Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

DOMNĪCA BRĪVAIS MIKROFONS

30. Janvāris 2020 13:52

Vai kādreizējo pusaudžu tiesāšana divdesmit gadus pēc nozieguma ir leģitīma un samērīga?
1 komentāri
Gan kolēģi - zvērināti advokāti, gan arī tiesas, ir aktīvi iesaistījušās diskusijā par bijušo pusaudžu tiesāšanas aspektiem vairāk nekā divdesmit gadus pēc nozieguma. Līdzīgu lietu jau ir izskatījusi Zemgales priekšpilsētas tiesa, ar kuras, manuprāt, visnotaļ apsveicamo nolēmumu ar šo padalos. Piebilstams, ka arī Rīgas apgabaltiesas lēmums drošības līdzekļa sakarā šajā lietā ir bijis savlaicīgs un pamatots.

Lieta Nr. 06913792 K31-0004-14

LĒMUMS

2014.gada 31.janvārī

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā: tiesnese I.Vanaga ar sekretāri A.Hohlovu, tulci M.Liniņu piedaloties prokurorei G.Ķapsnai, zvērinātiem advokātiem R.Oļhovai  V.Oļhovai, A.Leičenko, N.Šlitkem, izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Baložu ielā 14 izdalīto krimināllietu, kurā EL apsūdzēts pēc Latvijas Kriminālkodeksa 139.panta ceturtās daļas, 197.panta otrās daļas, 210. panta, AL apsūdzēts pēc Latvijas Kriminālkodeksa 139.panta ceturtās daļas, 197.panta otrās daļas, 204. panta, JA apsūdzēts pēc Latvijas Kriminālkodeksa 139. panta ceturtās daļas, un AD, apsūdzēts pēc Latvijas Kriminālkodeksa 145.panta otrās daļas, konstatēja

 

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā 1993.gada 7. jūlijā saņemta krimināllieta EL apsūdzībā pēc Latvijas Kriminālkodeksa 139.panta ceturtās daļas, 197.panta otrās daļas, 210.panta, AL apsūdzībā pēc Latvijas Kriminālkodeksa 139.panta ceturtās daļas, 197.panta otrās daļas, 204.panta, JA apsūdzībā pēc Latvijas Kriminālkodeksa 139. panta ceturtās daļas, AD apsūdzībā pēc Latvijas Kriminālkodeksa 145.panta otrās daļas, IK apsūdzībā pēc Latvijas Kriminālkodeksa 139.panta ceturtās daļas, AF apsūdzībā pēc Latvijas Kriminālkodeksa 139.panta ceturtās daļas, 197.panta otrās daļas, VJ apsūdzībā pēc Latvijas Kriminālkodeksa 139.panta ceturtās daļas, SP apsūdzībā pēc Latvijas Kriminālkodeksa 139.panta ceturtās daļas, 218.panta pirmās daļas, NB apsūdzībā pēc Latvijas Kriminālkodeksa 139.panta ceturtās daļas, VI apsūdzībā pēc Latvijas Kriminālkodeksa 139.panta ceturtās daļas, 197.panta otrās daļas, VZ apsūdzībā pēc Latvijas Kriminālkodeksa 139.panta ceturtās daļas, VY apsūdzībā pēc Latvijas Kriminālkodeksa 139.panta ceturtās daļas, AS apsūdzībā pēc Latvijas Kriminālkodeksa 139.panta ceturtās daļas, 197.panta otrās daļas, SJ apsūdzībā pēc Latvijas  Kriminālkodeksa 139.panta ceturtās daļas, MK apsūdzībā pēc Latvijas Kriminālkodeksa 139.panta ceturtās daļas, IS apsūdzībā pēc Latvijas Kriminālkodeksa 145.panta otrās daļas.

 

Ar 1994.gada 28.marta Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneša Z. Strazda lēmumu krimināllieta, saskaņā ar Latvijas Kriminālkodeksa 258. panta 6.daļu izdalīta atsevišķā lietvedībā pret EL apsūdzībā pēc Latvijas Kriminālkodeksa 139.panta ceturtās daļas, 197. panta otrās daļas, 210. panta, AL apsūdzībā pēc Latvijas Kriminālkodeksa 139.panta ceturtās daļas, 197.panta otrās daļas, 204.panta, JA apsūdzībā pēc Latvijas Kriminālkodeksa 139.panta ceturtās daļas, AD apsūdzībā pēc Latvijas Kriminālkodeksa 145.panta otrās daļas un apturēta. Apsūdzētie EL, AL, JA un AD izsludināti meklēšanā. Pārējā daļā krimināllietā [..] pasludināts spriedums 1994.gada 10.maijā. Spriedums stājies likumīgā spēkā.

