Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

JAUNUMI

19. Novembris 2020 / 17:46

Eiropas Cilvēktiesību tiesa izbeidz tiesvedību lietā par hidroelektrostacijas būvniecību

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Tiesa) šodien, 2020. gada 19. novembrī, trīs tiesnešu Komitejas sastāvā pasludināja pieņemto galīgo lēmumu lietā "Kraujas HES pret Latviju", atzīstot iesniegto sūdzību par nepieņemamu tālākai izskatīšanai pēc būtības un izbeidzot tiesvedību šajā lietā.

Savā 2010. gada 21. septembra iesniegumā Tiesai SIA "Kraujas HES” (komersants), atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 1. protokola 1. pantu (tiesības uz īpašumu), sūdzējās, ka nav varējis īstenot hidroelektrostacijas būvniecību Ogres upes Madonas rajonā dēļ noteiktā mikrolieguma, bet vēlāk projektam paredzētie zemes gabali tika iekļauti īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. Tāpat komersants apgalvo, ka nav saņēmis kompensāciju plānotās peļņas apmērā, kuru būtu guvis, ja hidroelektrostacijas būvniecības projekts tiktu īstenots.

Analizējot komersanta sūdzību par Konvencijas 1. protokola 1. panta pieņemamību, Tiesa vispirms izvērtēja, vai komersantam bija pietiekams pamats paļauties, ka iecerētais hidroelektrostacijas būvniecības projekts tiks īstenots. Atsaucoties uz tās judikatūrā iedibināto metodoloģiju, Tiesa norādīja, ka personas var atsaukties uz Konvencijas 1. protokola 1. pantu tikai tiktāl, cik nacionālo iestāžu lēmumi, kas nosaka dažāda veida ierobežojumus, skar “īpašumu” Konvencijas izpratnē, proti, “reāli pastāvošu īpašumu” vai “prasības”, kuras ir pietiekami pamatotas un izpildāmas.

Piemērojot šos principus komersanta sūdzībai, Tiesa atzīmēja, ka SIA "Kraujas HES” tika nodibināta, lai īstenotu hidroelektrostacijas būvniecības un ekspluatācijas projektu, un šī projekta mērķiem tā iegādājās divus zemes gabalus. Vēl pirms komersants varēja sākt būvniecības darbus, attiecībā uz vienu no šiem zemes gabaliem tika noteikts mikroliegums, savukārt vēlāk abi zemes gabali tika iekļauti īpaši aizsargājamajā teritorijā. Rezultātā komersantam nebija iespējams uzsākt hidroelektrostacijas būvniecību un nodot to ekspluatācijā. Šajā sakarā Tiesa uzskatīja par svarīgu uzsvērt atšķirību starp šīs lietas faktiem un citu Tiesā izskatīto lietu faktiem, jo izskatāmajā lietā ierobežojumu (mikrolieguma) noteikšanas brīdi komersants vēl nebija sācis komercdarbību, turklāt nebija arī saņēmis visas nepieciešamās atļaujas hidroelektrostacijas būvniecībai un ekspluatācijai. Tiesa norādīja, ka sekmīgai hidroelektrostacijas projekta īstenošanai komersantam bija jāizpilda vairāki priekšnosacījumi. Proti, bija jāsaņem būvatļauja, jāveic būvniecības darbi saskaņā ar saņemto būvatļauju, un jānoslēdz līgums par elektroenerģijas iepirkuma cenu. Tiesa arī atzīmēja, ka Satversmes tiesa 2005. gada 22. aprīlī, izbeidzot tiesvedību lietā Nr. 2004-25-03, bija secinājusi, ka būvatļaujas iegūšana, papildu Ekonomikas ministrijas izsniegtajai atļaujai uzstādīt elektroenerģijas ražošanas iekārtas, bija obligāts un ar likumu noteikts priekšnosacījums sekmīgai hidroelektrostacijas projekta īstenošanai. Tiesa secināja, ka komersants nebija izpildījis visus likumā paredzētos priekšnosacījumus un tāpēc komersantam nebija “reāli pastāvoša īpašuma” vai “leģitīmas paļaušanās” Konvencijas 1. protokola 1. panta izpratnē, un komersanta sūdzība nav pieņemama izskatīšanai ratione materiae, proti, tā atrodas ārpus Konvencijas 1. protokola 1. panta tvēruma. Tāpat Tiesa kā acīmredzami nepamatotu noraidīja komersanta sūdzību par investīciju zaudējumu, jo komersants nebija pietiekami pamatojis projektā ieguldītos finanšu līdzekļus, kā arī nebija sniedzis informāciju par darījumiem, ar kuriem tas ieguva īpašumā projekta īstenošanai paredzētos zemes gabalus.

Tiesas Komitejas lēmums ir galīgs un nepārsūdzams.

Pilns 2020. gada 19. novembra Tiesas lēmuma teksts angļu valodā ir pieejams Tiesas tiešsaistes vietnē. Lai atrastu lēmumu, Tiesas datu bāzes izvērstās meklēšanas sadaļā (ADVANCED SEARCH) jāievada iesnieguma numurs (55854/10).

Fakti lietā "Kraujas HES pret Latviju"

SIA “Kraujas HES” tika nodibināta 2001. gada 20. jūnijā, lai īstenotu projektu – hidroelektrostacijas būvniecību un ekspluatāciju elektroenerģijas ražošanai. Projekta īstenošanai SIA “Kraujas HES” uz pirkuma un dāvinājuma līgumu pamata ieguva divus zemes gabalus Madonas rajonā. 2001. gada 14. decembrī Madonas reģionālā Vides pārvalde izsniedza komersantam tehniskos noteikumus hidroelektrostacijas izstrādei.

2002. gada 21. februārī Ekonomikas ministrija izsniedza komersantam atļauju sākt elektroenerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanu.

2002. gada 19. martā pēc Latvijas Dabas fonda priekšlikuma Madonas virsmežniecība ar rīkojumu noteica mikroliegumu īpaši aizsargājamam biotopam, kas atradās vienā no komersantam piederošajiem zemesgabaliem.

2002. gada 31. maijā notika publiskā apspriešana par hidroelektrostacijas būvniecību un lielākā daļa komersanta īpašumam blakus esošo zemju īpašnieki, kā arī Latvijas Dabas fonds, Latvijas Botāniķu biedrība un Madonas virsmežniecība iebilda pret hidroelektrostacijas būvniecību.

2002. gada 28. jūnijā komersants apstrīdēja Madonas virsmežniecības rīkojumu vispirms iestādē un vēlāk tiesā. Ar 2003. gada 8. oktobra galīgo lēmumu Augstākās tiesas Senāts noraidīja komersanta sūdzību.

Ar 2004. gada 8. aprīļa Ministru kabineta noteikumiem Nr.267 abi komersantam piederošie zemes gabali tika iekļauti īpaši aizsargājamajā teritorijā – Ogres ielejā. Kopš 2004. gada abi zemes gabali tika iekļauti vienotajā Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklā Natura 2000.

0
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
jaunumi
24. Novembris / 15:34
Šengenas informācijas sistēma palīdzēs efektīvāk identificēt personas
24. Novembris / 15:27
Senāts izsludina konkursu uz iespēju aizstāt divus Administratīvo lietu departamenta senatorus uz laiku
24. Novembris / 12:26
Apkopota tiesu prakse lietās par tiesībām uz pieeju informācijai
24. Novembris / 11:32
27. novembrī notiks ikgadējā Cilvēktiesību konference
23. Novembris / 15:54
Lietu par akcīzes nodokļa pārmaksu nodod jaunai izskatīšanai
AUTORU KATALOGS