarbināto civilās aizsardzības apmācības saturam”, lai nodrošinātu kvalitatīvāku un pilnvērtīgāku civilās aizsardzības apmācību augstākās izglītības iestādēs.  ...

Senāta Krimināllietu departaments ir atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību par Kurzemes apgabaltiesas spriedumu, ar kuru muitas amatpersonai piemērots brīvības atņemšanas sods par kukuļņemšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Līdz ar to šajā lietā stājas spēkā apgabaltiesas spriedums.  ...

Līdz 2024. gada 4. jūlijam Latvija bija vienīgā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā netika paredzēta šķīrējtiesas sprieduma atcelšana.1 Šī situācija radīja ne tikai tiesiskās drošības un taisnīguma trūkumu, bet izraisīja arī vairākus juridiskus un praktiskus izaicinājumus, uz kuriem vairākkārt norādījusi arī Satversmes tiesa.2 Šobrīd varam būt gandarīti, ka šis institūts Latvijā nu jau vairāk nekā gadu ir ieguvis praktisku pielietojumu. Tomēr tiesību piemērošanas praksē joprojām rodas būtiski jautājumi – kādi apstākļi kvalificējami atcelšanas pamatos un kā šie atcelšanas pamati šobrīd tiek interpretēti praksē? Šajā rakstā analizēti šķīrējtiesas spriedumu atcelšanas pamati un to saturs, vērtējot gan starptautisko pieredzi, gan līdzšinējo nacionālo praksi. ...

Kā liecina tiesu prakse un arī Senāta veiktais tiesu prakses apkopojums,1 lai arī tiesāšanās izdevumi civillietās nav centrālais tiesvedības jautājums, tomēr to pareiza piemērošana joprojām sagādā grūtības. Šajā rakstā autors nepretendē uz izsmeļošu tiesu prakses analīzi, bet diskusiju veicināšanas nolūkā sniedz viedokli par tiesāšanās izdevumiem kā zaudējumu veidu, iespēju veikt solidāru tiesāšanās izdevumu piedziņu un noziedzīga nodarījuma rezultātā cietušā tiesībām kompensēt advokāta izdevumus. ...

Ievads Mākslīgais intelekts (turpmāk – MI) pēdējos gados ir piedzīvojis strauju attīstību, kļūstot par neatņemamu daudzu nozaru sastāvdaļu – no veselības aprūpes un finanšu jomas līdz mākslai un izglītībai. Iespēja ar MI palīdzību salīdzinoši viegli radīt tekstus, attēlus, mūziku un citus radošus darbus rada arī būtiskus ar autortiesībām saistītus jautājumus. Bez tā, kas ir šādi radītu objektu autors vai kam pieder tiesības ...

9. oktobrī Tieslietu akadēmija aicināja visus tieslietu nozarei piederīgos uz sarunu par Izraēlas pieredzi bruņota konflikta laikā izdarītas seksuālās vardarbības izmeklēšanā un tiesāšanā. Pasākumu atklāja Tieslietu akadēmijas direktore Laila Jurcēna. Tieslietu akadēmijā viesojās Izraēlas armijas pulkvede, juriste un bijusī militārā prokurore Šarona Zagagi-Pinhase (Sharon Zagagi-Pinhas). Sarunu ar Latvijas tieslietu nozares pārstāvjiem vadīja "Jurista Vārda" tieslietu redaktors Uldis Krastiņš. ...