Apsūdzētajiem EL, AL un JA celta apsūdzība par to, ka viņi izdarīja pilsoņu personīgā īpašuma slepenu nolaupīšanu (zādzību) atkārtoti pēc iepriekšējas norunas personu grupā lielos apmēros, nodarot ievērojamus zaudējumus cietušajiem.

Turklāt, EL apsūdzēti par to, ka EL grupā ar AL izdarīja nelikumīgu automašīnas aizdzīšanu bez mērķa piesavināties, iesaistot nepilngadīgo AL nozieguma izdarīšanā.

Turklāt, AL apsūdzēts, ka izdarīja tīšas darbības, kas rupji pārkāpj sabiedrisko kārtību, izrādošas klaju necieņu pret sabiedrību, kas atšķiras pēc sava satura ar īpašu bezkaunību (ļaunprātīgs huligānisms).

AD apsūdzēts par to, ka viņš iegādājās pilsoņu personīgo īpašumu, zinot, ka tas iegūts noziedzīgā ceļā, lielos apmēros.

2012.gada 31. augustā krimināllieta EL apsūdzībā pēc Latvijas Kriminālkodeksa 139.panta ceturtās daļas, 197.panta otrās daļas, 210.panta, AL apsūdzība pēc Latvijas Kriminālkodeksa 139.panta ceturtās daļas, 197.panta otras daļas, 204.panta, JA apsūdzībā pēc Latvijas Kriminālkodeksa 139.panta ceturtās daļas, AD apsūdzība pēc Latvijas Kriminālkodeksa 145.panta otrās daļas tika pārdalīta tiesnesei I. Vanagai.

2012.gada 5.decembri tiesas izmeklēšana atjaunota, sakarā ar to, ka JA un AD aizturēti 2012.gada 16.novembrī. Ar Rīgas apgabaltiesas 2012.gada 3.decembra lēmumu JA un AD atbrīvoti no apcietinājuma tiesas sēžu zālē.

2013.gada 12. jūnijā tiesā saņemts apsūdzētā AD aizstāvja advokāta A.Leičenko pieteikums par apsūdzētā AD atbrīvošanu no kriminālatbildības Krimināllikuma 58.panta kārtībā. Pieteikumā norādīts, ka Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā 1993. gada 7.jūlijā tika saņemta krimināllieta Nr.06913792 AD apsūdzībā pēc Latvijas Kriminālkodeksa 145.panta 2. daļas, kurā apsūdzētais AD savu vainu pilnībā atzīst, izdarīto nožēlo.

1994.gada 28.martā Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesis Ziedonis Strazds pieņēma lēmumu tiesvedību lietā apturēt.

Latvijas Kriminālkodeksa 145.panta otrā daļa nosaka - "Par tādam pašām darbībām, ja tas izdarīts atkārtoti, vai lielos apmēros, soda ar brīvības atņemšanu, uz laiku līdz četriem gadiem vai naudas sodu līdz četrdesmit tūkstošiem rubļu, konfiscējot mantu, vai bez mantas konfiskācijas."

Šobrīd spēkā esošā Krimināllikuma 314.panta "Noziedzīgā kārtā iegūtas mantas iegādāšanās un realizēšana" 2. daļa nosaka - "Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas lielā apmērā - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu, darbu, vai ar naudas sodu."

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu Krimināllikuma 314.pants ir mazāk smags noziegums. Saskaņā ar Krimināllikuma 63. pantu "Sodāmība dzēšana un noņemšana" par nesodītām atzīstamas pēc diviem gadiem - personas, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ne ilgāku par trim gadiem.

Lieta materiālos (5. sējums, lietas lapa 111.) ir informācija, ka AD 1995.gada 5.janvārī tika aizturēts un 1995.gada 6. janvārī ievietots Rīgas Centrālcietumā.

Līdz ar to Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesai bija visas iespējas 1995.gadā atjaunot tiesvedību un apsūdzēto AD tiesāt. Laika posmā no 1995.gada līdz 2000.gadam AD atradās cietumā. Visu šo piecu gadu laikā Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsēta tiesa tā arī neatjaunoja, tiesvedību lietā un nelikās ne zinis par apsūdzēto, neskatoties uz saņemto informāciju.

