MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

Valsts kontrole ir izstrādājusi divas pašnovērtējuma anketas publisko iepirkumu veicēju atbalstam, lai palīdzētu padziļināti izvērtēt savus iepirkumu procesus, apzināt riskus un iespējamos uzlabojumus. Aizpildot anketas, būs iespējams novērtēt iestādes un nozares iepirkumu sistēmu, kā arī dažādu aspektu efektivitāti konkrētā iepirkumā.  ...

Trauksmes celšanas likuma (turpmāk arī – Likums) īstenošanas ex-post izvērtējums veikts par laikposmu no 2019. gada 1. maija līdz 2024. gada 1. aprīlim. Tā mērķis – sniegt vispusīgu Likuma ieviešanas, ietekmes un efektivitātes izvērtējumu tā darbības gandrīz piecos gados, kopš 2019. gada 1. maija. ...

Valsts kontrole ir izstrādājusi divas pašnovērtējuma anketas publisko iepirkumu veicēju atbalstam, lai palīdzētu padziļināti izvērtēt savus iepirkumu procesus, apzināt riskus un iespējamos uzlabojumus. Aizpildot anketas, būs iespējams novērtēt iestādes un nozares iepirkumu sistēmu, kā arī dažādu aspektu efektivitāti konkrētā iepirkumā.  ...

Šis raksts ir par jēgpilnību – vārds iespējams nav valodnieciski korekts, bet pauž autora domu – par tiesību normu jēgu, par to izdošanu, grozījumu izstrādāšanu, raugoties uz to no skatpunkta, ka ar tiesību normām (to grozījumiem) ir gribēts kaut ko sasniegt, kaut ko uzlabot, sakārtot. Ikdienā, saskaroties ar dažādu tiesību normu grozījumiem vai jaunu tiesību normu pieņemšanu, rodas iespaids, ka īsti neko ar to nav gribēts sasniegt, vai nav skaidri saprotams, kāds ir bijis tā mērķis. Grozījumi un jaunās tiesību normas nav piepildītas ar to, lai šo normu piemērošana nestu jēgu, nav piesūcinātas ar jēgpilnību. Tie ir vērsti uz seku risināšanu ne pēc būtības/jēgas. Brīžiem pat liekas, ka pieeja ir formāla un birokrātiska, nevis tāda, lai patiesi būtu jēgpilna – lai tiesību normas būtu viegli atrast, uztver, izprast, piemērot un ievērot, lai tiesību normas darbotos pašas par sevi, kā arī lai tās būtu izpildāmas un administratīvie sodi būtu galējais solis. ...

Otrdien, 28. janvārī, Satversmes tiesa sāk izskatīt lietu par Kriminālprocesa likuma 629. panta ceturtās daļas vārdu “rajona (pilsētas) tiesai” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 92. panta pirmajam teikumam.  ...

Tieslietu ministrija un Tiesu administrācija Eiropas Sociālā fonda Plus atbalstītā projekta “Pieeja tiesiskumam” ietvaros integrēs mediāciju valsts nodrošinātās bezmaksas juridiskās palīdzības sistēmā. Projekta mērķis ir veicināt mediācijas pieejamību sabiedrībā un to izmantot kā efektīvu rīku strīdu risināšanas gadījumos, nodrošinot valsts sniegto juridisko palīdzību. Mediācija ir cieņpilns strīdu risināšanas veids, īpaši attiecībā uz ģimenes un bērnu jautājumiem, tāpat to var izmantot citos civiltiesiskos strīdos.   ...

Kā apliecina prejudiciālā nolēmuma process Eiropas Savienības Tiesā, nevarētu teikt, ka tiesvedība, kurā netiek noskaidroti fakti, ir neiedomājama. Tomēr nevar noliegt, ka faktu noskaidrošana ir viena no svarīgākajām tiesas funkcijām un uzdevumiem. Neraugoties uz to, starptautisko tiesu gadījumā, pretēji valsts tiesām, kurām pierādīšanas un pierādījumu sistēma ir skaidri paredzēta kādā attiecīgā procesuālajā likumā, to dibināšanas ...

Ārlietu ministrija Latvijas Republikas Ārlietu ministrija izsludina konkursu uz JURISTA (IERĒDŅA) AMATA vietu Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojā uz nenoteiktu laiku. Ja vēlies iegūt unikālu profesionālo pieredzi, sniedzot savu atbalstu un piedaloties Latvijai stratēģiski svarīgu jautājumu risināšanā, kļūsti par juristu Latvijas ārlietu dienestā! Ko mēs meklējam? ...

