Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

JAUNUMI

26. Februāris 2020 / 08:54

Ministru kabinets atbalsta Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam projektu

Ministru kabinets (MK) 25. februāra sēdē atbalstīja Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadībā izstrādāto Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam (NAP2027) projektu, kas nosaka stratēģiskos mērķus, prioritātes un uzdevumus Latvijas ilgtspējīgai un līdzsvarotai attīstībai nākamajiem septiņiem gadiem.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pēc NAP2027 atbalstīšanas MK sēdē uzsver: “Pasaulē nemitīgi notiekošās pārmaiņas ir jāizmanto Latvijas attīstības veicināšanai. Nacionālais attīstības plāns ir vērsts uz sabiedrības paradumu maiņu, tiecoties uz augstāku dzīves kvalitāti, zinošāku sabiedrību, gudrāku uzņēmējdarbību un lielāku atbildību par apkārtējo vidi, tostarp klimatu, Latvijā. Īstenojot plānā iecerētās iniciatīvas, ieliksim pamatus mūsu sabiedrības un tautsaimniecības ilgtspējīgai attīstībai. Paldies ikvienam valsts pārvaldes un nevalstiskā sektora pārstāvim, it īpaši Pārresoru koordinācijas centra darbiniekiem, kas aktīvi iesaistījās un strādāja pie Nacionālā attīstības plāna izstrādes!”

“Nacionālais attīstības plāns ir kā ceļa karte ar kompasu reformu virzieniem un investīcijām attīstības šķēršļu novēršanai. Esmu pārliecināts, ka, īstenojot Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam izvirzītos mērķus un uzdevumus, Latvijas izaugsmes ceļš sekmēs ikviena cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanos,” tā NAP2027 būtību skaidro PKC vadītājs Pēteris Vilks.

NAP2027 izstrādāts ar plašu sabiedrības līdzdalību, diskusijās visos Latvijas reģionos, iesaistoties nozaru pārstāvjiem, ekspertiem, zinātniekiem, sabiedrisko organizāciju, valsts pārvaldes un pašvaldību pārstāvjiem, uzņēmējiem un politiķiem. Diskusijās  izkristalizējās, ka 2027. gadā jāparedz fundamentālas pārmaiņas četros virzienos. Vienlīdzīgas tiesības aptver visu Latvijas iedzīvotāju pamattiesību īstenošanu caur valsts sniegtajiem pakalpojumiem. Dzīves kvalitāte raksturo vispārējo labklājības un ikviena Latvijas iedzīvotāja iespēju pieaugumu. Zināšanu sabiedrība ir kopīgs virziens pārmaiņām izglītībā un zinātnē, pilsoniskajā apziņā, mediju telpā un tautsaimniecībā. Atbildīga Latvija ir atbilde klimata un demogrāfisko tendenču apdraudējumam šodien un tālākā nākotnē. Tāpēc fundamentālo pārmaiņu panākšanai NAP2027 izraudzītais vadmotīvs ir “Paradumu maiņa – ceļš uz attīstību”.

NAP2027 ietverto fundamentālo pārmaiņu virzienu īstenošana pamatota prioritātēs, rīcības virzienos un uzdevumos, kuri ir vērsti uz četru NAP2027 stratēģisko mērķu sasniegšanu, tādējādi tuvinot Latviju Ziemeļvalstu sabiedrības pārvaldības modelim.

NAP2027 stratēģiskie mērķi turpmāk būs galvenā mēraukla, izvēloties jebkuru rīcībpolitiku un investīciju virzienus valsts attīstībai:

  1. Produktivitāte un ienākumi ir galvenais konkurētspējas un izaugsmes nosacījums (investīcijas, inovācija, augstas pievienotās vērtības produktu radīšana, eksports, cilvēkresursi, pārvaldības procesi);
  2. Vienlīdzīgas iespējas ir svarīgākais sociālā taisnīguma elements ienākumu nevienlīdzības mazināšanai, lai ikvienam būtu līdzvērtīgas iespējas saņemt labu izglītību un kvalitatīvu veselības aprūpi, strādāt cienīgu darbu atbilstoši savām spējām un vēlmēm, augt un dzīvot drošā vidē un būt sociāli aizsargātam;
  3. Sociālā uzticēšanās ir svarīgākais sabiedrības resurss un attīstības dimensija kopienu, uzņēmēju un pārvaldības sadarbības veidošanai un demokrātijas īstenošanai;
  4. Reģionālā attīstība ir pamats valsts ilgtermiņa līdzsvarotai izaugsmei, panākot reģionu sociālekonomisko atšķirību mazināšanos, radot apstākļus jaunu darbavietu un pakalpojumu izveidei, veicinot katram reģionam raksturīgo specializāciju, kompetences un izmantojot to raksturīgos resursus.