Pat, ja tikai 2000. gadā AD būtu notiesāts ar reālu brīvības atņemšanu un tajā brīdī paredzēto maksimālo sodu, uz šodienu AD sodāmība jau būtu dzēsta un noņemta, lai gan Latvijas Kriminālkodeksa 145.panta 2.daļā, gan Krimināllikuma 314.panta bez brīvības atņemšanas paredz iespēju sodīt vainīgo ar naudas sodu.

Kriminālprocesa likuma 14.panta pirmajā daļā ir noteikts - "Ikvienam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tas ir, bez neattaisnotas novilcināšanas. Kriminālprocesa pabeigšana saprātīgā termiņā ir saistīta ar lietas apjomu, juridisko sarežģītību, procesuālo darbību daudzumu, procesā iesaistīto - personu attieksmi pret pienākumu pildīšanu un citiem objektīviem apstākļiem."

Pēc nepilna mēneša paliks 20 (divdesmit) gadi, kopš šī konkrētā krimināllieta, kurā ir apsūdzēts AD, ir nonākusi Rīgas pilsēta Zemgales priekšpilsētas tiesā. Pats noziedzīgais nodarījums, kurā apsūdz AD notika 1991.gada decembra beigas. Divdesmit divus gadus, ne pie kādiem apstākļiem, nevar uzskatīt par saprātīgu termiņu kriminālprocesa pabeigšanai.

Krimināllikuma 58.pantā "Atbrīvošana no kriminālatbildības" piektajā daļā ir noteikts - ”No kriminālatbildības personu var atbrīvot, ja konstatē, ka nav ievērotas tās tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā."

Ņemot vērā, ka ne jau apsūdzētā AD vainas dēļ divdesmit divu gadu garumā nevar pabeigt kriminālprocesu, pamatojoties uz Krimināllikuma 58.panta, Kriminālprocesa likuma 14.panta, 71.panta un 86. panta, aizstāvis lūdz tiesu konstatēt, to, ka nav ievērotas apsūdzētā AD tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.

Ņemot vērā faktu, ka apsūdzētie EL un AL atrodas Krievijā (5.sējums, lietas lapa H3,, 114) un viņu atrašanās vieta nav zināma, tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 465.panta pirmo daļu, lietu skatīja EL un AL prombūtnē (in absentia), piedaloties valsts aizstāvjiem.

 

Tiesas sēdē apsūdzētā EL aizstāve advokāte R.Ojhova, apsūdzētā AL aizstāve advokāte V.Oļhova, apsūdzētā JA aizstāvis advokāts N.Šlitke un apsūdzētā AD aizstāvis advokāts A.Leičenko pieteica tiesai lūgumu par kriminālprocesa izbeigšanu, atbrīvojot apsūdzētos no kriminālatbildības, norādot, ka krimināllietu EL apsūdzība pēc Latvijas Kriminālkodeksa 139.panta ceturtās daļas, 197.panta otrās daļas, 210. panta, AL apsūdzībā pēc Latvijas Kriminālkodeksa 139.panta ceturtās daļas, 197.panta otrās daļas, 204.panta, JA apsūdzībā pēc Latvijas

Kriminālkodeksa 139.panta ceturtās daļas, AD apsūdzība pēc Latvijas Kriminālkodeksa 145.panta otras daļas, Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā nav iespējams izskatīt saprātīgos termiņos. Lieta tiesā atrodas no 1993.gada 7. jūlija. Apsūdzētie AD un JA pievienojās aizstāvju advokātu izteiktajām viedoklim.

Prokurore G.Ķapsna tiesas sēdē norādīja, ka uzskata, ka kriminālprocesu var izbeigt, jo lietas izskatīšana pirmās instances tiesā ir novilcināta. Neskatoties uz faktu, ka meklēšanā esošās personas 1995.gadā tika atrastas, lietā nav veiktas nekādas kriminālprocesuālas darbības, kriminālprocesā ir zuduši jebkādi saprātīgi termiņi.

 

Noklausījusies advokātu un prokurores viedokli un izvērtējot krimināllietas materiālus tiesa atzīst, ka kriminālprocesā ir zuduši saprātīgi termiņi, kuros tiesā būtu jāizskata šāda rakstura kriminālprocess, tāpēc tas ir jāizbeidz.

Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta „Tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu” pirmā daļa cita starpā nosaka, ka ikvienam ir tiesības, nosakot civilo tiesību un pienākumu vai viņam izvirzītās apsūdzības krimināllietā pamatotību, uz taisnīgu un atklātu lietas savlaicīgu izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā ar likumu noteiktā tiesā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 14.panta pirmo un piekto daļu, ikvienam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tas ir, bez neattaisnotas novilcināšanas. Kriminālprocesa pabeigšana saprātīgā termiņā īr saistīta ar lietas apjomu, juridisko sarežģītību, procesuālo darbību daudzumu, procesā iesaistīto personu attieksmi pret pienākumu pildīšanu un citiem objektīviem apstākļiem un saprātīga termiņa neievērošana var būt pamats procesa izbeigšanai šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 481. panta otro daļu, tiesa var izbeigt kriminālprocesu, atbrīvojot personu no kriminālatbildības, šā likuma 379.panta noteiktajos gadījumos. Kriminālprocesa likuma 379.panta pirmās daļas 4.punkts nosaka, ka tiesa var izbeigt kriminālprocesu, ja kriminālprocesu nav iespējams pabeigt saprātīgā termiņā.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā 1993.gada 7. jūlijā ir saņemta krimināllieta EL apsūdzībā pēc Latvijas Kriminālkodeksa 139.panta ceturtās daļas, 197.panta otrās daļas, 210.panta, AL apsūdzībā pēc Latvijas Kriminālkodeksa 139.panta ceturtās daļas, 197,panta otrās daļas, 204.panta, JA apsūdzībā pēc Latvijas Kriminālkodeksa 139.panta ceturtās daļas, AD apsūdzībā pēc Latvijas Kriminālkodeksa 145.panta otrās daļas. 1994.gada 28.martā Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā krimināllieta apturēta, jo apsūdzētie EL, AL, JA un AD izsludināti meklēšanā.

Neskatoties uz faktu, ka 1995.gadā bija ziņas par meklēšanā esošo apsūdzēto atrašanos vietu, tiesas izmeklēšana netika atjaunota. Tikai ar 2012.gada 5.decembra tiesas lēmumu tiesas izmeklēšana atjaunota. Tiesas izmeklēšana kriminālprocesā nav uzsākta.

Tiesa atzīst, ka ievērojot visus iepriekš minētos apstākļus, noziedzīgā nodarījuma raksturu, lietas apjomu, apstākli, ka lieta ir apjomīga, kriminālprocess atrodas pirmās instances tiesā 21 gadu, tiesas izmeklēšana kriminālprocesā netika uzsākta, kā ari ievērojot Kriminālprocesa likuma 1 .pantā noteiktos kriminālprocesa mērķus un Krimināllikuma 35.pantā noteiktos soda noteikšanas mērķus, ir pārkāptas apsūdzēto EL, AL, JA, AD tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgos termiņos, kas noteiktas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas 6.panta pirmajā daļā un Kriminālprocesa likuma 14.pantā un kriminālprocesā ir zuduši jebkādi saprātīgi termiņi, kuros tiesā būtu jāizskata šāda rakstura kriminālprocess un saprātīgi termiņi personas iespējamai sodīšanai.

Līdz ar to, EL ir atbrīvojams no kriminālatbildības apsūdzībā pēc Latvijas Kriminālkodeksa 139.panta ceturtās daļas, 197.panta otrās daļas, 210.panta, AL ir atbrīvojams no kriminālatbildības apsūdzībā pēc Latvijas Kriminālkodeksa 139.panta ceturtās daļas, 197.panta otrās daļas, 204.panta, JA ir atbrīvojams no kriminālatbildības apsūdzībā pēc Latvijas Kriminālkodeksa 139.panta ceturtās daļas, un AD ir atbrīvojams no kriminālatbildības pēc Latvijas Kriminālkodeksa 145.panta otrās daļas un kriminālprocess ir izbeidzams, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 379.panta pirmās daļas 4.punktu. Krimināllikuma 58.panta piekto daļu.

 

Apsūdzētajam EL pirmās instances tiesā tika nodrošināta zvērinātas .advokātes Ritas Oļhovas piedalīšanās, par ko no valsts budžeta līdzekļiem jāizmaksā EUR (simtu astoņi euro, 85 centi). Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta trešo daļu EL atbrīvojams no advokātes darba apmaksas par labu valstij.