Kārlis Markss sava darba “Der achtzehnte Brumaire des Louis Napoleon” (Luija Napoleona miglas mēneša 18. diena) ievadā ierakstīja labi zināmo teicienu: “Hēgelis ir teicis, ka visi lielie vēstures notikumi un personāži atkārtojas, viņš tikai aizmirsa piebilst, ka pirmoreiz tā ir traģēdija, bet otrajā – atbaidošs farss.” Vēl pirms amatā stāšanās 20. janvārī 47. ASV prezidents jau paspēja publiski paziņot savus nolūkus piesavināties Grenlandi, Panamu un citas teritorijas. Līdzīgā garā bažas rada arvien skaļākās runas par miera sarunām starp ASV un Krieviju, neprecizējot, vai šādās sarunās būtu jebkāda vieta pašai Ukrainai. Baltijas valstu iedzīvotājiem šādi izteicieni nevar neatgādināt par traģisku un jau reiz pārdzīvotu vēsturi... Ko paredz starptautiskās publiskās tiesības šeit un tagad? Lasiet “Jurista Vārda” uzrunātos ekspertus – Inetu Ziemeli un Māri Lejnieku. ...

17. janvārī notika ikgadējais Augstākās tiesas pārskata pasākums – plēnums, kurā tika analizēti 2024. gada darba rezultāti. Arī pērn ir turpinājies kasācijas sūdzību skaita kritums, kura ietekmē pēdējos desmitgados saņemto lietu skaits Latvijas augstākajā tiesu instancē ir samazinājies par aptuveni 40 procentiem. ...

Gan Latvijas masu medijos, gan populārzinātniskajos izdevumos, gan akadēmiskajā literatūrā tikai fragmentāri ir apskatīti jautājumi saistībā ar valsts maksātspēju/nespēju un kas notiek, ja valsts nespēj pildīt savas saistības. Šie jautājumi bija īpaši aktuāli pasaules finanšu krīzes laikā, kas sākās 2008. gadā, un mūsu masu mediji tam pievērsa uzmanību. Savu artavu te ir devis arī “Latvijas Vēstneša” portāls, kas 2009. gadā ...

I. Ievads 2024. gadā norisinājās Starptautisko tiesību komisijas (turpmāk – Komisija) 75. sesija. Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) finansiālās krīzes dēļ sesijas ilgums diemžēl tika samazināts no 12 uz 10 nedēļām,1 tomēr kopumā Komisijas darbs bija produktīvs, turpinot starptautisko tiesību kodifikāciju un vairāku būtisku tēmu progresīvu attīstību, kā arī (gan ierobežotā formātā) atzīmējot Komisijas 75. gadadienu ...

Šajā nedēļā pieminam tiesību zinātnieci un Satversmes tiesas tiesnesi Dr. iur. Kristīni Krūmu (1974–2016), kuras zinātnisko interešu lokā bija starptautiskās tiesības.1 Tādēļ šoreiz žurnāla fokusā starptautisko publisko tiesību aktualitātes. Plānojot numuru, tika uzrunāti K. Krūmas līdzgaitnieki un domubiedri,2 kā arī daudzsološi jaunās paaudzes autori. ...

Pagājušā gada nogalē uzvirmoja jautājumi par Saeimā 2024. gada martā pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par valsts noslēpumu”1 un Pašvaldību likumā2 un šaubas par to ietekmi. Šos grozījumus Saeimā iesniedza Valsts prezidents, un tie likumā “Par valsts noslēpumu” papildināja amatpersonu sarakstu, kurām pēc amata ir pieeja valsts noslēpumam un tiesības to izmantot amata pienākuma veikšanai, šajā sarakstā iekļaujot arī pašvaldības domes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. Šī raksta uzdevums ir vēlreiz atgādināt par Valsts prezidenta iniciatīvas mērķiem un ar grozījumiem piedāvāto risinājumu šo mērķu sasniegšanai, kliedēt trīs mītus par pieņemto grozījumu saturu, tostarp par prasības saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam obligātumu, kā arī iezīmēt no likuma “Par valsts noslēpumu” un Pašvaldību likuma sistēmiski izrietošos secinājumus par rīcību gadījumos, ja pašvaldības vadītājs nesaņem speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. ...