Par iedzīvotāju identifikācijas kartēm
Ministru kabineta ārkārtas sēdē 20. aprīlī bija plānots izskatīt identifikācijas karšu koncepciju. Tā kā valdība vēlējās precizēt atsevišķus jautājumus, kas saistīti ar dzīvesvietas reģistrācijas sistēmas maiņu un tās savietojamību ar jaunajām identifikācijas kartēm, tika nolemts jautājuma izskatīšanu atlikt par divām nedēļām. Šonedēļ atbildīgā Saeimas komisija sāks darbu, gatavojot priekšlikumus likumam “Par dzīvesvietas deklarāciju” pirms tā izskatīšanas Saeimā otrajā lasījumā. Valdība vēlas iepazīties gan ar atbildīgās komisijas viedokli, gan saņemt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes papildu skaidrojumus un tikai tad izšķirties par Latvijā iespējamo identifikācijas karšu modeli.
Koncepcijā tiek piedāvāti vairāki modeļi, tai skaitā tādi, kas nodrošinās iespēju ar identifikācijas kartēm piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Vienā variantā paredzēts, ka atzīme par vēlēšanām elektroniski tiks izdarīta identifikācijas kartē. Tas gan varētu būt visai dārgi un sarežģīti. Otrs variants: atzīme par līdzdalību vēlēšanās ar identifikācijas kartes palīdzību tiek izdarīta elektroniski, līdz ar to tiek izslēgta iespēja nobalsot vairākkārt. Šādu vēlēšanu sistēmu Latvijā iespējams ieviest, jo vairums vēlēšanu iecirkņu tiek ierīkoti skolās, kur ir pieejams interneta pieslēgums.
Koncepcijā ietverts arī līdzšinējais modelis, kā fiksēt pilsoņa dalību vēlēšanās, proti, izvēli var izdarīt jebkurā vēlēšanu iecirknī, un atzīme tiek fiksēta pasē. Ceturtais piedāvātais variants par piedalīšanos vēlēšanās paredz, ka tiek izveidoti vēlētāju saraksti un vēlētājs var nobalsot tikai savā dzīvesvietas rajonā.
Paredzēts, ka Latvijā, tāpat kā Lietuvā, iedzīvotāji paši drīkstēs izvēlēties, vai identifikācijas kartēs norādīt dzīvesvietu.
Valsts amatpersonas atzīst, ka Latvijā noteikti būtu nepieciešams ieviest identifikācijas kartes, jo tas ir samērā lēts personu apliecinošs dokuments. Turklāt tās atvieglotu iedzīvotāju ceļošanu Baltijas valstīs. Igaunijā identifikācijas kartes sāks izsniegt iedzīvotājiem jau drīzumā, arī Lietuva ir pieņēmusi lēmumu par šāda dokumenta nepieciešamību. Ja Latvijas valdība lēmumu par karšu ieviešanu pieņems šī gada pavasarī, iedzīvotāji reāli tās varēs sākt saņemt jau pēc gada. Atbilstoši izstrādātajam projektam identifikācijas kartes tiks ieviestas pakāpeniski, kad personas sasniegs 15 gadu vecumu, beigsies to pases derīguma termiņš, mainīsies pases dati un citos gadījumos. Amatpersonas lēš, ka 2005. gada pašvaldību vēlēšanās identifikācijas kartes jau varētu izmantot.
Marika Līdaka, “LV” iekšlietu redaktore