Stratēģisko mērķu sasniegšanai NAP2027 noteiktas sešas prioritātes:

  • “Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki” raksturo cilvēka fizisko un emocionālo veselības stāvokli, dzīves apstākļus, vēlmi radīt atvases un dzīvot ilgu un aktīvu mūžu;
  • Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei” atbild par cilvēku radošu izaugsmi, zināšanu un prasmju ieguvi, to radīšanu un pielietošanu valsts attīstībai, strādājot labā darba vietā vai veicot uzņēmējdarbību;
  • Uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība” - fokuss uz zināšanu un tehnoloģiju ietilpīgas ekonomikas veidošanu, darba tirgus pārkārtojumiem, kas ļauj ikvienam cilvēkam pilnvērtīgāk izmantot savu potenciālu, kā arī - konkurētspējīgu un nākotnes tehnoloģiju attīstību atbalstošu uzņēmējdarbības vidi, sekmējot vietējā un ārvalstu kapitāla produktīvu ieguldīšanu Latvijas tautsaimniecībā;
  • “Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība” paredz nodrošināt tautsaimniecības pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku, uzlabot svarīgāko pakalpojumu (transports, mājoklis, elektroenerģija, digitālie pakalpojumi) kvalitāti un pieejamību un vides kvalitāti un tīrību;
  • “Kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei” aktivitāšu kopums ir vērsts uz dzīves kvalitāti, spēku atjaunošanu un intelektuālā potenciāla atraisīšanu, kultūras vērtību saglabāšanu un jaunradi, lai stiprinātu kopienas, nacionālo pašapziņu un pilsonisko sabiedrību, mākslinieciski daudzveidīga un augstvērtīga kultūras un sporta pasākumu piedāvājuma, kā arī pievilcīgu tūrisma produktu radīšanu;
  • “Vienota, droša un atvērta sabiedrība” pauž demokrātisko un sociālo vērtību kopumu, ko ietver piederības sajūta valstij, līdzdalība sabiedriskajos procesos, iedzīvotāju savstarpēju uzticēšanos un pārliecību par savu drošību un tiesību aizsardzību.

NAP2027 sešās prioritātēs kopumā 18 rīcības virzienos noteikto 123 uzdevumu īstenošana ir sasaistīta ar laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam Latvijas attīstībai plānotajiem pieejamajiem finanšu resursiem aptuveni 14,5 miljardu eiro kopapjomā no valsts budžeta attīstības daļas, Eiropas Savienības struktūrfondiem un citiem finanšu avotiem. Ir izvērtēts un izveidots indikatīvais investīciju projektu kopums ar 368 pasākumiem. Katram projektam noteikti atbildīgie un līdzatbildīgie tā realizēšanai.

Ministru kabineta 25. februāra sēdē atbalstītais NAP2027 tālāk tiks virzīts apstiprināšanai Saeimā.

NAP2027 kā galveno vidēja termiņa valsts attīstības plānošanas dokumentu apstiprina Saeima, bet  īsteno visas ministrijas, plānojot savu darbu un nozaru politiku, kā arī visi valsts iedzīvotāji ar aktīvu rīcību ikdienā un ilgtermiņā –  savas personiskās un valsts nākotnes labā.

Visa informācija par NAP2027 pieejama PKC mājaslapā.

Nacionālais attīstības plāns ir galvenais vidēja termiņa valsts attīstības plānošanas dokuments Latvijā. Tas ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam (Latvija2030) rīcības plāns un valsts attīstības un lielāko investīciju ceļa karte septiņu gadu garumā.

0
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
jaunumi
14. Jūlijs / 13:24
Satversmes tiesa organizē vebināru par tiesībām uz taisnīgu tiesu
13. Jūlijs / 17:17
Nodod jaunai izskatīšanai lietu par ievedmuitas nodokli vara un cinka sakausējumiem
13. Jūlijs / 14:28
Valsts prezidents sveic ģenerālprokuroru Juri Stukānu pirmajā darba dienā jaunajā amatā
11. Jūlijs / 14:18
Senāts noraida Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta kasācijas sūdzību strīdā par tiesību sniegt kremācijas pakalpojumus piešķiršanu
10. Jūlijs / 14:48
Augstākās tiesas priekšsēdētājs pieņem ģenerālprokurora Jura Stukāna zvērestu
AUTORU KATALOGS