Apsūdzētajam AL pirmās instances tiesā tika nodrošināta zvērinātas advokātes Valentīnas Oļhovas piedalīšanās, par ko no valsts budžeta līdzekļiem jāizmaksā EUR (simtu astoņi euro, 85 centi). Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta trešo daļu AL atbrīvojams no advokātes darba apmaksas par labu valstij.

Pamatojoties uz Krimināllikuma 58.panta piekto daļu. Kriminālprocesa likuma 14.pantu, 368.pantu, 379.panta pirmās daļas 4.punktu, 473.pantu, Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta pirmo daļu, tiesa nolēma:

 

Atbrīvot EL, p.k. no kriminālatbildības par Latvijas Kriminālkodeksa 139.panta ceturtā daļā, 197.panta otrā daļā, 210.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu un kriminālprocesu EL, p.k. apsūdzībā pēc Latvijas Kriminālkodeksa 139.panta ceturtās daļas, 197.panta otrās daļas, 210.panta izbeigt.

Atbrīvot AL, p.k., (autora piez. - dzimis 1975. gada decembrī!),  no kriminālatbildības par Latvijas Kriminālkodeksa 139.panta ceturtā daļā, 197.panta otrā daļā, 204.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu un kriminālprocesu AL, p.k. apsūdzībā pēc Latvijas Kriminālkodeksa 139.panta ceturtās daļas, 197.panta otrās

daļas, 204.panta izbeigt.

Atbrīvot JA, p.k. (autora piez. -dzimis 1976. gadā!), no kriminālatbildības par Latvijas Kriminālkodeksa 139. panta ceturtā daļā, paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu un kriminālprocesu JA, p.k) apsūdzībā pēc Latvijas Kriminālkodeksa 139.panta ceturtās daļas izbeigt.

Atbrīvot AD, p.k., no kriminālatbildības par Latvijas Kriminālkodeksa 145.panta otrā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu un kriminālprocesu AD, p.k., apsūdzībā pēc Latvijas Kriminālkodeksa 145.panta otrās daļas izbeigt.

 

Samaksāt zvērinātai advokātei Ritai Oļhovai no valsts līdzekļiem EUR 108,85 (simtu astoņus euro, 85 centus) par veikto darbu juridiskās palīdzības sniegšanā pirmās instances tiesas sēdē EL. Atbrīvot EL, pk, no advokātu darba apmaksas par labu valstij.

 

Samaksāt zvērinātai advokātei Valentīnai Oļhovai no valsts līdzekļiem EUR 108,85 (simtu astoņus euro, 85 centus) par veikto darbu juridiskās palīdzības sniegšanā pirmās instances tiesas sēdē AL. Atbrīvot AL, p.k., no advokātu darba apmaksas par labu valstij.

 

Lēmumu 10 dienu laikā var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā, iesniedzot sūdzību Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā.

 

Tiesnese     I.Vanaga

13
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
 
Seskis
5. Februāris 2020 / 11:18
0
ATBILDĒT
Šeit situācija ir nedaudz komplicētāka. Noziedzīgo nodarījumu izdarījušie „pusaudži" savulaik ceļu pārgāja pašam „likumīgajam zaglim" Šamugijam, kurš pateica, ka viņi tiks notiesāti. Tāpēc atbrīvošana no krminālatbildības ir necieņas izrādīšana pret Šamugijas vārdiem, par ko iestāsies, visticamāk, arī atbildība (nav gan zināms, kuram tieši).
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
jaunākie ieraksti
Agate Freiberga
Mikrofons
Latviešu tautas pasaka par Vecīša cimdiņu - jurista acīm
3 komentāri
Normunds Šlitke
Mikrofons
Par AT priekšsēdētaja aicinājumu tiesām ievērot vienotu praksi noilguma piemērošanas jautājumos
Kastanis247
Mikrofons
Uzturlīdzekļu kalkulatori pasaulē
2 komentāri
cilveks
Mikrofons
ierobežojumi pulcēšanās brīvības īstenošanā ir nosakāmi ļoti uzmanīgi
1 komentāri
SmartLaws
Mikrofons
Kā advokātiem strādāt #PaliecMājās laikā?
AUTORU KATALOGS