Šogad aprit 95 gadi kopš Latvijas konstitūcijas pieņemšanas un spēkā stāšanās. Par godu šim notikumam izdots žurnāla “Jurista Vārds” tematiskais numurs un ar atsevišķu publikāciju papildināta LV portāla jaunā rubrika “Likumi - jubilāri”.
“Sagaidot Satversmes pusapaļo gadskārtu, kā arī domājot par valsts simtgadi, ir vietā jautājums: cik dārgas Latvijas tautai ir Satversmē nostiprinātās pamatvērtības – Latvija kā neatkarīga, demokrātiska, tiesiska un nacionāla valsts? Kāpēc neuzticība starp varu un sabiedrību ir tik liela? Ko darīt, lai Satversmē aprakstītā ideālā Latvija kļūtu par realitāti visā pilnībā un cilvēkiem nebūtu pamata vilties savā valstī?” žurnāla “Jurista Vārds” jaunākajā numurā raksta tā galvenā redaktora Dina Gailīte.
Tuvojoties Satversmes jubilejai "Jurista Vārda" redakcija nolēma sarīkot diskusiju par to, cik labi funkcionē Satversme un kādi ir nepilnību cēloņi, cik tāls ceļš ejams līdz Satversmē definētās ideālās Latvijas situācijai un vai Latvijas tauta joprojām tic Satversmē definētajām pamatvērtībām.
2017. gada 14. februāra “Jurista Vārdā” publicēts šīs juristu un nejuristu sarunas “Ceļā uz Satversmes ideālo Latviju” atspoguļojums (pieejams žurnāla abonentiem).
Savukārt LV portālā (www.LVportals.lv) publicēts raksts, kas vēstī par Satversmes neparasto tapšanas laiku un procesu, tās saturu un apjomu, vārda “satversme” rašanos un citiem interesantiem faktiem. Lietotāju ērtībām publikācijā ietverta arī saite uz galvenā publikācijas varoņa − likuma − aktuālo redakciju vietnē Likumi.lv.
Konstitūcijas tapšanas vēsture
Satversme tika pieņemta 1922. gada 15. februārī, izsludināta 30. jūnijā un stājās spēkā 7. novembrī. Tā nav tikai formāls likuma teksts. Tas ir konkrētu vēsturisku, politisku un juridisku apstākļu atspoguļojums likuma vārdos. Satversme ir nodrošinājusi demokrātijas un tiesiskuma principu iedzīvināšanu, visu tautību vienlīdzību Latvijā.
Valsts konstitūcija tapa grūtos politiskajos kompromisos. Par tās tēviem uzskatāmi Jānis Čakste, Fēlikss Cielēns, Arveds Bergs, Marģers Skujenieks, Fricis Menders un daudzi citi, teikts pirms dažiem gadiem klajā nākušā izdevuma “Latvijas Republikas Satversme” Valsts prezidenta (Andris Bērziņš) priekšvārdā.
“Savas spēkā esamības laikā Satversme vairrākkārt grozīta, lai tās regulējumā atspoguļotos arī pēdējā gadsimta konstitucionālo tiesību izaicinājumi − valstiskās identitātes un pamattiesību aizsardzība, dalība Eiropas Savienībā, arī atsevišķas konstitucionālās tiesas izveidošana,” par Latvijas Republikas Satversmi raksta Dr.iur. Jānis Pleps.
Mūsdienās Satversmē ir izdarīti pāris fundamentāli papildinājumi un uzlabojumi, piemēram, 1996. gadā tika īstenota jau 20. gs. 30. gados piedāvātā ideja par Satversmes tiesu, kas vērtē likumu atbilstību Satversmei, un 1998. gadā tika labota 1921. gadā pieļautā politiskā kļūda, un Satversmē iekļāva cilvēktiesību sadaļu. Turklāt 2014. gadā parlaments atbalstīja priekšlikumu papildināt Latvijas Satversmi ar ievadu jeb preambulu.
Uzziņai
2012. gadā, atzīmējot Latvijas pamatlikuma 90 gadu jubileju, nācis klajā izdevums “Latvijas Republikas Satversme”. Grāmatas unikalitāti iezīmē Satversmes ilustrācijas (arī tās pirmā oficiālā publikācija) un Latvijas pamatlikuma tulkojums astoņās valodās (latviešu, latgaliešu, lībiešu, franču, angļu, vācu, igauņu, lietuviešu un krievu).
4 gadus vēlāk klajā nākusi brošūra “Latvijas Republikas Satversmes ievads”. Tā, līdzīgi kā 2012. gadā iznākušais Latvijas Republikas Satversmes jubilejas izdevums, laista klajā deviņās valodās.
Latvijas Republikas Saeima 2014. gada 19. jūnijā izdarīja grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, izsakot Satversmes preambulu jaunā redakcijā – līdzšinējais ievads („Latvijas tauta savā brīvi vēlētā Satversmes sapulcē ir nolēmusi sev šādu valsts Satversmi”) aizstāts ar plašāku tekstu, kurā izklāstītas Latvijas valsts konstitucionālās vērtības un kurš veido Satversmes pamatu.
Izdevumus var iegādāties “Latvijas Vēstneša” grāmatu e-veikalā:
